Sestdien uz salidojumu pulcējās Alojas Ausekļa vidusskolas saime – absolventi, esošie un bijušie pedagogi, darbinieki, arī skolas labvēļi. Ideju par tikšanos kolektīvs sāka lolot pirms vairākiem gadiem, taču vispirms bija jāpabeidz lielās skolas ēkas vērienīgā renovācija, tad sākās pandēmijas laiks ar ierobežojumiem. Taču nu ilgotā tikšanās bija klāt. Alojieši bija parūpējušies, lai visas dienas gaitā ikvienam būtu ko redzēt, piedzīvot, aplūkot… Daudzveidīgā programma bija pārdomāta līdz sīkumam. Varēja piedalīties radošās darbnīcās, apskatīt izstādi «Izglītībai Alojā – 315», dažādus foto un video materiālus, izstaigāt skolas namu, kas pēc renovācijas pārvērties līdz nepazīšanai un sajūsmina ikvienu. Pat vecais šķūnis šajā dienā bija kļuvis koši krāsains – pie tā sienām bija izlikti dažādos laikos tapuši skolēnu zīmējumi, sienasavīzes, afišas… Viss raisīja atmiņas un sarunas. Arī norādes, kur doties, bija atbilstošas skolai – uzraksti ar krītu uz mazām tāfelītēm. Viens ziņojumu dēlis vēstīja par sapni, ko absolventi un labvēļi ar ziedojumiem varētu palīdzēt skolai īstenot, – iegādāties vairākus «Lego» robotikas komplektus un interaktīvos ekrānus, arī planšetdatorus. Ja kāds svētku rosībā apjuka, kur doties, talkā nāca skolēni, kuru krekliņiem uz muguras bija aicinājums «Jautā man!».
