Pirms Ziemassvētkiem Marinas mājīgais dzīvoklītis pārtop par radošo darbnīcu, kur tiek radīti krāšņi dekori
Nu jau sasnidzis pirmais sniegs un aiz kalniem vairs nav arī ilgi gaidītie Ziemassvētki. Svētdien, 27. novembrī, adventes vainagā iedegsim pirmo sveci, kas atgādina par svētku tuvošanos. Kristīgās baznīcas tradīcijās tā tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību. Savukārt apaļais vainags apzīmē mūžību, vienotību un gaismas uzvaru pār tumsu. Gatavojoties īpašajai svētdienai, teju vai katru māju rotā vainags vai arī kāds cits svētku tematikai atbilstošs dekors. Veikalu plaukti un skatlogi liecina par bezgala plašu un daudzveidīgu svētku rotājumu klāstu, kas tā vien aicina doties lielajā iepirkšanās tūrē. Tomēr daudz jaukāk varētu būt atgriezties pie tradīcijām un ķerties pie rotājumu darināšanas, kas vienlaikus var izvērsties par jauku kopābūšanu ģimenes lokā.
Limbažniece Marina Olivendere ar Ziemassvētku dekoru gatavošanu sākusi nodarboties pirms trim gadiem, un vislielākie palīgi viņai ir meita Jana un mazbērni Marta un Roberts. Marina sākusi ar pavisam vienkāršiem adventes vainadziņiem, kam sekojuši dažādi dekori. Tagad nodarbe kļuvusi par nopietnu aizraušanos. – Svētkiem sāku gatavoties laikus – kopā ar mazbērniem dodamies vākt čiekurus un citas noderīgas dabas veltes, – viņa saka. Tāpat par ieradumu kļuvusi dažādu mākslīgo materiālu iegāde, jo krājumus Marina papildina visa gada garumā. – Sevi nemitīgi pilnveidoju, skatoties dažādus video, tajos arī smeļos iedvesmu un idejas, bet nekad necenšos pilnībā atdarināt redzēto. Katrā dekorā ielieku daļu no sevis, no savas dvēseles… Katrai lietiņai, ko gatavoju, līdzi iet gan labas domas, gan vēlējumi, tāpat īpašā Ziemassvētku sajūta, – par savu radošo nodarbi stāsta limbažniece.
Klāt pirmais sniegs, tūdaļ sāksies adventes laiks un aiz kalniem vairs nav arī ilgi gaidītie Ziemassvētki. Svētdien, 27. novembrī, adventes vainagā iedegsim pirmo sveci, kas atgādina par svētku tuvošanos. Bet tumšos ziemas vakarus un kluso gaidīšanas laiku daudz gaišāku var padarīt, gatavojot Ziemassvētku dekorus. Tā iespējams mājās ienest īstu svētku sajūtu.
Veidojot adventes vainadziņu, Marina parasti sāk ar kompozīciju, piedomā pie krāsu salikumiem un ļaujas radošam lidojumam
Ar idejām un praktiskiem padomiem svētku rotājumu pagatavošanā labprāt dalījās Marina Olivendere, kura jau vairākus gadus aizrautīgi darina dekorus gan savam, gan arī citu priekam. Limbažnieci apciemoju viņas mājīgajā dzīvoklītī, kas pirmssvētku laikā pārtop par īstu rūķu darbnīcu. Rokās tiek ņemti gada laikā rūpīgi noglabātie materiāli un darbarīki. Marina smejoties teic, ka tas ir laiks, kad mirdzēt no Ziemassvētku spīdumiem sāk ne tikai dzīvoklis, bet arī pati rokdarbniece. – Man tas ir vesels process! Reizēm esmu tik ļoti aizrāvusies, ka darbojos līdz vēlai naktij. Reizēm vakarā vēl ilgi prātoju, kā labāk rotājumu pagatavot, kādas krāsas izvēlēties, kā veidot kompozīciju, kā piestiprināt materiālus… Un jāteic, ka rīts tiešām gudrāks par vakaru. Otrā dienā pieceļos, skaidri zinot, ko un kā labāk darīt. Tagad jau ir uzkrāta diezgan liela pieredze – esmu iemanījusies izmantot un pielāgot dažādus izejmateriālus, – stāsta sarunbiedre.
Skatoties no malas, viss izskatās ļoti vienkārši un saprotami. Bet ar ko tad sākt, kādus materiālus izmantot un kā to visu salikt kopā? Marina ir pārliecināta, ka ne vienmēr vajag doties uz veikalu un lielos vairumos iepirkt papildmateriālus rotājumu pagatavošanai. Esot vērts ieskatīties gan rotaslietu lādītēs, kur atrodamas kādas sen aizmirstas un nevajadzīgas krelles, gan pārskatīt pērnā gada Ziemassvētku krājumus, tāpat ielūkoties virtuves skapītī, kur, visticamāk, glabājas pupas, rieksti vai saulespuķu sēkliņas. Tad var sākt domāt, kas vēl būtu vajadzīgs un kur to iegādāties.
Viens no materiāliem, kas ir ļoti pateicīgs lietošanai un arīdzan viegli pieejams, ir čiekuri. Marina tos iesaka salasīt jau iepriekšējā gadā, jo vajadzīgs laiks, lai čiekurus kārtīgi izžāvētu, tie pilnībā atvērtos un iegūtu skaistu formu. Procesu var paātrināt, maisiņus ar čiekuriem noliekot siltā vietā. – Man labāk patīk izmantot priežu čiekurus, kuri pēc nelielas apstrādes, izgriežot vidiņus, atgādinās puķītes. Ietonēšanai labi noder akrila krāsa – vislabāk balta, bet izmantot var arī citus toņus… Kāds nu kuram tuvāks. Krāsu var ērti uzklāt ar švammīti, un nožūst tā ļoti ātri, – par čiekuru izmantošanu stāsta Marina. Nelielus dekoratīvos ziediņus diezgan labi iespējams izveidot arī no ķirbju sēkliņām un pistāciju čaumalām. Tāpat Ziemassvētku dekorus var bagātināt ar ozolzīlēm, noderīgas ir dažādu krāsu un formas pupiņas, īpaši jau baltās, kas piedod īpašu akcentiņu.
Gatavojot tradicionālo adventes vainagu, vienmēr jāsāk ar pamatni. – To var pagatavot mājās, izmantojot kartonu vai kādu citu izturīgu materiālu. Iespējams arī nopirkt jau gatavu formu. Pēcāk to var aplīmēt ar lina audumu vai citu krāsu un biezuma ziņā piemērotu materiālu. Tad seko kompozīcijas izveide un krāsu izvēle. Parasti sāku ar lielākiem dekoriem – čiekuriem, valriekstiem, vai pašas veidotām sizāla bumbiņām. Iesākumā svarīgi visu izkārtot pēc krāsām, lieluma un tikai pēc tam ķerties pie piestiprināšanas, – stāsta Marina. Stiprināšanai viņa izmanto karsto līmi, kas ir visnoturīgākā. Sarunbiedre gan piebilst, ka līmes pistoles mēdz būt dažādas, tālab ļoti jāuzmanās, lai neapsvilinātu pirkstus. Turklāt šī līme labi noderēs reljefaino virsmu savienošanai, bet nederēs gludu objektu piestiprināšanai. Marinai svarīgi, lai dekori būtu ne tikai acīm tīkami, bet arī rūpīgi apstrādāti.
Pēc lielo detaļu pielīmēšanas seko tukšo vietu aizpildīšana. Izmantot var mākslīgos egļu zariņus, pērlītes, lentītes… Te tiešām var ļauties brīvai iztēlei. – Dabīgos egļu zarus neizmantoju, jo tie ļoti ātri nobirst. Vienīgā egļu šķirne, kuras skujas īpaši labi turas pie zariņiem, ir ‘Nobilis’. No tiem bieži mēdz gatavot dabīgos adventes vainagus, – norāda Marina.
Topināriju izgatavošana ir laikietilpīgs, bet ļoti interesants process. Pamatnei izmantotais rīģipsis jāžāvē vismaz nedēļu, tikai tad var sākt kociņa dekorēšanu. Skaisti tas izskatīsies gan mājās uz galda, gan birojā. Interesanti un amizanti eglītē izskatīsies no vīna korķiem tapušie dekori
Kad nu pamatne un pamatkompozīcija gatava, var ķerties pie procesa patīkamākās daļas – eņģeļu, zvaniņu un citu dekoru pievienošanas. – Vadoties pēc pieredzes, ieteiktu vainagu novietot uz atbilstoša lieluma paliktnīša. Tas pasargās galda virsmu no skrambām un ērtāk būs izmantot sveces, ko parasti lieku vainadziņa vidū. Kad Ziemassvētki pagājuši, adventes vainags labi noderēs kā durvju dekors un priecēs līdz pat Jaungada sagaidīšanai, – ar ieteikumiem dalās sarunbiedre, kuras pūralādē ir ne tikai adventes vainagi. Izgatavoti tiek gan topināriji jeb tā saucamie laimes kociņi, gan galda eglītes, dekori ar svecēm, vārdu pirmie burtiņi, kurus var iekārt eglītē, un daudz citu skaistumlietu. – Man pašai svarīgi, lai darbiņi būtu viegli un gaiši. Ja tur ir nedaudz zilā, tad lai ir gaišs kā debesis, ja rozā, tad maigs un viegls tonis, ja zelta krāsa, tad tikai pavisam nedaudz… – stāsta rokdarbniece. Pēc Ziemassvētkiem viņa sākot gatavoties Lieldienām. Un radošo ideju netrūkst arī vasaras un rudens mēnešiem. – Pats galvenais – lai tas, ko daru, sagādā prieku ne tikai man, bet arī citiem! – noslēdzot sarunu, teic Marina.
Ivita RENCE
Autores un Marinas OLIVENDERES albuma foto
