Nodibinājuma Limbažu fonds valdes priekšsēdētāja Spīdola Lielmane un Borisa un Ināras Teterevu fonda direktors Mareks Indriksons paraksta līgumu par sadarbības turpināšanu
Nodibinājuma Limbažu fonds (LF) jaunajā mājvietā – vecpilsētā, Baumaņu Kārļa laukuma 1. namā – ieradās pirmais ciemiņš. Turklāt ļoti zīmīgs viesis – Borisa un Ināras Teterevu labdarības fonda direktors Mareks Indriksons. Viņu laipni uzņēma LF valdes priekšsēdētāja Spīdola Lielmane, priecīga gan par jauno mājvietu, kas rasta novada Kultūras pārvaldes telpās, gan ciemiņu.
– Šobrīd apmeklēju visus sešus kopienu fondus, ar kuriem sadarbojamies. Aprunājamies un arī noslēdzam jaunus līgumus – par sadarbības turpināšanu līdz 2025. gada pavasarim. Tas ir būtiski, lai nodibinājumiem dotu drošību un pārliecību iesākto turpināt, – par vizītes mērķi pastāstīja M. Indriksons. Latvijā ir seši šādi nodibinājumi – kopienu fondi, kas sadarbojas ar Teterevu labdarības organizāciju. Bez limbažniekiem arī Kandavas, Talsu, Valmieras, Alūksnes un Apes novada, Viduslatgales (Preiļu) fonds. – Visi tapuši un strādā pēc principa – kurš cits, ja ne mēs paši radīsim labākus apstākļus, iedvesmosim viens otru, palīdzēsim tiem, kuriem klājas grūtāk, – tā sadarbības partnerus raksturoja M. Indriksons. Par LF viņš ar smaidu sacīja: – Spīdolai ir krampis. Un tas ir svarīgi, lai katrā vietā ir enerģiski ļaudis, kuri gatavi darboties savu līdzcilvēku labā, aizraut arī citus.
Tiekoties abi pārrunāja gan iepriekš īstenotos projektus, gan jaunas idejas, arī pašreizējo situāciju, kad cilvēkus vispirms ietekmēja pandēmija, tikšanās ierobežojumi, bet tagad biedējošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Jāpiebilst, ka LF rosīgi iesaistās gan ziedojumu vākšanā Ukrainas atbalstam, gan palīdzības kravu gatavošanā un sūtīšanā ukraiņu karavīriem.
– Varbūt tieši šajā laikā kopābūšana, kopīga darbošanās, savstarpējs atbalsts mums visiem ir pat vēl vairāk nepieciešams, – abi bija vienisprātis. M. Indriksons uzsvēra, ka katram no nodibinājumiem ir savs raksturs, taču ir arī aktivitātes, kas tiek rīkotas visviet. Piemēram, Lūgšanu brokastis, ziedotāju aplis, bumbu rallijs, kas vairākus gadus notika Limbažu Lielezerā. Iecerēts, ka šogad Lūgšanu brokastis atkal notiks Puikules muižā decembra pirmajā piektdienā.
– Dažādos semināros, tikšanās reizēs ar kolēģiem vienmēr klausos, ko dara citi, un domāju, vai un kā mēs to varētu īstenot, pielāgot saviem apstākļiem, – sacīja S. Lielmane. Viņa ar gandarījumu atcerējās vienu no pirmajām akcijām Labas lietas manās mājās, ko LF organizēja drīz pēc izveidošanas pirms gadiem desmit. Toreiz tika izraudzītas un uzrunātas vairākas ģimenes, domājot, kā viņi pašu spēkiem varētu uzlabot savus dzīves apstākļus. Limbažu Profesionālajā vidusskolā notika divi semināri, kuros piedalījās vecāki ar bērniem, vecvecāki, apgūstot vienkāršas remontdarbu iemaņas. Vajadzīgos materiālus ziedoja uzņēmēji. – Lielākais prieks bija par to, ka vairākas ģimenes pēc tam pašas meklēja iespējas iesākto turpināt. Tātad bija vajadzīgs tikai pirmais pamudinājums, lai viņus motivētu kaut ko dzīvē mainīt, – spriež LF valdes priekšsēdētāja. Savukārt akcija Pats savam saimes galdam, kas citviet noritējusi veiksmīgi, mūspusē īpašu atsaucību neguva.
Toties lieliski izdevās šogad īstenotais projekts Vecums nav šķērslis sadarbībai un līdzdalībai – tie bija pieci pasākumi gan mūsu novada dažādās vietās, gan Siguldas novada Lēdurgā, kopā pulcējot seniorus. Var teikt, ka šīs norises turpināja Teterevu fonda savulaik atbalstīto projektu, gādājot svētku pakas un rīkojot koncertus toreizējo četru novadu – Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas – sirmgalvjiem. – Bet jūs taču atceraties, kur mēs inficējāmies ar šo ideju? – klausoties S. Lielmanes stāstītajā, pajautāja Teterevu fonda direktors. Inficēšanās notikusi sarunās ar Ausekļa Limbažu teātra režisori Intu Kalniņu. Tā Teterevu fonds sāka sadarbību ar Limbažu aktieriem – teātrim tika atbalsts, iespēja aizbraukt un parādīt daudzās Latvijas vietās savus iestudējumus, savukārt turienes seniori guva prieku, skatoties izrādes, piedaloties kopīgos pasākumos, satiekoties. – Man arī pandēmijas laikā cilvēki zvanīja, atcerējās, kādi šeit notika koncerti, un lūdza, lai tomēr mēģinu atkal sarīkot kaut ko līdzīgu. Kaut ne tik plašus saietus. Sapratām, ka atkal pulcēt vienkopus 500–600 cilvēku šobrīd nudien nevajadzētu, tāpēc nolēmām rīkot mazākus pasākumus vairākās vietās. Un izdevās sirsnīgi un interesanti, – atzina S. Lielmane. Turklāt cilvēkiem tā bija arī iespēja iepazīt dažādas pašu un kaimiņu novada vietas, kas lielai daļai bija jaunums.
Kad bija parakstīts turpmākās sadarbības līgums, S. Lielmane pajokoja: – Paldies Teterevu fondam, kas mums liek darboties! Taču jau pavisam nopietni abas amatpersonas noteica: – Strādāsim!
Lailas PAEGLES teksts un foto
