Pensiju sistēmas 3. līmenis dod iespēju veidot papildu uzkrājumus vecuma pensijai
Pensijas gados ļoti rūp finansiālā drošība. Aizvien biežāk dzirdam speciālistu ieteikumus padomāt par to laikus. Ja agrāk nodarbinātai personai – sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējam – bija pārliecība, ka atbilstoši nostrādātajam darba stāžam garantēta valstī noteiktā vecuma pensija, tad tagad gaisā virmo milzumdaudz jautājumu un zināma neuzticība gan valdībai, gan pensiju sistēmai kā tādai. Izskan apgalvojumi, ka uz valsts nodrošināto atbalstu nākotnē paļauties gluži vairs nevarēs un katram pašam lielā mērā jāuzņemas atbildība par savu pensiju. Latvijā jau kādu laiku nostabilizējušies trīs pensiju līmeņi. Lai gan informācija ir plaši pieejama, vēl joprojām daļa iedzīvotāju, iespējams, neizprot vai pat nav iedziļinājušies izstrādātajos pensiju plānos.
Pensiju sistēmas pamatprincipi
Viens no avotiem, kas labā un saprotamā veidā izskaidro pensiju sistēmu Latvijā, ir www.manapensija.lv. Vietnē norādīts, ka, veicot lielākas sociālās iemaksas šodien, lielāka būs pensija rīt. Galvenais iemesls, kāpēc izveidoti trīs pensiju līmeņi, ir nodrošināt sistēmas stabilitāti. To līdzāspastāvēšana izlīdzina iespējamo demogrāfisko vai finansiālo risku. Kā jau zināms, 1. līmenī iesaistās visi sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji, un nauda tiek izmaksāta esošajiem pensionāriem. Savukārt katra iemaksu veicēja personīgajā kontā tiek reģistrēta informācija, kas attiecas uz pensijas apjomu. Daļa no sociālajām iemaksām tiek novirzīta 2. pensiju līmenim jeb uzkrājošajai pensiju shēmai, kas tālāk pāriet uz personas izvēlēto ieguldījumu plānu. Savukārt pensijas pārvaldnieks to iegulda finanšu tirgos, kas ļauj ne tikai saglabāt uzkrāto pensijas apmēru, bet arī palielināt tā vērtību. Līdzekļi tiek uzkrāti personas kontā, un ieguldītājs tos var izmantot, sasniedzot valstī noteikto pensijas vecumu. Paralēli pirmajiem diviem līmeņiem pastāv iespēja veikt iemaksas pensiju 3. līmenī – privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Personīgi vai ar darba devēja starpniecību var izvēlēties kādu no privātajiem pensiju fondiem un, līdzīgi kā 2. līmenī, ar pārvaldnieka starpniecību līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos. Šo pensiju var saņemt pirms pensijas vecuma sasniegšanas – jau no 55 gadiem, un, veicot iemaksas personīgi, tiek nodrošināta ienākuma nodokļa atmaksa.
Brīvprātīgā uzkrājumu sistēma
Iemaksas pensiju fondos, kas Latvijā pastāv kopš 1998. gada, tiek uzskatītas par samērā uzticamu ieguldījumu veidu. Līdzekļu pārvaldītājus un turētājbankas uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kuras uzdevums ir pārliecināties, ka tiek ievērotas likumu un citu normatīvo aktu prasības. Tāpat komisija veic līdzekļu pārvaldītāju licencēšanu, darbības valstisko uzraudzību. Gadījumos, kad konstatēti pārkāpumi, tai ir tiesības apturēt vai anulēt līdzekļu pārvaldītāja izsniegto licenci. Fondu pienākums ir iesniegt komisijai regulārus darbības pārskatus, kam jāpievieno zvērināta revidenta atzinums.
FKTK Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības departamenta direktore Evija Dundure uzsver, ka brīvprātīgā pensiju uzkrāšana fondos strukturāli visā pasaulē ir līdzīga. – Katra valsts iet nedaudz atšķirīgu ceļu un izvēlas, uz kuru līmeni likt lielāku uzsvaru. Diemžēl situācija Latvijā neļauj maksāt pensijas, kas apjoma ziņā būtu līdzvērtīgas algām, un tieši šim mērķim ir izveidoti privātie pensiju fondi, – teic speciāliste. Ja pirmie divi pensiju līmeņi ir valsts pārziņā, tad 3. ir katra paša brīva izvēle.
Ņemot vērā, ka fondi ir pakļauti īpašai uzraudzībai un to darbību nosaka likums, uztraukumam par ieguldījumu drošību nebūtu pamata, tomēr jāņem vērā ieguldījumu princips – to vērtība var svārstīties atkarībā no izvēlētā pensiju plāna. – Normatīvajos aktos ir noteikti principi, balstoties uz kuriem pensiju fondu pārvaldnieki iegulda klientu naudas līdzekļus. Galvenais uzsvars tiek likts uz ieguldīšanas riska izkliedi un līdzsvarošanu, lai, piedzīvojot lielāku finanšu krīzi, tas nebūtu tik ļoti koncentrēts vienā vai dažos finanšu instrumentos. Tomēr jāņem vērā, ka finanšu tirgū vienmēr ir un būs svārstības. Stagnējošs finanšu tirgus ieguldītājus neapmierinās. Globālajā tirgū šīs svārstības ir jūtamas mazākā mērā, izņemot gadījumus, kad krīzes situācija skar visas valstis vienlaikus, – skaidro departamenta direktore. Pozitīvi vērtējami arī valsts noteiktie nodokļu atvieglojumi. Tos aprēķina no iemaksām, kas nepārsniedz 10% no bruto algas vai 4000 eiro gadā. – Salīdzinājumā ar vidējo algas līmeni valstī šis slieksnis ir augsts. Pieņemu, ka maksātāju, kuri, veicot brīvprātīgās iemaksas, pārsniedz 10% no savas bruto algas, nav tik daudz. Lielākais vairākums tos pat nesasniedz, – rezumē speciāliste.
Veselīga konkurence
Salīdzinoši mazajā Latvijas tirgū konkurence ir liela. Šobrīd darbojas septiņi privātie pensiju fondi, no kuriem viens ir slēgtais un seši atklātie. Slēgtais fonds paredzēts fondu dibinātāju (uzņēmumu) darbiniekiem. Savukārt atklāto fondu pakalpojumus var izmantot jebkura privātpersona tieši vai ar darba devēja starpniecību. Kopumā izvēle ir diezgan liela, tiek piedāvāti 20 dažādi pensiju plāni. – Pastāv dažādas ieguldījumu stratēģijas no konservatīvākām līdz ļoti aktīvām. Ilgākā periodā ir redzams, ka konservatīvās ieguldījumu stratēģijas rezultātā uzkrātā kapitāla vērtība svārstās daudz mazāk, bet jāsaprot, ka arī ieguldījumu ienesīgums ir ļoti zems. Tāpēc pensijas politikas veidotāju un arī mans ieteikums būtu uzkrājuma veidošanu sākt aktīvākas ieguldījumu stratēģijas plānos ar lielāku svārstīgumu un augstāku ienesīgumu ilgtermiņā. Ekonomiskā cikla princips darbojas arī šajā gadījumā: katrai lejupslīdei seko augšupeja, abas ir ierobežotas laikā. No tā izriet, ka arī zaudējums neturpinās mūžīgi. Tam seko situācijas uzlabošanās, – svārstību ietekmi uz ieguldītajiem līdzekļiem skaidro E. Dundure.
Izvēloties pensiju pārvaldniekus, viņa aicina apzināt situāciju, kā arī rūpīgi izvērtēt un salīdzināt piedāvātos plānus. Fondi ir ļoti līdzīgi un dara to labāko, lai ieguldītājiem dotu izvēles iespējas starp aktīviem un mazāk aktīviem plāniem. – Katram līdzekļu pārvaldniekam ir savas priekšrocības. Es ieteiktu izvēlēties to līdzekļu pārvaldītāju, kas pēc klienta domām visskaidrāk komunicē un saprotami atbild uz visiem jautājumiem. Svarīgi ir salīdzināt pārvaldniekus, lai salīdzinātu priekšrocības un izvēlētos piemērotāko. Tieši vēsturiskie līdzekļu pārvaldnieka ienesīguma rādītāji ir kritērijs, pēc kura klients var noteikt, kā pārvaldniekam ir klājies līdz šim. Tomēr jāatzīmē, ka iepriekšējo gadu ieguldījumu rādītājus ietekmē ne tikai pārvaldnieka prasmes, bet arī konkrētā brīža ekonomiskā situācija. Tas nozīmē, ka šie rādītāji negarantē pārvaldnieka veikumu nākotnē, – ar ieteikumiem dalās E. Dundure. Jāsaprot, ka arī pensiju fondi ir ieinteresēti, lai persona izvēlas vecumam un ienākumiem atbilstošu pensiju plānu, tāpēc vērā ņemami ir līdzekļu pārvaldītāju ieteikumi. Uzmanība tiek vērsta uz tādiem kritērijiem kā riska noturība, vecums, ienākumu apjoms, plānoto iemaksu biežums, kā arī tas, cik lielu uzkrājumu vecumdienām persona ieplānojusi. – Izvērtējot pašreizējo situāciju, 1. pensiju līmenis labākajā gadījumā nodrošina 50% no darba algas. Līdz ar 2. līmeni pensiju varētu palielināt par 15–20%, bet 3. pensiju līmenis būs tas ķirsītis uz kūciņas un dos papildu ienākumu vecumdienām. Ja salīdzinām ar citu valstu pieredzi, redzam, ka daudzviet 1. pensiju līmenis pat nepastāv, visi uzkrājumi notiek finanšu tirgos. Kā piemērs tam ir Amerikas Savienotās Valstis un Anglija, kur pensija lielā mērā ir balstīta uz iemaksām fondēto pensiju plānos, – informē speciāliste.
Lai gan jaunībā domāt par pensijas gadiem šķiet pāragri, tieši tas ir vecums, kad veidot uzkrājumus ir visizdevīgāk. – Ieteiktu to darīt, sākot ar pirmajiem stabilajiem ienākumiem – līdzīgi kā sākas uzkrājums 1. un 2. pensiju līmenī. Sākotnēji uzkrājuma summas var nebūt lielas, tās var būt 10 vai 20 eiro. Galvenais šajā procesā ir tas, ka, plānojot naudas plūsmu, tiek atlikti līdzekļi un veidoti uzkrājumi. Jo agrāk tiek sākta šāda uzkrājumu veidošana, jo lielāks būs pats uzkrājums un ilgāks naudas līdzekļu ieguldīšanas laiks, – uzsver E. Dundure. 3. pensiju līmeņa priekšrocība ir tā, ka par klientiem rūpējas pensiju pārvaldnieks un sniedz informāciju gan par ieguldījumu apjomu, gan var izskaidrot vispārējās finanšu tirgus tendences. Katram saimniekam pienākums ir pārvaldīt ieguldītos līdzekļus un izvērtēt, kur būs vislabākais ienesīgums par pieņemamu risku! Pats galvenais, lai atbilstoši likumam tiktu aizsargātas klienta intereses, bet līdzekļi tiktu ieguldīti tikai uzraudzītos un drošos tirgos.
Kritumiem seko kāpumi
2022. gads nav bijis no tiem labākajiem un finanšu tirgos stabilākajiem periodiem. E. Dundure norāda, ka nekādā gadījumā nevajadzētu satraukties un priekšlaikus izstāties no 3. pensiju plāna. – Izņemot uzkrājumus, savu daļu būtībā pārdodam. Tā, piemēram, iemaksātie 100 eiro lejupslīdes brīdī būs vien 75 eiro, bet, sasniedzot kāpumu, tie varētu būt jau 125 eiro. Tāpēc krīzē ļoti aicinu savas fonda daļas nepārdot. Protams, ne katrs ir finanšu tirgus lietpratējs. Katram no mums ir sava riska tolerance un noturība, tomēr tagad ir īstais brīdis ieguldījumu veikšanai, ne pārdošanai, – teic sarunbiedre.
Speciālisti lēš, ka šķietami nestabilo situāciju nevajadzētu uzskatīt par krīzi, bet gan svārstībām. Pēc laika sistēma pavisam noteikti atkopsies. Tā vietā, lai maksājumus pārtrauktu vai pilnībā pārlēktu uz citu pensiju fondu, izdevīgāk esot palikt pie tā paša pensiju pārvaldnieka, bet varbūt turpmākās iemaksas veikt kādā citā no pensiju plāniem. – Latvijā ierasts, ka naudas jautājumos esam piesardzīgi un diezgan konservatīvi. Varbūt vēl aizvien daudziem liekas, ka noglabāt naudu zeķē vai burciņā būs drošāk, nekā ieguldīt finanšu tirgos. Lai gan tie var būt kustīgi un arīdzan mainīgi, tur valda savi likumi un labi zināt, ka krājot drosmīgāk – uzņemoties lielāku risku, nauda strādās aktīvāk un ilgtermiņā būsim tikai ieguvēji, – skaidro E. Dundure.
Gados jauni cilvēki, kuriem pensijas vecums vēl aiz kalniem, var vieglāk pieņemt tirgus mainīgo dabu un nestabilo situāciju. Bet kā rīkoties, ja pienākuši pensijas gadi un papildus valsts noteiktajai pensijai, nepieciešami arī uzkrātie papildlīdzekļi? – Ja vien tas ir iespējams, pašlaik noteikti atrunātu no uzkrājumu izņemšanas. Protams, ka katram ir savi apstākļi un situācijas, bet vienmēr vērts parēķināt, cik liels būs ieguvums un kāds zaudējums. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka šīm grūtībām – tāpat kā visām citām – agrāk vai vēlāk jābeidzas. Tāpēc esam cerīgi un jau tagad redzam, ka aktīvāko plānu grupa ir ar pozitīvām ienesīgumu tendencēm un pamazām izejam no mīnusa. Labs piemērs ir pandēmijas laiks, pēc kura finanšu tirgi atguvās ļoti ātri, gadu varējām pabeigt pat ar pozitīvu ienesīgumu, – informē E. Dundure. Tāpat jāsaprot, ka uzkrājumi nav jāsāk tērēt ar pirmo pensionēšanās dienu. Tā kā likumā nav noteikts, cik ilgi ieguldītie līdzekļi fondos var glabāties, tad, aizejot pensijā, persona var turpināt krāt un joprojām pelnīt, izveidojot pakāpenisku pensijas saņemšanas plānu. Domājot par drošām vecumdienām, tiek piedāvātas daudzas iespējas. Pats galvenais ir iedziļināties sistēmā, saprast galvenos pamatprincipus un, ņemot vērā speciālistu ieteikumus, izvēlēties savam vecumam un ienākumiem atbilstošāko.
Ivita RENCE
