Mūsu novada komanda izstādē Balttour 2023 – Ingrīda Žagata (no kreisās), Ilze Millere, Ingus Evertovskis, Kristiāna Kauliņa, Beāte Lipiņa, Ivars Birzgalis un Inese Breidaga
Pagājušās nedēļas nogalē tūrisma jomas speciālistus un ceļotājus kopā aicināja starptautiskā tūrisma izstāde Balttour 2023 Rīgā, izstāžu hallē Ķīpsalā. Pēc divu gadu pauzes tajā atkal varēja gūt iedvesmu šī gada ceļojumiem, informāciju, kas noderēs to plānošanā, kā arī dibināt jaunus kontaktus un stiprinātu esošos. Kā teica viens no dalībniekiem: – Ja tavs darbs ir saistīts ar tūrismu, būt «Balttour» ir tāpat kā būt «Facebook»! Respektīvi – nekas slikts jau nenotiks, ja tevi tur nevarēs atrast, bet tādā gadījumā kādam var rasties aizdomas, ka tevis nav.
Limbažu, Saulkrastu un Ādažu novads savu esamību apliecināja godam. Apvienības Saviļņojošā Vidzeme stends izstādē bija liels, izskatīgs un ar odziņu. Tajā varēja saskatīt kuģa veidolu. Ne mazāk svarīgi – izstādes apmeklētājiem tika piedāvāts degustēt šo to no vietējiem gardumiem, kas, protams, allaž raisa interesi. Tāpat tika rādīts, ko mēs protam. Piemēram, izstādes pirmajā dienā keramiķe Ingrīda Žagata ne tikai demonstrēja, kā top māla trauki, bet ļāva gribētājiem pašiem apsēsties pie podnieka virpas.
Stendu svinīgi atklāja piektdien pulksten 15, saskandinot bezalkoholiskā šampanieša glāzes un baudot torti, ko rotāja vienojošs uzraksts Ādaži, Limbaži, Saulkrasti. To grieza trīs pašvaldību vadītāji – Dagnis Straubergs (Limbažu novads), Karīna Miķelsone (Ādaži) un Normunds Līcis (Saulkrasti). Šobrīd gan nav noslēgtas un parakstītas oficiālas vienošanās par sadarbību tūrisma jomā (kādreiz tādas bija). Bet novadu speciālisti allaž ir sadarbojušies, gan izgatavojot informatīvos materiālus, gan īstenojot mārketinga aktivitātes (arī tādas kā dalība izstādēs), un tāpat vēlas turpināt. Salacgrīvas tūrisma informācijas centra vadītāja Kristiāna Kauliņa bilda, ka vislielākais tūristu magnēts ir Vidzemes piekraste, tāpēc novadiem, kas tai piekļaujas, ir tikai loģiski izstādē startēt kopā.
Ļoti būtiski, ka draudzība mazina izmaksas. Viena pašvaldība tik lielu stendu nevarētu atļauties. Gala aprēķins par tām vēl nav veikts, bet trīs četri tūkstoši droši vien dalība izstādē izmaksāja. Pašvaldības aģentūras LAUTA darbinieks Ingus Evertovskis teic, ka daļa iztērētā ir arī ieguldījums. Piemēram, koka kuģa priekšgalu varēs izmantot vēl citas reizes. To, starp citu, gatavojis paša rokām, palīdzot Ilmāram Čarnam, kura uzņēmums atrodas kaimiņos tūrisma informācijas centram. Savukārt, lai neīrētu apgaismojumu no halles saimniekiem, to nodrošināja ar saulkrastiešu atvestajām lampiņu virtenēm. Ne vien lētāk, bet skaisti!
Atskatoties uz nedēļas nogalē notikušo izstādi Balttour 2023 Rīgā, Limbažu novada pašvaldības aģentūras LAUTA tūrisma mārketinga speciālists Ingus Evertovskis secināja: – Tie, kuri piedalījās, bija ieguvēji. Tiesa, apmeklētāji sprieda, ka iepriekš izstāde bija plašāka – tā notika divās hallēs. Šoreiz visiem stendiem pietika ar vienu. Bet, protams, mazāka konkurence par ļaužu uzmanību nav tas, par ko sūdzēsies dalībnieki!
Pašvaldības tūrisma speciālisti pastāstīja, ka notikušas vairākas, viņuprāt, vērtīgas sarunas ar lielo tūroperatoru pārstāvjiem. Viņi meklē, kur Rīgā iebraukušās ārzemnieku grupas aizvest dienas ekskursijās. Limbaži ir gana tuvu galvaspilsētai, lai izbraukums būtu interesants. Savukārt ar Pērnavas kolēģiem sprieduši, ka Vidzemes piekrastes karti, kurā ir Ādažu, Saulkrastu un Limbažu novads, varētu paplašināt, pievienojot arī Pērnavas apriņķi. Gan mēs braucam uz igauņiem, gan viņi pie mums. Vienmēr jautājums ir, cik no tā, par ko runāts, tiks īstenots dzīvē. Bet bez sarunām uz jebkādu sadarbību nevar cerēt vispār.
Izstādē varēja sastapt arī mūspuses tūrisma jomas uzņēmējus. Kā allaž tajā piedalījās Jānis Zariņš no Pāles, kurš pārstāv aktīvā tūrisma centru pargajieni.lv. Viņa lielākais jaunums ir telšu vieta, kuras iekārtošanu sarunbiedrs cer pabeigt līdz Jāņiem. Tā atradīsies netālu no viņa dzimtajām mājām Pālē, un būtiskākais – pie zaļā dzelzceļa takas Valmiera–Ainaži (gājēju–velobraucēju maršrutā pa kādreizējo dzelzceļa līniju). Pie zaļajiem dzelzceļiem mūspusē šādu vietu joprojām trūkst. Sarunbiedrs allaž no izstādes dodas mājās ar vairākiem kilogramiem bukletu. Tie ekskursiju plānošanā ļoti noder. Jautāts, kā viņš vērtē pasākuma sašaurināšanos, novadnieks teic, ka agrāk tas bija jautrāks un skaļāks: – Rīkotājiem jādomā, lai izstāde kļūtu atraktīvāka, jābūt radošākiem, atvērtākiem neierastām dalībnieku idejām.
Izstādes apmeklētājiem bija iespēja nogaršot jaunumu – salacgrīvieša Jura Zālīša un viņa domubiedra Rolanda Trenko gatavoto stipro alkoholisko dzērienu Ābolu griezties. Tas laists klajā pērn decembrī. Juris pastāstīja, ka doma lolota jau sen, jo gribējies radīt alkoholisku dzērienu, par kura kvalitāti viņš ir pārliecināts. Protams, garšai arī jābūt. Jāpiebilst, ka stiprā dzēriena smarža atgādina rudenī, ieejot ābeļu dārzā, sajūtamo.
Tūrisma gide un ekskursiju organizatore Elvīra Bāliņa uz jautājumu, kur šogad dosies, atbildēja: – Ļoti interesē Jelgavas puse. Tur atjaunotas daudzas interesantas pilis un muižas, piemēram, Abgunstes muiža, kuras saimniekiem ir liela draudzība ar kaķiem. Tāpat Elvīra šogad atgriezīsies Gruzijā, uz kureni gribas doties atkal un atkal. – Braucu tur, kur man pašai patīk, kur esmu pārliecināta, ka viss būs labi, – viņa uzsver. Novadniece piebilda, ka vajadzētu saorganizēt arī ekskursiju pašiem pa savu novadu. Viņa secinājusi, ka šāds piedāvājums vispirms interesē pašus limbažniekus. Tas, ka dzīvo novadā, nenozīmē, ka esi bijis visos tūrisma objektos. Drīzāk pretēji.
Vēl pasākuma dalībnieki sprieda, ka kovidlaikā tūrisma jomā šis tas ir mainījies, – piemēram, darbinieki uzņēmumos un organizācijās. Tāpēc vien vērts doties uz izstādi, lai iepazītos un pēcāk būtu vienkāršāk sadarboties. Kāds būs gads tūrismā, ir atsevišķa sarunas tēma. Neizbēgama būs kara ietekme. Tiem, kuri ceļo uz ārzemēm, jārēķinās, ka lidojumi un naktsmītnes kļuvušas dārgākas. No otras puses – ir galamērķi, kuros pieaug konkurence, jo samazinās Krievijas tūristu plūsma. Rodas jautājums, vai tam tomēr nevajadzētu mazināt cenas. Diemžēl runā, ka arī Latvijā ienākošajam tūrismam karš Ukrainā kaitēs. Ne visi skandināvu un pārējās Eiropas valstu tūristi vēlas doties uz valsti pie Krievijas robežas… Cik ļoti mūsu uzņēmējiem viņu pietrūks, droši vien rādīs laiks.
Lindas TAURIŅAS teksts un foto
P.S. Vairāk attēlu no izstādes skatiet Ausekļa mājaslapas sadaļā Galerijas.
