Joks par ašajiem igauņu zēniem nav smieklīgs, ja salīdzina to, kas redzams uz Latvijas–Igaunijas robežas. Viņi savā pusē paspējuši attīstīt uzņēmējdarbību, kamēr mūsējie… Bildes runā pašas par sevi!
Šķiet, ka ir skati, pie kuriem esam tik ļoti pieraduši, ka pat nerodas jautājumi, vai tā vajadzētu būt. Viens no tādiem paveras uz Latvijas robežas ar Igauniju pie Ainažiem. Protams, par to, vai ēkai piemērojams vidi degradējoša grausta statuss, oficiālu atzinumu var sniegt tikai būvvalde. Cilvēks vienkāršais var tikai izteikt viedokli. Tādu sociālajā medijā Facebook, pauda novadniece Dina Avotiņa. Viņa pērn neilgi pirms valsts svētkiem (16. novembrī) apmeklēja kādreizējo darba vietu. Abi ar vīru ilgu laiku strādāja robežkontroles punktā – viņa 10, viņš 24 gadus. Dina piebilda, ka tur darbavieta bija daudziem novadniekiem. Kāds kontrolēja iebraucējus, cits mainīja valūtu… – Ieskatījāmies pa logu vīra kādreizējā kabinetā. Uz palodzes stāv tukša alkohola pudele, – stāsta sarunbiedre. Nobružātas ēkas, sausa zāle, kas šķita sen nepļauta, bet netālu no visas šīs godības pāri plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Dina sprieda, ka no Igaunijas puses, skatoties pāri robežai, šobrīd par Latviju rodas līdzīgs priekšstats kā par mūsu lielo austrumu kaimiņu. Pie tādas atziņas nonākusi, apmeklējot arī robežu ar Krieviju Narvā. Ārkārtīgi skumji, ka vienā pusē, šķiet, valda labklājība un attīstība, otrā – pamestība un nesakārtotība.
Apmeklējot robežpunktu, kontrasts tiešām ir acīmredzams. Igauņi savā pusē iekārtojuši kafejnīcu, kur visu diennakti piedāvā siltu ēdienu. Ir pat neliels motelis. Savukārt mūsu pusē ir tieši tā, kā apraksta Dina, turklāt īpaši interesants ēku komplekss ar baltajām sienām izskatās, braucot garām tumsā. Automašīnu starmešu gaismā tas kļūst par tādu kā pagātnes rēgu.
Bēdu stāsts 15 gadu garumā
Šī nebūs pirmā publikācija par to, ka agrākais Ainažu robežpunkts nav tā glaimojošākā Latvijas vizītkarte. Tā noriets sākās 2007. gada 21. decembrī, kad, Latvijai iestājoties Šengenas zonā, robežu varēja sākt šķērsot neapstājoties. Toreizējas Ainažu pašvaldības vadītājs Ojārs Zvejnieks interesējās par iespēju ēkas iegūt tās īpašumā. Taču vēlāk nonāca pie secinājuma, ka problēmu varētu būt vairāk nekā ieguvumu. To apstiprina fakts, ka Iekšlietu ministrija pircēju ēkai meklēja pāris gadu, atkārtoti izsludinot izsoles, līdz beidzot 2011. gadā to par 55 700 latiem iegādājās kāda fiziska persona. Jau 2013. gadā Latvijas Avīzē parādījās pirmā publikācija Latvijas robeža – kauna vieta. Tajā minēts ēku īpašnieka vārds – Uldis Laizāns. Toreiz žurnālists Artis Drēziņš pauda, ka vīrietis neielaižas sarunās ar presi un nereaģē arī uz pašvaldību, kas centusies saukt viņu pie atbildības.
Cerību stariņš parādījās 2017. gadā – alkohola tūrisma uzplaukuma laikā. Tobrīd gana plašajās telpās bija iekārtots veikals Alko 1000, kur iepirkās gan igauņi, gan somi. Arī mēs tur bijām, alkoholu nenopirkām, bet foto brīdi fiksējām. Vismaz zāle teritorijā bija nopļauta. Tomēr izrādījās, ka veikals robežpunktā nav uz palikšanu. Runā, ka saimniekiem, igauņu uzņēmējiem, bija attīstības plāni, bet neizdevās vienoties ar īpašnieku. Varam pieļaut, ka tās, iespējams, ir tikai baumas.
Bet cik var runāt par pagātni! Svarīgāks droši vien ir jautājums par nākotni. Uz to visskaidrāko atbildi droši vien varētu sniegt īpašnieks, kurš, cik mums zināms, nav mainījies. Tomēr kur tad meklēt U. Laizānu? Pēc datubāzes Lursoft informācijas viņš ir dalībnieks sešos uzņēmumos, ieņem tikpat amatu un ir patiesā labuma guvējs deviņos. Vēsturiski vīrietis ir ieņēmis 25 amatus. Lielai daļai firmu, ar ko viņš saistīts, internetā atrodamas vien adreses. Vienu izdodas sazvanīt – sieviete laipni vēsta, ka Laizāna kungs ir vien klusais partneris, investors, ar kuru ikdienā nekontaktējas. Iespējams, tas pats U. Laizāns pieminēts laikraksta Zemgales Ziņas publikācijā kā apsūdzētais krimināllietā par Jelgavas tirgus pamatkapitāla palielināšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tālab sazināmies ar kolēģi žurnālistu Gaiti Grūtupu, bet, arī viņam Laizāna kontaktu nav, un ne tāpēc, ka nebūtu bijusi vēlēšanās lūgt lietu komentēt. Šķiet, ja runa ir par to pašu cilvēku, viņam šobrīd situācija Ainažu robežpunktā varētu nebūt aktuālākā problēma.
Būvvalde var cīnīties ar viņiem pieejamajiem līdzekļiem
Limbažu novada būvvaldes vadītāja Ineta Cīrule pauž, ka šim īpašumam pašvaldība ir pievērsusi uzmanību, bet situācija ir sarežģīta un neviennozīmīga. Būtisks aspekts lietā ir tas, ka aicināt sakārtot īpašumu var tikai to saimnieku, kura tiesības ir reģistrētas Zemesgrāmatā. Likums nenosaka termiņu, kādā šī reģistrācija būtu jāveic. Līdz ar to būvvalde 2016. gadā pieņēma lēmumu pieprasīt īpašumu un teritoriju sakārtot Iekšlietu ministrijai. Tā pretenzijas noraidīja un tiesas ceļā pieprasīja lēmumu atcelt, ko Salacgrīvas novada domei 2018. gadā nācās izdarīt. – Adresāts pierādīja, ka ir pirkuma un pārdošanas līgums, īpašuma tiesības pārgājušas fiziskajai personai, lai gan tā tobrīd nevarēja īpašumu reģistrēt, – pastāstīja I. Cīrule.
Tomēr pirms pāris nedēļām būvvalde atklājusi, ka īpašums Zemesgrāmatā ir reģistrēts uz fiziskas personas vārda (ko gan atklāt nedrīkstot). Tas nozīmē, ka var izskatīt iespēju paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli. Tomēr ir vēl kāda nianse – attiecībā uz īpašumu ir trīs aktīvas būvlietas. Saistībā ar vienu būvvaldei radās iemesls rakstīt vēstuli uzņēmējam, jo ir apritējuši pieci gadi, kopš saņemts būvniecības ieceres iesniegums un jābūt izpildītiem būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem. Tas nav izdarīts. – Mans personīgais – iedzīvotājas – viedoklis ir, ka izdarīta liela kļūda, atsavinot šādu objektu un pārdodot to privātpersonai, – teic I. Cīrule.
Šobrīd gan nekas neliecina, ka tā varētu tikt labota. Publikācijas iedvesmotājai Dinai radās jautājums – vai tiešām valsts nevar pieņemt likumu, nosakot, ka īpašumi stratēģiski nozīmīgās vietās ir jāsakārto, pretējā gadījumā valsts mantu konfiscē? Tas varētu būt labs jautājums Saeimas deputātiem. Nez vai viņu modrās acis redz arī Ainažus?
Lindas TAURIŅAS teksts un foto
P.S. Plašāks ieskats tajā, kā šobrīd izskatās uz robežas gan Latvijas, gan Igaunijas pusē, mūsu mājaslapā, sadaļā Galerijas.
