Ejot aiz Limbažu Valsts ģimnāzijas karoga, skolas saimei pievienojas pirmklasnieki, kurus iedrošinot pie rokas ved abiturienti
Vakar atkal bija tā brīnišķīgā diena, kad pa ceļu ceļiem uz savām skolām saposušies un puķēm rokās devās mazi ķipari, gana pašpārliecināti tīņi un slaidi jaunieši, kuri jau jūtas gandrīz pieauguši. Devās, lai satiktu viens otru un savus skolotājus, kuri viņiem palīdzēs iemācīties dzīves gudrības. Šī satikšanās allaž ir nozīmīga visiem, bet jo īpaša tiem, kuriem vakar sākās kaut kas līdz šim nebijis, – 1. un 10. klašu skolēniem, arī jaunajiem skolotājiem.
Limbažu Valsts ģimnāzijas saime, skolēnu vecāki un tuvinieki uz svinīgo tikšanos vakarrīt vispirms pulcējās piekalnītē ēkas austrumu pusē. Direktore Gunta Lāce pārbaudīja, vai visas klases sanākušas. Nosauktie gavilējot atsaucās. Trūka vien pašu mazāko un abiturientu. Un tad ar aplausiem tika sagaidīti 80 pirmklasnieki – četras klases, kas kopā ar savām audzinātājām Indru Ābeli, Vēsmu Miču, Santu Bērziņu un Agnesi Jirgensoni, sekojot abiturientu nestajam ģimnāzijas karogam, pievienojās pārējai skolas saimei. Lai mazie justos drošāk, viņus pie rokas veda divpadsmitklasnieki. Kopskaitā šajā mācību gadā ģimnāzijā būs 662 audzēkņi.
G. Lāce, uzrunājot savējos, piebilda, ka šogad daudz tiks domāts par to, kā viss bija tolaik, kad skola tikai radās. Un pajautāja pirmklasniekiem, kā viņiem šķiet, cik gadu ir skolai. Mazie zināja. Vairāk nekā 100. – Tagad jau 1. septembrī darīsim kaut ko tādu, kas bija tradicionāls pirms 100 gadiem. Dienu sāksim ar mācītāja uzrunu un lūgšanu. Šobrīd, kad pasaulē ir tik daudz nemieru, miera vēstnesis kā parasti ir mācītājs, – atgādināja direktore, aicinot pie mikrofona luterāņu mācītāju Arti Eglīti. Viņš pirms tikšanās bija pārlasījis, kādas ir Limbažu Valsts ģimnāzijas vērtības: justies līdzatbildīgiem vienam par otru; dot iespēju katram būt pašam; būt zinātkāram un dzīvespriecīgam. Mācītājs atzina, ka redzējums, kā ģimnāzijā vēlas būt visi kopā, sasaucas ar vārdiem, kurus kāds vieds vīrs rakstījis pirms vairāk nekā 2000 gadiem. Ar apustuļa Pāvila vēstuli korintiešiem par mīlestību. A. Eglītis novēlēja visiem kopā augt mīlestībā vienam pret otru, būt par atbalstu. Pēc kopīgās lūgšanas G. Lāce aicināja savu saimi sadoties rokās, pavērst skatienu pret lielo valsts karogu un vienoties mūsu tautas lūgsnā Dievs, svētī Latviju!.
Vakar ar priecīgām un cerīgām domām visās izglītības iestādēs arī mūsu novadā sākās jaunais mācību gads. Limbažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Beļaunieks, uzrunājot Limbažu Valsts ģimnāzijas kolektīvu, uzsvēra, ka 1. septembris valstī ir vieni no nozīmīgākajiem svētkiem, jo ar skolu saistīts katrs. Viņš visiem novēlēja spēku, izturību, pacietību. Pirmklasniekiem – ik dienu tikpat priecīgiem un azartiskiem nākt uz skolu kā 1. septembrī, bet 12. klasei – izbaudīt savu noslēdzošo skolas gadu, paņemt maksimālo zināšanu daudzumu.
1. septembris parasti ir arī diena, kad vēl ļoti gribas atcerēties vasarā piedzīvoto, visu pārrunāt. Vasaras stāstos skolasbiedrus vedināja pakavēties ģimnāzijas 11. klases skolniece Katrīna Briška, abiturients Artūrs Rudzītis, otrklasniece Nora Peilāne. Lūk, tikai daži brīvlaika notikumi: tie skolēni, kuri trenējas airēšanā un spēlē pludmales volejbolu, guva panākumus pat starptautiskās sacensībās, kapelas Eži un deju kolektīva Varavīksne dalībnieki piedalījās festivālā Eiropiāde Klaipēdā. Arī ģimnāzijas direktorei Guntai Lācei bija gana daudz ko pastāstīt, kas noticis vasarā. Skolā izremontēta ēdamzāle, bet vēl lielāks prieks par rezultātiem, kādus absolventi guvuši centralizētajos eksāmenos. Visos vērtējumi ir augstāki nekā valstī vidējie, turklāt nav itin neviena slikta rezultāta – tātad zemāka par 20%. Un skolu ar tādiem rādītājiem Latvijā ir samērā maz. Vēl vasaras mēnešos pedagogu pulkam pievienojušās sešas kolēģes – visas sirdī jaunas. Ar gavilēm un ziediem tika sveikta Lilita Graudiņa, kura būs skolotāja palīdze galvenokārt sākumskolas klasēs, matemātikas skolotāja Ieva Andersone, 1.d klases audzinātāja Agnese Jirgensone. Pašu bijusī absolvente Laura Miklāva jaunākajās klasēs mācīs angļu valodu, Rūta Ozoliņa vadīs 12. klasēm padziļinātā kursa matemātikas stundas un mazajiem matemātikas pulciņu, bet Inese Vaivare – abiturientiem skaidros padziļinātā kursa sociālās zinātnes.
Kad bija izskanējuši skolēnu priekšnesumi un divpadsmitklasnieki apsveikuši pirmīšus, direktore atzinās, ka vasarā paveikusi vēl kaut ko – gandrīz iemācījusies dziesmu. Tomēr, lai to izpildītu, talkā viņai nāca arī dziedošie un dejojošie skolēni, bet drīz piebalsoja teju visi. Jo kurš gan šobrīd pa brīžam nedungo Mamma man teica, seko saviem sapņiem… Pēc tik lustīga sveiciena Artūrs un Nora iezvanīja pirmo stundu – vispirms uz skolu devās pirmklasnieki – atkal pie rokas abiturientiem, pēc tam jau visi pārējie, sekojot saviem sapņiem.
x x x
Jāpiebilst, ka Limbažu Valsts ģimnāzijā pirms šī mācību gada bija vēl kāds jaunums – pirmoreiz topošajiem desmitklasniekiem bija jākārto iestājeksāmeni matemātikā, latviešu un angļu valodā. – Tā bija mūsu pašu ideja rīkot šādus pārbaudījumus, lai jaunieši varētu pārliecināties, vai tiks galā ar mācībām vidusskolā, – augusta nogalē sarunā ar Ausekli sacīja ģimnāzijas direktore. – Eksāmeni nebija domāti, lai noteiktu izcilības. Tā mēs neesam darījuši un nedarīsim, taču būtiski bija noskaidrot, vai nākamais desmitklasnieks ir apguvis pamatprasmes, lai mācītos ģimnāzijā, jo prasību latiņa mums ir pietiekami augsta. Eksāmeni parādīja, ka diemžēl pandēmijas laiks ir atstājis sekas. Bija skolēni, kuri ar pārbaudījumiem netika galā, un lielākās problēmas radīja matemātika. – Par šiem jautājumiem noteikti nāksies diskutēt, – uzsvēra G. Lāce. Tā nu šogad ģimnāzijas 10. klasēs mācības uzsākuši 45 jaunieši. Populārākā no skolas piedāvātajām izvēlēm bija inženierzinātnes un matemātika.
Lailas PAEGLES teksts un foto
