Izglītības iestāžu vadītāji piedalās sanāksme, iepazīstoties ar dokumentu, kas ietekmēs viņu darbu turpmākajos piecos gados
Īsi pirms gadu mijas novada izglītības iestāžu vadītāji tika pulcēti uz sanāksmi, kurā darba grupa prezentēja sagatavoto novada izglītības stratēģijas projektu. Auseklī jau rakstījām, ka dokumenta izstrādāšana sākās septembrī. Aizvadīto mēnešu laikā strādāja četras tematiskās darba grupas, aptverot pieaugušo, pirmsskolas, profesionālās ievirzes un vispārējo izglītību. Notika novada pašreizējās izglītības jomas pamatīga SVID analīze, izvērtējot stiprās un vājās puses, iespējas un draudus. Tāpat bijušas arī aptaujas – skolas rīkoja savas, bet Izglītības pārvalde izstrādāja anketu ar 10 jautājumiem, lai uzzinātu sabiedrības viedokli. Atbildēja 654 respondenti. Darba sanāksmēs stratēģijai tika izvirzītas trīs prioritātes:
- efektīva izglītības sistēmas pārvaldība;
- izglītības pakalpojumu kvalitāte;
- izglītības infrastruktūras attīstība.
Katrai no tām noteica atbilstošus rīcības virzienus un uzdevumus.
Ar pašreizējo dokumenta variantu, kas tiek veidots laikposmam no 2023. līdz 2027. gadam, sanāksmes dalībniekus iepazīstināja novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sigita Upmale. Arī prezentācijas laikā klātesošajiem radās gan jautājumi, gan iebildes un ierosinājumi. Redzot, ka SVID analīzē skolēnu pārvadājumu tīkls ierakstīts pie stiprajām pusēm, iebilda pašvaldības Limbažu apvienības pārvaldes vadītājs Viktors Zujevs, sakot, ka pašreizējais tīkls un transporta braukšanas laiku plānojums drīzāk ir mīnuss. Arī novada sporta skolas direktore Diāna Zaļupe piekrita, ka šī joma jāpārskata. S. Upmale īsi raksturoja katrai no prioritātēm izvirzītos rīcības virzienus. Dokumentā katrai definēti arī uzdevumi, prioritārie pasākumi, izpildes termiņi, atbildīgā iestāde un sasniedzamie rezultatīvie rādītāji. Izglītības pārvaldes vadītāja atzina, ka daļa no mērķiem ir gana ambiciozi. Piemēram, lai pirmsskolas izglītības iestādēs katra grupa būtu nodrošināta ar mūsdienīgu IT tehniku, tāpat panākt, lai visas izglītības iestāžu ēkas būtu modernizētas un energoefektīvas. S. Upmale arī precizēja, ka stratēģijai būs pievienoti pielikumi – datu apkopojums par esošo situāciju un pašreizējām 28 izglītības iestādēm: audzēkņu un pedagogu skaitu, rezultātiem utt. Tajos parādās gana daudz satraucošu tendenču. Tāpat kā visā valstī, arī mūsu novadā ir pamats raizēties, ka nenotiek secīga pedagogu paaudžu maiņa. Skolotāji noveco, bet jauno speciālistu trūkst. Šobrīd novadā viskritiskākā situācija ir tieši ar kadriem vispārizglītojošajās skolās. Limbažu Bērnu konsultatīvā centra vadītāja Elīna Valeine atgādināja arī par to, ka nepietiek atbalsta personāla, savukārt esošajiem speciālistiem slodzes ir ļoti izšķaidītas.
Ar interesi sanāksmes dalībnieki aplūkoja stratēģijai pievienoto karti, kā novadā izvietotas izglītības iestādes. Izrādās, gluži tuvu cita citai. Attālums starp tām lielākoties pat nepārsniedz 20 kilometru. Domājot par izglītības iestāžu tīklu, S. Upmale uzsvēra, ka šobrīd katrā apdzīvotā vietā ir vismaz viena iestāde – to varam uzskatīt par novada plusu. Tomēr būtu jāizvērtē, vai ir efektīvi, ka, piemēram, dažiem bērnudārziem ir pat vairākas struktūrvienības, arī situācija, ka novadā ir viena sporta skola, bet piecas mūzikas un mākslas skolas. Tāpat papildu analīze nepieciešama pieaugušo izglītošanas iespējām.
D. Zaļupe ierosināja, ka sadaļai, kur nosaukti uzdevumi, pasākumi, atbildīgie un sasniedzamie rezultāti, lietderīgi būtu pievienot arī aili par nepieciešamo finansējumu. Protams, vairāku gadu griezumā to nav iespējams ieplānot ļoti precīzi, tomēr ir vajadzīgi aprēķini vismaz par aptuvenām summām, kas jāatvēl katra pasākuma īstenošanai. Varbūt arī piebilde, vai tiks izmantoti pašvaldības budžeta līdzekļi, piesaistīti Eiropas Savienības fondi, valsts atbalsts. Ja nav skaidrības par vajadzīgo finansējumu, tad – kā sacīja Staiceles pamatskolas skolotājs Juris Krastiņš – šis var kļūt nevis par dokumentu reālam darbam, bet tikai zināšanai. D. Zaļupe gan uzreiz atzina, ka stratēģija izveidota laba un ieguldīts pamatīgs darbs tās izveidē. S. Upmale atbildēja, ka tas ir kopdarbs un lielu paldies pelnījuši tieši izglītības iestāžu vadītāji par iesaistīšanos, ieinteresētību.
Tagad stratēģiju paredzēts publicēt novada mājaslapā, lai ar to varētu iepazīties iedzīvotāji, bet šomēnes domes sēdē par dokumentu lems deputāti.
Lailas PAEGLES teksts un foto
P.S. Vēl attēlus no stratēģijas apspriešanas varat skatīt Ausekļa mājaslapas sadaļā Galerijas.
