Latvijas jūrniecības šūpulī – Ainažu jūrskolas muzejā – uz ikgadējo salidojumu pulcējās Latvijas jūrniecības organizāciju vadītāji, veterāni, jaunie novada jūrnieki, kā arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vadība
Ainažos jau ierasti aizvadīts tradicionālais jūrnieku salidojums, ko rīkoja Ainažu jūrskolas muzeja vadītāja Iveta Erdmane. Tikšanās sākās ar piemiņas brīdi Ainažu vecajos jūrnieku kapos, kas vēsturiski veidojušies no kuģīpašnieku Veides un Miķelsonu dzimtas atdusas vietām. Vēlākos gados tur apglabāti arī citi jūrnieki, zvejnieki un viņu piederīgie. Pēc klātesošo uzrunām, ziedu nolikšanas, kopīgas Tēvreizes un klusuma brīža visi devās uz Jūrskolas muzeju – mazo namiņu, no kura nācis daudz varenu vīru. Atmiņu stāsti, ieskats ar jūrniecību saistītajās problēmās, nākotnes plāni un cerības – katram bija iespēja izteikties un vienlaikus bagātināt pasākumu. Neizpalika arī nostalģiskais un sirdi sildošais Madaras Kramas muzikālais priekšnesums Tiem kuri jūrā, kam sekoja krēslas stundas svinēšana pie kafijas tases un draudzīgas sarunas.
Pasākumā piedalījās gan jaunie jūrnieki un jūrniecības organizācijās strādājošie, gan arī bijušie kapteiņi. I. Erdmane atgādināja, ka salidojuma pirmsākumi meklējami jau 70. gadu sākumā, kad dibināts muzejs. – Pirmsākumos tie bija svētki Ainažu jūrskolas absolventiem, vēlāk Rīgas Krišjāņa Valdemāra Jūrskolas beidzējiem, tad pirmajiem pēckara jūrskolas absolventiem, vēlāk Latvijas Jūras akadēmijas kursantiem un vecajiem kapteiņiem. Tradīciju aizvien turpinām un pārmaiņus tiekamies gan tepat Ainažos, gan Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Šogad pasākumu bagātina izstāde «Mūsdienu jūras vilki» – stāsts par šodienas drosmīgajiem kapteiņiem, stūrmaņiem, mehāniķiem, kuri profesionāli un ar pārliecību vada lieltonnāžas kuģus pasaules jūrās un okeānos, – skaidroja muzeja vadītāja. Salidojumā piedalījās divi no mūsdienu jūras vilkiem. Jaunais kapteinis Mārcis Skuja, kura tēvs un vectēvs zināmi kā slaveni Kuivižu zvejnieki, atzinīgi izteicās par ieguvumiem, mācoties jūrniecības klasē Salacgrīvas vidusskolā. Šīs zināšanas noderēja, turpinot izglītoties un uzsākot darba gaitas. Viņš ar lepnumu atminas vectēva vārdus – viņš vienmēr atgādinājis, ka jūra var dot visu, tikai jāprot paņemt. Savukārt Arņa Vildera dzimtā jūrniecība iesakņojusies paaudžu paaudzēs. Viņa vecvectēvs bijis Ainažu jūrskolnieks Andrejs Paegļkalns – viens no tiem dzelzs vīriem, kas brauca uz koka kuģiem, savukārt vectēva brālis – Rīgas Krišjāņa Valdemāra Jūrskolas absolvents. I. Erdmane ir pārliecināta, ka abiem šiem puišiem mīlestība uz jūru ielikta jau gēnos. Jācer, ka tā tiks nodota arī nākamajām paaudzēm.
Salidojumu apmeklēja arī Ainažu jūrskolas muzeja ilggadējais sponsors, tālbraucēja kapteinis Antons Ikaunieks, kurš pazīstams kā 2018. gadā izdotās grāmatas Ceļš uz jūru autors. Savā jūrnieka dzīvē pieredzēto viņš aprakstījis autobiogrāfijā, kas galvenokārt domāta jaunatnei, kura jūt jūras aicinājumu, spēj saskatīt jūras pievilcību un ikdienas mainīgo krāšņumu. Tāpat goda viesu vidū bija Latvijas Tirdzniecības flotes Jūrnieku arodbiedrības viceprezidents Andrejs Umbraško. Muzejam ar organizāciju izveidojusies ne tika ilggadēja draudzība, bet tā kļuvusi arī par ilggadēju labvēli. A. Umbraško savā uzrunā atzina, ka, atrodoties Ainažos, var sajust mantojumu, ko mums atstājusi Latvijas jūrnieku paaudze. Atkalsatikšanos atzinīgi novērtēja Jūras spēku komandieris Māris Polencs, Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš, Jūrnieku reģistra vadītājs Jāzeps Spridzāns un SIA LSC jeb bijušās Latvijas kuģniecības pārstāvis kapteinis Artūrs Likovs. Ieradies bija arī Latvijas Jūrniecības savienības jaunais valdes priekšsēdētājs Roberts Gailītis, kurš pateicās muzeja darbiniekiem par ieguldīto darbu un spēju saglabāt ne tikai vēstures mantojumu, bet arī radīt māju sajūtu – vietu, kur vienmēr gribas atgriezties.
– Ainažu jūrskolas muzeja viena no misijām ir saglabāt dzīvu jūrā braukšanas tradīciju. Apvienojot muzeja un jūrniecības spēkus, šo ideju var uzturēt. Šādi pasākumi ir brīnišķīgi ne tikai tāpēc, lai pieminētu un gremdētos atmiņās un pagātnē, bet arī tādēļ, lai izprastu šīs dienas problēmas, notikumus un lai nākotnē varētu veikt daudz labus darbus, pildot šo misiju, – norādīja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore Liene Johansone Kuzmina.
Šī gada salidojums noslēdzies ar pārdomām un jaunām iecerēm. Pēc gada tiek plānota nākamā tikšanās un jau drīz – 2025. gadā – varēs svinēt Krišjāņa Valdemāra 200. jubileju.
Ivitas RENCES teksts un foto
