Pagājušovasar Alojas Ausekļa vidusskola rīkoja salidojumu, kas pulcēja savējo simtus. Pēc svinīgā sarīkojuma visi rokās sadevušies devās apskaut un samīļot skolas namu
Janvāris Alojas Ausekļa vidusskolā noslēdzās ar divām emocionāli smagām sarunām. Vispirms ar pedagogiem tikās Limbažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bakmanis un Izglītības pārvaldes vadītāja Sigita Upmale, bet vakarpusē uz diskusiju ar abām amatpersonām pulcējās skolēnu vecāki. Ieradās savs pussimts alojiešu.
Temats sarunām bija viens – par skolas iespējamu dalību Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) investīciju programmā, pretendējot uz Atveseļošanas fonda finansējumu. Naudu varētu izmantot tā sauktās baltās skolas renovācijai, ierīkojot tur arī telpas divām pirmsskolas grupām. Kā zināms, Alojas bērnudārza Auseklītis ēka šobrīd ir slēgta, jo atzīta par bīstamu bērnu drošībai. Visi audzēkņi apmeklē kādu no filiālēm Puikulē vai Vilzēnos, mazos alojiešus turp vadā. Novada domnieki jau pieņēmuši lēmumu, ka Alojā Auseklīša mājvieta pēc pārbūves būs baltā skola. Ja izdotos iegūt fonda finansējumu, remontu piedzīvotu arī sarkanā skola, kur ierīkotu mūsdienīgu dizaina un tehnoloģiju kabinetu. Piedalīšanās Atveseļošanas fonda investīciju programmā gan saistās ar to, ka izraudzītajai izglītības iestādei jāatbilst noteiktiem kritērijiem un pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par sava vidusskolu tīkla sakārtošanu. Šajā gadījumā – par Alojas Ausekļa vidusskolas reorganizēšanu par pamatskolu. Gan diskusijām par Auseklīti, gan pieteikšanos Atveseļošanas fonda finansējumam dome izveidoja darba grupas. Lēmumam par vidusskolu jābūt pieņemtam līdz 28. februārim, citādi novadam nav iespēju piedalīties priekšatlasē. Jāpiebilst, ka maksimālā summa, kas varētu būt pieejama vienai izglītības iestādei, ir 1,8 miljoni (varbūt kaut kas mainās, ja pretendentu nav daudz).
Sarunai ar alojiešiem S. Upmale bija sagatavojusi dažādus datus, diagrammas. Jau agrāk par Alojas vidusskolas perspektīvu licis bažīties skolēnu skaits 10.–12. klasēs. Šī mācību gada 1. septembrī viņu bija 36, turklāt vasarā bija satraukums, vai vispār izdosies nokomplektēt 10. klasi. Izdevās. Šis mācību gads ir pirmais, kad IZM, lai piešķirtu valsts finansējumu, sāk vērtēt 10.–12. klases pēc noteiktiem kvalitatīviem un kvantitatīviem kritērijiem. Ja skolēnu skaits, arī centralizēto eksāmenu rezultāti tiem neatbildīs, ir drauds, ka turpmāk valsts finansējumu nepiešķirs, bet viss būs jāfinansē pašvaldībai. Pašreiz valdības noteikumos minimālais vidusskolēnu skaits ir 40, bet Atveseļošanas fonda nosacījumos ir ierakstīts skaitlis 60.
Alojas Ausekļa vidusskolas direktore Ina Šternfelde, piedāvājot iepazīties ar kolektīva veiktās aptaujas rezultātiem, vispirms izteica nožēlu, ka uz sarunu par pilsētai tik nozīmīgu jautājumu neieradās vēl kāds no novada vadības un deputātiem, kuriem nāksies lemt par šo jautājumu. Tāpat nepatīkama ir steiga, kādā viss tiek kārtots. J. Bakmanis gan iebilda, ka arī valsts līmenī noteikumi par Atveseļošanas fondu pieņemti samērā nesen.
Vēl I. Šternfelde vēlējās saņemt skaidru atbildi, vai vidusskolas pārveidošana un Auseklīša mājvietas meklēšana un ar to saistītā baltās skolas renovācija ir divi atsevišķi jautājumi vai vienots bloks? Vai gadījumā, ja vidusskola paliek, balto skolu vispār neremontē? Vai tomēr šie darbi notiks, ja arī nevarēs saņemt fonda finansējumu? J. Bakmanis atbildēja, ka abi jautājumi ir saistīti, kaut nav uzskatāmi par vienu. – Saprotiet, pašvaldība ir ieinteresēta iegūt šo finansējumu. Ja vidusskola paliek un fonda līdzekļu nav, ēkas remonts kļūst problemātiskāks, nākas domāt par kredīta ņemšanu. Ja ievelkas remonts, daudz ilgāk nāksies vadāt bērnus uz Vilzēniem un Puikuli.
Vidusskolas direktores vietniece Liāna Lilenblate-Sipko parādīja apkopojumu aptaujai, kurā piedalījās vecāki, skolotāji, arī skolēni. Jautājumā, vai Alojā vajadzīga vidusskola, no 223 vecākiem 200 sacījuši jā. Izskanēja replika, ka šīs atbildes ir emocionāla reakcija uz to, ka ar vietējiem iedzīvotājiem nav laikus runāts par iespējamām pārmaiņām.
Skolotāji novada domes amatpersonām uzdeva dažādus jautājumus, atklājot arī savas šaubas, vai nevar sanākt tā, ka vidusskolu gan reorganizē, bet finansējumu nesaņem. Vai varbūt to piešķir pašvaldībai, bet dome nolemj remontēt kādu citu skolu? Par to bažas centās kliedēt S. Upmale, uzsverot, ka finansējums tiek konkrētajai izglītības iestādei, kas programmā pieteikta. Novadā ne par vienu citu skolu saistībā ar Atveseļošanas fondu netiek diskutēts. Pedagogi, kuriem pašiem ir bērni pirmsskolas vecumā, taujāja arī par Auseklīša pārcelšanu uz balto skolu. Ja tur atradīsies divas jaukta vecuma grupas, vai to var uzskatīt par kvalitatīvu darbu? Kopā mazulis, kuram ir pusotrs gadiņš, un četrgadnieks? S. Upmale atbildēja, ka tie būs jautājumi, ko laika gaitā vajadzēs risināt iestādes vadītājai. Nākotnē būs jādomā arī par to, vai pastāv atsevišķi skola un bērnudārzs, vai skola ar pirmsskolas grupām. Taču šiem jautājumiem vēl laiks. Tāpat projektētājiem tiks dots uzdevums, lai ēka pēc pārbūves būtu mūsdienīga un ērta.
Skolotāju sarunas ar amatpersonām noslēgumā I. Šternfelde uzsvēra, ka pēc labas pārvaldības principiem šādām diskusijām vajadzētu ilgt mēnešiem, domes pārstāvjiem skaidrojot un informējot gan pedagogus, gan vecākus un ikvienu ieinteresēto iedzīvotāju. Tagad ir apjukums. – Ja kaut ko reorganizē un atņem, tad pasakiet vecākiem, kas tomēr tiks dots pretī, kādi būs ieguvumi un plusi! Uz šo direktores mudinājumu J. Bakmanis vēlreiz atkārtoja, ka tiks renovēta baltā skola, kur mājvieta būs bērnudārzam, un sarkanajā skolā ierīkots atbilstošs dizaina un tehnoloģiju kabinets.
Vēl jāpiebilst – ja arī tiks nolemts reorganizēt Alojas Ausekļa vidusskolu, tas notiks tikai pēc tam, kad pašreizējie 10.–12. klašu skolēni būs absolvējuši skolu Alojā, tātad tas ir 2025. gada 1. septembris.
x x x
Pēc šīm sarunām tiekoties ar Alojas Ausekļa vidusskolas vadību un arī vairākiem skolotājiem, bija jaušams, ka pedagogus visvairāk sarūgtina attieksme – tas, ka trūkst skaidrības, atklātības. Vecāki ir neziņā, ko viņu bērniem novadā var piedāvāt, ja nav savas vidusskolas. Transportu? Viesnīcu Limbažos? Kāds turpmāk būs novada izglītības iestāžu tīkls? Vai vienīgā, ko tuvākajos gados varētu skart pārmaiņas, ir tikai Alojas skola? Un kāda vispār ir pilsētas vieta un perspektīva novada attīstībā?
Lailas PAEGLES teksts un foto
