Tāda izskatījās plaisa uz ceļa ass, kas bija izveidojusies uz Dūču ceļa pēc aizvadītās ziemas
Ja novadā veiktu aptauju par skaistāko un braukšanai patīkamāko ceļu, iespējams, ka tajā uzvarētu Dūču ceļš, kas ved no Limbažiem līdz Via Baltica. Regulārie Ausekļa lasītāji un daudzi mūspuses iedzīvotāji noteikti atceras, cik grūti tas nāca. Tika vākti paraksti, kad novadu apmeklēja kārtējais satiksmes ministrs, domē ikreiz viņam atgādināja par solījumu asfaltēt nepilnos 8 km no Limbažiem līdz Naužu dzirnavām, kā tika solīts, 1999. gadā slēdzot dzelzceļa līniju Skulte–Limbaži. Sapnis piepildījās 2021. gada 20. septembrī. Tad notika svinīgā lentas griešana. Varētu domāt, ka tagad atliek tikai baudīt – braukt pa gludo segumu, priecājoties par ainavu. Izrādījies, ka viss nav tik vienkārši. Redakcijā vērsās kāds limbažnieks, kurš pauda satraukumu par Dūču ceļa stāvokli šobrīd un nākotnē.
Defekti redzami ar neapbruņotu aci
Limbažnieks Jānis (vārds mainīts), būdams ceļubūves speciālists ar atbilstošu izglītību, pamanījis, ka seguma kvalitāte nav tāda, kādai tai jābūt jaunam ceļam. Kopā ar viņu apskatījām objektu dabā. – Uz ceļa ass visā garumā ir plaisa. Tā nevajadzētu būt. Redzams, ka jau mēģināts to aizliet. Ne visur veiksmīgi, vietām liets garām, sprauga joprojām palikusi, – viņš skaidroja, norādot uz problemātiskajām vietām. Speciālistam segums vietām šķiet porains, irdenuma dēļ drīz varētu sākt veidoties bedres. Tāpat redzams, ka nodilis baltais marķējums. – Pēc tā visa var secināt, ka asfalts nav kvalitatīvs, – teic sarunbiedrs. Tāpat viņš atzīmē, ka būs problēmas arī ar šuvēm, kas savieno ceļu ar nobrauktuvēm, un norāda uz citām niansēm.
Visticamāk, līgums ar pasūtītāju – AS Latvijas Valsts ceļi (LVC) – paredz, ka defekti jānovērš SIA Limbažu ceļi, kas veica darbus. Jāni satrauc, ar kādu metodi tas tiks darīts. – Gribu «Latvijas Valsts ceļiem» prasīt paskaidrojumu, – teic sarunbiedrs. Arī citi autobraucēji, kuri ir pamanījuši problēmu, pauduši viņam līdzīgas bažas. Limbažnieka skatījumā sākumā to varētu darīt ar avīzes starpniecību. Kaut vai tādēļ, lai jautājumam tiktu pievērsta pietiekama uzmanība, un par problēmām ar ceļu uzzinātu sabiedrība. Jānis uzsver: – Ceļš taču ir būvēts par nodokļu maksātāju naudu!
LVC Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova uzņēmuma vārdā sniedza atbildi, kas apliecina, ka limbažnieka bažām ir pamats. Tajā pausts: – Minētajā posmā pasūtītāja gala pārbaudēs pēc būvdarbu pabeigšanas pusei no izbūvētās asfaltbetona «AC11 surf» dilumkārtas mērījumos ar grunts penetrācijas radaru (GPR) tika atklāta paaugstināta paliekošā porainība (neatbilstošs sablīvējums). Šo neatbilstību dēļ objekts tika pieņemts, izvirzot būvniekam papildu prasības, lai kompensētu konstatētos trūkumus. Izpildītājam uz sava rēķina piecu gadu garantijas laikā jālabo defekti, ja tādi rodas, un papildus ne vēlāk kā garantijas pēdējā gadā uz sava rēķina vienlaidus jāatjauno visa asfaltbetona dilumkārta ar virsmas apstrādi.
Izlasījis atbildi, Jānis lēsa, ka izvēlēts, viņaprāt, nepiemērots risinājums. Virsmas apstrāde ceļu neglābs. Būvnieks ceļu centīsies uzlabot ar hidroizolējošu metodi – klājot bitumena emulsiju un sīkšķembas, bet tas nekā nemainīs un neuzlabos ieklātā asfalta kvalitāti. – Tas nav ieteicams aizēnotos, līkumotos ceļu posmos un tādos, pa kuriem pārvietojas smagā tehnika, – skaidro Jānis. Viss minētais raksturo Dūču ceļu – aizēnojums varētu būt apmēram 50% pārbūvētā Dūču ceļa posma, turklāt pie tā atrodas liels lauksaimniecības uzņēmums SIA Grow Energy, kura smagā tehnika ceļam rada intensīvu slodzi. Līkumu ir daudz, tajos automašīnas bremzē. – Šķembas uz ceļa neturēsies, lidos pa gaisu, paliks tikai piķis. Būvnieks, iespējams, pēc gada klās vēl vienu emulsijas kārtu. Karstās vasarās tā uzkarsīs, kļūs viskoza un šļakstīsies uz automašīnām, – tādu, bēdīgu nākotnes ainu zīmē limbažnieks.
Sarunbiedrs šo spriedumu pamato ar LVC 2016. gadā izdotajā rokasgrāmatā Ceļu segumu virsmas apstrāde rakstīto. Ikvienam ir iespēja ieskatīties tajā pašam un izdarīt secinājumus. Jānis par īpaši svarīgu uzskata sadaļu 3.4: – Virsmas apstrāde paredzēta, lai aizsargātu ceļa segumu un pagarinātu laika periodu līdz tā nomaiņai. Ja ceļa sega jau uzrāda sabrukuma pazīmes, virsmas apstrāde jau var būt novēlota un nebūs efektīva. Speciālists norāda: – Tikko uzbūvētam ceļam nav jāveic saglabāšanas pasākumi būvnieka radītu kvalitātes neatbilstību dēļ. Neatbilstošs materiāls jānomaina pret atbilstošu! Ko tas īsti nozīmē? – Asfalts būtu jānofrēzē un jāklāj atkārtoti, – uzskata Jānis. Viņaprāt, šo risinājumu būvnieks nav izvēlējies, jo tas ir ļoti dārgs. – Lai gan, ja virsmas apstrāde būs jāveic katru gadu, diez vai tas būs lētāk. Šī metode pēdējo gadu laikā nav bijusi pietiekami kvalitatīva. To var secināt pēc daudziem rakstiem medijos, kuros atspoguļota šī problēma visā Latvijas teritorijā, – viņš spriež. Vienu gan varot apgalvot, ka, garantijas laikam beidzoties, ceļš drīzumā būs jāatjauno par nodokļu maksātāju naudu. Vēl Jānis piebilst, ka līdzīgas problēmas jau novērojamas arī citos posmos (P12, P15 utt., kur arī strādājuši Limbažu ceļi). Tur redzama reālā aina, kāda būs Dūču ceļam, ja šis neatbilstošais risinājums tiks pielietots.
Kļūdas ir, bet tās tiks labotas
Sarunai par Dūču ceļa šībrīža stāvokli un nākotnes izredzēm piekrita Limbažu ceļu tehniskais direktors Andis Zaļaiskalns un būvniecības vadītājs Edžus Voss. Viņi atzina, ka problēma ir, bet uzsvēra, ka tikai ar ceļa dilumkārtu – 4 cm. – Virskārtā ir sablīvējuma problēmas. To esam atzinuši. Pamatkārtas kvalitāte ir ideāla, – apliecina E. Voss. Viņš gan piebilst, ka nobīde no standartos pieļaujamās porainības procentos nav liela. Turklāt ne visa ceļa dilumkārtas platība ir nekvalitatīva – problēmas ir ar noteiktu tās daļu. A. Zaļaiskalns skaidro, ka uz Dūču ceļa segumu klāja pa joslām. Ja, teiksim, būvnieks nofrēzēs vienas joslas posmu un neaiztiks asfaltu otrā pusē, rezultātā ceļš būs raibs kā dzeņa vēders. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šo risinājumu Limbažu ceļi neuzskata par labāko. – “Par sodu” veiksim virsmas apstrādi visam pārbūvētajam Dūču ceļa posmam, nevis tikai labosim nekvalitatīvos posmus, – teic A. Zaļaiskalns. Par metodi vienojušies, sēžoties pie sarunu galda ar ceļu būves speciālistiem no LVC.
Sarunbiedri nepiekrita Jāņa apgalvojumam, ka Dūču ceļš ir jauns. Īpaši būtiski ir, ka tas kalpojis jau divas ziemas. Plaisa uz ceļa ass laikapstākļu dēļ parādījās aizvadītajā, kas bija sevišķi nelabvēlīga. – Temperatūras svārstības bija pat no +2 grādiem dienā, līdz –20 naktī, – atgādina A. Zaļaiskalns. Tiklīdz plaisu pamanīja, to laboja, kā paredzēts rekomendācijās, – sildīja segumu, susināja un lēja tajā bitumena emulsiju. Būvnieki gatavi arī turpmāk veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai garantijas laika beigās ceļš būtu labā kārtībā un kalpotu vēl ilgi.
Abi Limbažu ceļu pārstāvji uzskata, ka problēmu novēršanai izvēlēts labākais risinājums. – LVC rokasgrāmata ir rekomendējoša. Turklāt tajā arī norādīts, kā izvairīties no problēmām, kas varētu rasties, veicot virsmas apstrādi. Cilvēkam, kurš vērsās redakcijā, vajadzētu to zināt, – komentē A. Zaļaiskalns. E. Voss paskaidro, ka līkumotos ceļos, kāds ir arī mūsu pārrunātais, pastāv lielāki riski šķembiņām atdalīties no bitumena emulsijas. – Riskus mazinām, izvēloties korektu tehnoloģiju, kā arī palielinot bitumena emulsijas normu uz kvadrātmetru, lai šķembas turētos. Tā panākam izturīgu gala rezultātu, – stāsta E. Voss.
Bet kā radās sākotnējās kvalitātes problēmas? E. Voss kā pirmo būtisko faktoru min problēmu ar ceļu būvē izmantojamajiem materiāliem. Pirmkārt, kad ASV noteica embargo Venecuēlai, naftu no turienes ievest nevarēja, bet produkts, ko saņēma, bija zemākas kvalitātes. Tagad ceļinieki pielāgojušies, iemācījušies strādāt ar mazāk kvalitatīvo bitumenu un spēj nodrošināt kvalitāti. (Starp citu, līdzīgas problēmas ar būvmateriāliem tolaik bija visiem ceļu būvniekiem.) Otrkārt, 2020. gadā sākās kovids, līdz ar ko bija smagi arī ar citu materiālu piegādēm. Vajadzēja ņemt pieejamos, nevis tādus, ko gribētu. Treškārt, šajā laikā ceļu būvē tika ieguldīts ļoti daudz tā sauktās kovidnaudas. To vajadzēja apgūt noteiktajā termiņā, darba apjoms bija liels. Piedevām radās problēma ar darbiniekiem, jo daudzi slimoja. E. Voss pieļauj, ka tā laika sarežģītajos apstākļos, iespējams, pieņemts arī kāds sasteigtāks lēmums. Tomēr uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka 2020. gada kļūdas tiek labotas, turklāt ne par nodokļu maksātāju, bet uzņēmuma līdzekļiem. Tam jau iztērēts aptuveni pusmiljons eiro objektos visā Latvijā, kur strādāja limbažnieki.
Galvenais – nepieļaut bojājumus pamatkārtā
Lai gūtu pārliecību, ka tiks izmantots labākais risinājums Dūču ceļa ilgmūžības nodrošināšanai, vērsāmies arī pie pasūtītāja. LVC vārdā ar Ausekli runāja valdes loceklis Gundars Kains. Kopumā viņš apstiprināja A. Zaļaiskalna un E. Vosa teikto, detalizētāk izskaidrojot dažas nianses.
Runājot par problēmas cēloņiem, sarunbiedrs bilda: – Bitumens, ko ražoja no Venecuēlas un Krievijas naftas, bija smagāks, bagātīgāks un piedeva kļūdas. Viņš spriež, ka tomēr ir jāprot strādāt ar tādu materiālu, kāds ir, un tad, ja gadās kļūdas, tās jālabo.
G. Kains pastāstīja, ka objekta pieņemšanas brīdī 35% no tā tika konstatēta neatbilstība virskārtas sablīvējumā. Radās dilemma – raut nost virskārtu vai pieņemt darbu ar norunu, ka uzņēmējam kvalitātes parāds būs jāatdod vēlāk. Izvēlējās otro variantu, kaut vai tāpēc, ka virskārtu būvnieks varētu pilnībā mainīt arī tikai daļā ceļa – posmos, kur konstatēta kvalitātes neatbilstība. Tika nospriests, ka labāks risinājums ir apstrādāt virsmu visā rekonstruētā ceļa posma garumā. To darot garantijas beigās, tikšot nodrošināta ceļa ilgmūžība. Līdz tam būvniekam uzdots veikt visu nepieciešamo, lai ūdens nepiekļūtu pamatkārtai un nerastos bojājumi ceļa pamatnē. G. Kains solīja, ka speciālisti no Autoceļu kompetences centra veiks pamatīgāku izpēti ar atbilstošu tehniku, lai gūtu par to pilnīgu pārliecību. Viņš gan piebilda, ka dienu pirms sarunas kolēģis ceļu apsekojis. Vienkāršotā apskatē problēmas netika konstatētas. Sarunbiedrs uzsver, ka gadījumā, ja tomēr pamatnē parādīsies neatbilstības, ar virsmas apstrādi iztikt nevarēs, būs jāveic nopietnāka pārbūve. – Ne visur Latvijā, kur pēc būvniecības konstatētas problēmas, esam pieņēmuši tādu risinājumu, kāds šobrīd izvēlēts Dūču ceļam. Nebūs tā, ka ceļu nolaidīsim līdz kliņķim un tad veiksim virsmas apstrādi. Mēs neesam ļaunprāši! – uzsvēra G. Kains.
Tomēr ir bažas, ka šim ceļam virsmas apstrāde varētu būt nepiemērota… G. Kains teica: – To var veikt līdz 15. augustam piemērotā temperatūrā, siltā, saulainā laikā. Sarunbiedrs nepiekristu risinājumam, ja būvnieks nepiedāvātu veikt virsmas apstrādi visā pārbūvētajā posmā. LVC pārstāvis skaidroja, ka šobrīd braukšana pa ceļu ir gan patīkama, gan droša, bedru nav. Ja tiks novērsta mitruma piekļūšana pamatkārtai, to saglabājot labā kvalitātē, un garantijas termiņa beigās notiks virsmas apstrāde, iznākums būšot labs. Sanākšot, ka virsmas apstrāde tiks veikta agrāk, nekā tai būtu jānotiek citādos apstākļos. Pamatā tiek uzskatīts, ka ceļam no uzbūvēšanas līdz pilnai rekonstrukcijai jākalpo 20 gadu. Bet G. Kains piebilda, ka ceļu var salīdzināt ar kurpi, kam ik pa laikam jāuzliek jauns papēdītis un kas jāpielabo, kad rodas nepieciešamība. Sarunas noslēgumā LVC pārstāvis uzsvēra, ka arī tad, ja par ceļa stāvokli neinteresētos prese, tiktu darīts viss nepieciešamais tā ilgmūžības nodrošināšanai.
Uzskatīsim, ka sabiedrība ir saņēmusi solījumu, ka tiks darīts viss iespējamais, lai prieki par jauno ceļu nebūtu īsi.
Lindas TAURIŅAS teksts un foto
