Pirmo reizi par to, cik enerģijas patērē kāda elektroierīce, aizdomājos pavasarī. Vēlējos pagatavot rabarberu sukādes. Bažas radīja tas, ka augļu žāvētājs, lai pie tām tiktu, jādarbina garas stundas – vismaz 12! Radās jautājums, cik elektrības šajā laikā nodedzināšu. Varbūt sukādes izdevīgāk pirkt veikalā? Atviegloti uzelpoju, kad veicu aprēķinu. Izrādījās, ka sukādes man izmaksās mazāk par eiro. Jāteic gan, ka tas bija laikā, kad cena par kilovatstundu (kWh) bija pavisam cita, – maksāju pēc biržas cenas, kas tad bija pat zemāka nekā fiksētais tarifs. Turklāt elektrības vienības cena naktīs vēl samazinājās. Dehidratora darbināšanai izvēlējos tieši šo laiku.
Tagad intereses pēc esmu iztaujājusi draugus, radus, paziņas par to, cik viņi maksā par elektrību, kā arī par patēriņu. Jā, šo tēmu apspriežu ar draudzenēm! Tarifi, protams, ir dažādi. Taujāju, kādas ierīces lieto un cik daudz elektrības tērē paziņas. Paradumi un mājsaimniecībā dzīvojošo skaits ir ļoti dažādi. Grūti salīdzināt. Tomēr parēķināju, cik jāsamaksā vienam pelnošam ģimenes loceklim. Secināju, ka daudzi man pazīstamie pilsētas dzīvokļu iedzīvotāji maksā par 45–60 kWh mēnesī, bet ir arī augstāki patēriņi – pat līdz 100 kWh.
Lai kāds būtu tarifs, šķiet, ka ekonomēt varētu, samazinot patēriņu. Aicinājumus taupīt elektrību dzirdam nemitīgi. Tāpat kā ieteikumus, kā to darīt. Skan kārdinoši, bet jautājums, cik tieši iespējams ietaupīt, neliek mieru. Vai vērts sēdēt tumsā un atteikties no tā, kas sagādā prieku? Nesen dzirdēju stāstu, ka cilvēks pārstājis skatīties televizoru, lai ekonomētu. Nolēmu – jānoskaidro, cik elektrības apēd dažādas iekārtas, liekot lietā praksi, ko guvu, rēķinot rabarberu žāvēšanas izmaksas. Jāatzīst – tas, ko mācījos skolā fizikā, man šī mērķa sasniegšanā nepalīdzēja ne mazākajā mērā. Varētu uzmeklēt formulas, bet… Lietotājam draudzīgāki, manuprāt, tomēr ir internetā atrodamie kalkulatori.
Lai veiktu aprēķinu, vispirms jānoskaidro pamatlieta – cik patērē ierīce. Visprecīzāko rezultātu varot iegūt, mērot ar speciālu aparatūru, kādas vairākumam mājās nav. Vidējam patērētājam visvienkāršāk būs ieskatīties tehniskajā pasē vai atrast informāciju uz ierīces korpusa – uzrakstu vai zīmīti, kurā norādīta jauda vatos, kas apzīmēta ar burtu W.
Šo skaitli tad arī izmantosim, lai saprastu, cik izmaksā, piemēram, uzvārīt ūdeni vienai tējas krūzei Ausekļa redakcijas elektriskajā tējkannā. Blakus attēlā redzam, ka tās jauda ir aptuveni 2000 W. Lejam kannā ūdeni – 500 ml. Tik daudz jau nevajag, bet tas ir minimums, ko palielajā kannā iesaka vārīt ražotāji. Uzņemot laiku hronometrā, noskaidroju, ka ūdens uzvārās 2 minūtēs un 20 sekundēs.
Izmantoju internetā atrodamu kalkulatoru www.calculat.org/lv/. Tajā vienkārši precīzi jāieraksta jauda (W), enerģijas cena, ierīces darbināšanas laiks un jānospiež poga aprēķināt. Izvēlējāmies par pamatu ņemt cenu 0,25 eiro par kilovatstundu. Rezultātā uzzināju, ka puslitra ūdens uzvārīšana elektriskajā tējkannā izmaksā aptuveni 2–3 centus (izmantotais kalkulators darbojās ar tendenci apaļot uz augšu).
Un cik maksā darbināt citas elektroierīces, kas daudziem ir mājās? Par piemēru tika ņemtas kolēģu mājās esošās, kas pirktas dažādos laikos par atšķirīgām summām. Piezīme: aprēķinos izmantots gudrāks kalkulators, kas ņem vērā arī to, ka dažas iekārtas nestrādā uz pilnu jaudu visu darbināšanas laiku (piemēram, elektriskā cepeškrāsns, kas jau uzsilusi).
Izpētes laikā radās virkne secinājumu. Piemēram, ledusskapis Saratova, kas ražots 1986. gadā (par piemiņu bija saglabāta lietošanas pamācība!) gadā iztērētu aptuveni divreiz vairāk elektrības nekā mūsdienu modelis. Un tas, pieņemot, ka iekārta darbojas līdzīgā režīmā, teiksim, lai uzturētu temperatūru, neieslēdzas uz pilnu jaudu biežāk… Tātad bija vērts ieguldīt jaunā. Savukārt, vai tagad nomainīt, teiksim, D klases ledusskapi uz A, kam it kā vajadzētu tērēt mazāk (bet pirkums būs krietni dārgāks), ļoti šaubos. Papētot tehniskās specifikācijas, patēriņa atšķirība nav nemaz tik liela. Piemēram, uzņēmuma Enefit eksperti pirms pāris gadiem, pētot šo jautājumu, secinājuši, ka C klases vietā izvēloties A (agrāk A+ un A+++) klases ledusskapi, kas ir vairāk nekā 50 eiro dārgāks, ietaupītā enerģija cenu starpību nosegs tikai pēc 15 gadiem. – Vai jūsu ledusskapis vispār tik ilgi nodzīvos? – viņi jautā.
Vēl būtiski, cik elektroierīces tērē dīkstāves režīmā – ja tās ir izslēgtas, bet pieslēgtas tīklam. Enefit eksperti lēš, ka tie ir aptuveni 10% no gada patēriņa. Visvairāk aprij Wi-Fi modems – atvienojot to no tīkla, kad nelietojat, gadā varat ietaupīt pat 86 kilovatstundas. Otrajā vietā ir spēļu konsole (43 kWh). Trešajā – trauku mazgājamā mašīna un mikroviļņu krāsns ar 26 liekām kWh. Atvienojot datoru, tā monitoru, televizoru un veļasmašīnu, kam ir švakāka apetīte, gadā būtu iespējams ietaupīt 222 kilovatstundas jeb 55 eiro, ja maksājam 0,25 EUR/kWh.
Sagatavoja Linda TAURIŅA
