Raivis Mickēvičs spriež, ka sausserži savu pilnbriedu sasniegs pēc nedēļas. – Šomēnes tiks darbināts ogu kombains lielāko ogu krūmu novākšanai, taču trīsgadīgā lauka krūmi mehanizētai novākšanai vēl ir par mazu, tāpēc ogas pēc nedēļas aicināšu vākt lasītājiem pašu patēriņam, – viņš sola
Pirms sešiem gadiem Raivis Mickēvičs Ārciemā iestādīja savu pirmo hektāru ēdamo sausseržu, bet nu to jau ir teju 6 ha. Garās rindas ar zaļiem, kupliem krūmiem sāk nedaudz iekrāsoties ar zilganām, lillīgām ogām.
Šo gadu laikā bioloģiskā saimniecība paplašinājusies, un sausseržu audzēšanā pieredzes bagātāks kļuvis arī saimnieks. – Šeit prakse apsteidz teoriju, – atzīst Raivis. Tik plaši sausseržus šaipusē viņš iestādījis pirmais, un literatūrā par ēdamo sausserdi Latvijas klimatā informācijas ir maz. – Pērn novācu apmēram trīs tonnas, bet šī gada laikapstākļu dēļ raža būs sliktāka, ogas ir mazākas. Maija sals Latvijā bija skaudrs visiem kultūraugiem. 37 ha ābeļu, upenāju un sausseržu zemes tas jo īpaši nav saudzējis upeņu laukus. – Upenes nosala. Šogad manos laukos ražas nav. Līdzīgi ir citiem šīs apkaimes saimniekiem. Arī krūmi ir cietuši, tomēr liela daļa dzen jaunas atvases. Cerams, ka lauki atkopsies, – spriež saimnieks. Kaut sausserdis ir attaisnojis savas salizturības īpašības, nākamais pārbaudījums tam ir patlaban valdošais sausums. – Daļai sausseržu krūmu, kas paspēja izziedēt līdz salam, ogas ir gatavākas, bet salā ziedošās būs tikai vēlāk. Līdz ar to šovasar viss krūms nedos ražu vienlaikus, bet pa daļām. Vākšu tāpat vienā reizē, kad lielākais vairums būs gatavs. Viņš skaidro, ka laikapstākļi pēdējos piecos gados ir netipiski Latvijai. Proti, agrāk vasarā bijis izteikts siena laiks, kad ir viens karsts un sauss brīdis, lai ievāktu sienu. Visiem, kas to neizmantoja, pēc tam nācās sienu ārdīt un žāvēt. Tagad tā vairs nesanāk, jo vasaras lielākoties ir bez lietus. – Zeme ir saplaisājusi. Lopkopjiem trūkst zāles lopiem un zemniekiem dzeltē lauki. Latvijā laistīšanu nepraktizē, jo tās ir ļoti lielas investīcijas. Poļi un holandieši ogulājus laista, jo viņiem ir valsts atbalsts. Tā veidojas negodīga konkurence, – skaidro saimnieks.
Viņš spriež – ja nākotnē varētu pretendēt uz Eiropas Savienības vai valsts atbalstu, tad varētu domāt par labāku apstākļu nodrošināšanu augiem. Jautājot par laistīšanas sistēmām, Raivis piebilst, ka nav pat rēķināts, cik lielam ūdens rezervuāram vajadzētu būt. – Bez valsts atbalsta saimniekot ir grūti. Gan iepērkot stādus, gan tehniku, izmantoju Lauku atbalsta dienesta piedāvātos projektus. Arī tagad pieteikšos atbalsta pasākumam salnu postījumu apsekošanai augļkopības platībās.
Iztaujāts par bioloģisko saimniekošanu mūsdienās, viņš nosaka, ka tas vairāk ir dzīvesveids. – Bioloģiskā lauksaimniecība ir pārliecība, ne bizness. Konvencionāli strādājot un nedaudz piemēslojot, var dabūt vismaz trīsreiz vairāk ražas. Tomēr, manuprāt, ķīmija, ko gāz virsū, neattaisno peļņu, – noteic sarunbiedrs.
Kaut pēdējā laikā daudzi cilvēki ir pievērsušies veselīgākam dzīvesveidam, no saimniecībā ievāktās ražas tikai daļa paliek Latvijas patēriņam. – Prieks, ka vietējie vairāk sāk novērtēt bioloģiski audzētus produktus. Tā ir vērtība! Biju pārsteigts, cik pieprasītas ir sausseržu sulas! Tagad ir saspringts laiks, darāmā ogulāju laukos netrūkst, pircēji pieprasa arī sulas pakās. Un vēl pacietību prasa nākamo produktu plānošana, – stāsta saimnieks. Par nākotnes produktu līniju viņš runā izvairīgi, tikai piebilst, ka tas būšot kaut kas Latvijā nebijis…
Šogad Raivis sausseržus tirgū laida ar sava jaunā uzņēmuma – SIA Erkul – vārdu. Tas ir Ārciema vecais, lībiskais nosaukums un tulkojams kā Kungu ciems. Saimniekot pašam ir izaicinājums, taču tas esot interesanti. Nākas apgūt aizvien vairāk jauna ne vien ogulāju apsaimniekošanā, bet arī mārketinga jomā. Bioloģiski audzētu sausseržu komercdārzu ir maz, bet pārdot produkciju mūsdienās ir laikietilpīgs process. Jaunā produktu līnija un tās reklāma prasot lielu enerģiju. No sausserža stāda līdz etiķetes izveidei un nogādāšanai pircējam – Raivis visā iesaistās pats. – Vēlējos audzēt ogas, ar kurām perspektīvi varētu strādāt ilgtermiņā. Sausserdis attaisno manas cerības. Latvijā tas vēl nav iepazīts, bet ogas ir ļoti vērtīgas. Antocianīni, kas veido zilo krāsu, pozitīvi ietekmē organismu, pazeminot holesterīna līmeni, un ir spēcīgs antioksidants, – skaidro sarunbiedrs. Pētot sausseržu sastāvu, to patiesi var saukt par superogu, kā to dēvē Kanādā. Tam ir ļoti daudz organismam nepieciešamo bioloģiski aktīvo sastāvdaļu – C, B grupas un P vitamīni, minerālvielas (kālijs, fosfors un dzelzs). Ne jau velti tautas medicīnā to izmanto pret daudzām nebūšanām! Saimnieks aicina sausseržus iestādīt arī piemājas dārzos, lai ar krūmmellenei līdzīgo ogu var mieloties visas vasaras garumā. – Labāk stādīt vecās šķirnes, ne komercijai domātās, lai raža ienāktos pakāpeniski. Sausseržu ogas var lietot svaigas vai ievārījumu, sulu, želeju vai smūtiju pagatavošanā, – stāsta ārciemietis un piebilst, ka paša iecienītākā recepte brokastīm ir smūtijs, ko gatavo no auzu piena, banāna un saujas sausseržu ogu.
Ritas OZOLIŅAS teksts un foto
