Salacgrīvā dzīvojošie jaunie sportisti no Ukrainas devās uz Arēna Rīga, lai atbalstītu savas valsts basketbola komandu, kura tur spēlēja. Viņi priecājās gan par gūto uzvaru, gan iespēju satikties
Krievijas sāktais karš piespiedis bēgļu gaitās doties miljoniem Ukrainas iedzīvotāju, un viņus uzņem arī Latvijā. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), kas koordinē izmitināšanas procesus, dati liecina, ka mūsu valstī reģistrēto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits tuvojas 40 tūkstošiem. Diemžēl karš turpinās, tālab nav piepildījušās daudzu ukraiņu sākotnējās cerības, ka uzturēšanās svešumā būs īslaicīga. Joprojām nākas risināt virkni sadzīvisku un finansiālu jautājumu, dažāda veida palīdzība nepieciešama nepārtraukti. Bēgļi raduši pagaidu mājvietu arī Limbažu novadā. Mainīgās situācijas dēļ ar grūtībām un neziņu saskaras gan paši ukraiņi, gan atbalsta sniedzēji.
Galvenā problēma – bēgļu izmitināšana
VUGD sniegtā informācija (uz 9. augustu) liecina, ka Limbažu novadā izmitināti 92 Ukrainas civiliedzīvotāji, taču reālais skaits ir lielāks. Novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece un koordinatore ukraiņu palīdzības un atbalsta sniegšanas jautājumos Jana Beķere skaidro, ka daļa bēgļu mītnes vietas atrod paši, nevēršoties pašvaldībās, taču citu veida atbalsts tiek sniegts arī viņiem. Piemēram, sociālās palīdzības pabalsti, konsultācijas par valsts atbalstu, izglītību bērniem, darbu. Viņa lēš, ka pašreiz mūsu novadā uzturas aptuveni 250 bēgļu, taču skaits ir mainīgs – daži atgriežas dzimtenē vai aizceļo uz citām valstīm. J. Beķere katru nedēļu piedalās vairākās attālinātajās sanāksmēs valstiskā līmenī. Tajās atbildīgo ministriju un citu institūciju pārstāvji informē par aktualitātēm sociālās palīdzības jomā, politiskajiem jautājumiem plašākā mērogā un pieņemtajiem normatīviem, tāpat arī tehniskajiem jautājumiem, kā pareizi reģistrēt visus datus vienotajā datu sistēmā, kuru uztur VUGD. J. Beķere atzīst, ka šīs sanāksmes ir veiksmīgākais veids, kā operatīvāk uzzināt aktuālo informāciju, jo situācija mainās iknedēļu un neskaidrību ir daudz. – Sociālajos dienestos darba slodze ir pārmērīgi liela. Arī mēs ik dienu saņemam jautājumus, kas jārisina, turklāt nav zināms, cik ilgi tā būs. Ja turpināsies ilgstoši, iespējams, būtu nepieciešams veidot patstāvīgas struktūras, – lēš J. Beķere.
Primārais jautājums, ar ko saskaras pašvaldības, ir bēgļu izmitināšana, un lielākajā daļā novadu, tostarp Limbažu, brīvu vietu vairs nav. Kaut pēdējos mēnešos to bēgļu skaits, kuri turpina ierasties, ir mazāks, mājvietu joprojām trūkst. – Jautājumus no VUGD un Rīgas Ukrainas kara bēgļu atbalsta centra par izmitināšanas iespējām saņemu teju katru dienu, – atklāj J. Beķere. Pašreiz mītnes vietas bēgļiem nodrošina gan pašvaldību, gan privātpersonu un juridisko personu īpašumos, slēdzot līgumus vai pieņemot pieteikumus par atlīdzību, ko kompensē valsts. Šo atbalstu sniedz 120 vai 60 dienas, bet ne ilgāk par 31. decembri. Pēc šī termiņa atbalsts tiek turpināts atsevišķām personu grupām. Limbažu novada pašvaldība izmitinājusi vairākas bēgļu grupas četrās mītnēs: Salacgrīvas vidusskolas dienesta viesnīcā, Limbažu airēšanas klubā Lemisele, SIA Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrā «Staicele», kā arī Korģenes sabiedriskajā centrā. Tur dzīvo galvenokārt jauno sportistu grupas, arī aizbildnībā esoši bērni, tālab pašvaldība lēmusi pēc pirmā valsts atbalsta perioda beigām turpināt sniegt viņiem finansiālu atbalstu ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai (pašreiz – līdz 31. augustam). J. Beķere ir pateicīga, ka mūsu novadā ir arī atsaucīgas privātpersonas, kuras radušas iespēju dot pajumti bēgļiem. Tas darīts vēl pirms ieviests tā saucamais valsts pateicības pabalsts mājokļu īpašniekiem, taču pašreiz noslēgti arī vairāki līgumi. – Šāda palīdzība ir apsveicama, taču var saprast, ka ilgstoši uzņemt bēgļus ir apgrūtinoši un īpašnieks jebkurā brīdī palīdzību var atteikt. Savukārt pašvaldības uzņemas lielu atbildību par katru reģistrēto bēgli, tālab tās izmitināšanas jautājumos ir ļoti piesardzīgas, – skaidro sarunbiedre. Paredzēts, ka pašvaldības var īpaši pielāgot telpas bēgļu izmitināšanai, saņemot valsts atbalstu. Tāds saņemts arī par Korģenes sabiedriskā centra pielāgošanu. Novadā domā vēl par citu ēku iekārtošanu un pašreiz apsver izveidot konkrētu mītni līdz 30 cilvēkiem. Tomēr pašvaldības kopumā šādu soli sper apdomīgi, jo tas prasa gan izdevumus, gan rūpīgu plānošanu, kā telpas varēs izmantot ilgtermiņā, beidzoties bēgļu plūsmai.
Liels atbalsts – brīvprātīgie un mentori
J. Beķere uzsver, ka visās novada bēgļu mītnes vietās par viņiem ar lielu atbildību rūpējas brīvprātīgie, kuriem nākas risināt visdažādākos jautājumus. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kopš aprīļa piedāvā sociālā mentora pakalpojumu, lai palīdzētu bēgļiem dažādās ikdienas situācijās. To sniedz septiņas organizācijas, Limbažu novadā – biedrība Patvērums «Drošā māja». Pašreiz noslēgts līgums ar diviem mentoriem mūspusē – biedrības Mēs Korģenei pārstāvi Guntu Zālīti, kura kopā ar Gunitu Bisnieci jau kopš pavasara uzņēmušās rūpes par Korģenē dzīvojušajiem bēgļiem, un Salacgrīvas vidusskolas saimniecības vadītāju Tatjanu Kondratjuku. Mentoriem noteikti konkrēti darba uzdevumi, tiesa, mūspuses mentores teic, ka to turpinātu arī brīvprātīgi, jo palīdzēt ir sirds darbs. G. Zālīte un T. Kondratjuka ir vienisprātis, ka šāds pakalpojums kopumā ir vērtīgs, taču nu aizņemtajā ikdienā vēl jāatrod laiks atskaišu sagatavošanai, kas ir sarežģīti.
G. Zālīte atzīst, ka praktiski risināmo jautājumu ir ļoti daudz. – Piemēram, vienai kundzei steidzami vajadzīga gūžas operācija. Līdzekļus tai izdevās piesaistīt labdarības organizācijā Ziedot.lv. Tāpat vajadzīgs zobārsts, acu ārsts… Tuvojoties rudenim, jārēķinās ar sezonālajām saslimšanām. Daudz neskaidrību ir par turpmāko dzīvesvietu. Agrāk vai vēlāk viņiem sava dzīve būs jāorganizē pašiem un par uzturēšanos jāmaksā. Šeit dzīvojošo atgriešanās dzimtenē pašreiz nav iespējama, jo dažu mājokļos dzīvo krievi, citu mājas nopostītas… Aktuāls jautājums ir arī darba meklēšana un izglītība skolēniem, – stāsta sarunbiedre. Ar līdzīgiem jautājumiem saskaras T. Kondratjuka. Salacgrīvas vidusskolas dienesta viesnīcā mājvietu radusi grupa jauno basketbolistu un vairāki pieaugušie. Plānots, ka visi bērni mācīsies Salacgrīvas vidusskolā, viņi gatavojas iestāsties arī Limbažu novada sporta skolā, lai kā komanda varētu piedalīties oficiālajās sacensībās. Divas ģimenes drīzumā grasās braukt uz Ukrainu, lai novērtētu situāciju un izlemtu, vai iespējams atgriezties. – Turp jau bija aizbrauksi mamma ar trim dēliem, bet secināja, ka Kijivā uzturēties nav droši, un atkal dzīvo te. Vienam no viņas dēliem šovasar apritēja 18 gadu, tamdēļ viņam bija jāpaliek dzimtenē, – par dažādajām situācijām stāsta T. Kondratjuka. Viņa rūpējas, lai bērniem visu vasaru katra diena ir saplānota un piepildīta. Papildus treniņiem un mācībām viņi apmeklē pasākumus, ar uzņēmēju atbalstu dodas ekskursijās, būts pat Tartu un Tallinā. Protams, nākas sniegt arī medicīnisko palīdzību, un mentore ir pateicīga ģimenes ārstei Ilonai Balodei un zobārstei Ingūnai Šmitei.
Jādomā par izglītību un darba iespējām
Saprotot, ka atgriešanās Ukrainā var nebūt iespējama tik drīz, daļa bēgļu meklē darbu, savukārt skolēniem jāiegūst izglītība. Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā uzsāk darba attiecības, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) izmaksā vienreizējo pabalstu 500 eiro. NVA Cēsu filiāles Limbažu klientu apkalpošanas centra vadošā nodarbinātības organizatore Baiba Boldāne-Platace informēja, ka Limbažu novadā līdz šim tas piešķirts 26 ukraiņiem. Jomas, kurās viņi atrod darbu, ir dažādas – gan pašvaldības iestādēs, gan uzņēmumos. Tāpat NVA vēršas bēgļi, kuriem tiek piešķirts bezdarbnieka statuss. T. Kondratjuka apliecina, ka viņai zināmie ukraiņi visi veiksmīgi atraduši darbu, piemēram, skolā par apkopēju, daži turpina strādāt attālināti. G. Bisniece atradusi darbu arī teju visiem Korģenē dzīvojošajiem, pašreiz gan strādā daži. – Ne visas iespējas viņi izmanto. Piemēram, divām sievietēm piedāvāja darbu kokapstrādes uzņēmumā, bet tas izrādījās fiziski pārāk grūts. Turklāt vēl jāmēro ceļš līdz pilsētai. Daži labprāt veic dažādus darbiņus saimniecībās, – stāsta G. Zālīte.
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, aktualizējies jautājums par izglītības nodrošināšanu ukraiņu skolēniem. Daļa izvēlas mācīties attālināti, taču pielāgoties cenšas arī Limbažu novada skolas. – Iespējams, organizēsim atsevišķu klasi. Lielākā daļa te dzīvojošo skolēnu ir apmēram 7. klases vecumposmā, un skolotāja Laimdota Pelše ir gatava bilingvāli mācīt sarežģītākos priekšmetus, piemēram, ķīmiju un fiziku, – stāsta Salacgrīvas vidusskolas direktores p.i. Iveta Kupča. Tur skolēniem visu vasaru tiek organizētas arī latviešu valodas nodarbības, kuras brīvprātīgi vada Inta Cirša. Tāpat apgūt mūsu valodu mudina citviet, piemēram, Korģenē ar bērniem aktīvi strādāja bibliotēkas vadītāja Ilze Baumane. Tiesa, ne visiem par to ir interese, īpaši tiem, kas drīzumā cer atgriezties. Novadā tika organizētas latviešu valodas nodarbības arī pieaugušajiem. Limbažu novada Izglītības pārvaldes izglītības darba speciāliste Vaira Ābele pastāstīja, ka Eiropas Savienības programmas Erasmus+ projektā pārvalde rīkoja 20 stundu tiešsaistes ievadkursu un apliecību par tā pabeigšanu saņēma 18 mūsu novadā dzīvojošie ukraiņi. Nesen noslēdzies SIF organizētais konkurss par mācību organizēšanu, un nu 33 izglītības iestādes piedāvā kursus 120 stundu apjomā. No Limbažu novada neviena iestāde gan nepieteicās, taču V. Ābele zina teikt, ka vairāki ukraiņi šo iespēju izmanto attālināti. – Bēgļu kustība ir ļoti mainīga, līdz ar to arī interese apgūt mūsu valodu, – viņa piebilst.
J. Beķere atgādina, ka tie, kuri vēlas jebkādā veidā palīdzēt, aicināti vērsties pie viņas, pašreizējās bēgļu mītnēs vai nevalstiskajās organizācijās. – Jūtams, ka bēgļi sniegto atbalstu novērtē, tomēr ļoti ilgojas pēc mājām…
Aiga EVERTOVSKA
Tatjanas KONDRATJUKAS foto
- Latvijā reģistrēto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits: 37 176
- Izmitināto personu skaits (vērsušies pie pašvaldību civilās aizsardzības komisijām): 12 336
Avots: VUGD (08.08.2022)
