Zāļzinis Jānis Ulmis (no labās) ar vienu no sava darba turpinātājiem Arti Vidauski jaunajā Lādezera dārzā – veselības augu brīvdabas ekspozīcijā
Sestdien Lādes ezera krastā risinājās neparasti dārza svētki, kas pulcēja cilvēkus no dažādām Latvijas vietām – Grobiņas, Kuldīgas, Skrīveriem, Bauskas, Alūksnes, Rīgas… Protams, arī pašu novada. Lielākoties ļaudis, kuri jau gadiem sadarbojas un pazīst mūspuses zālzini Jāni Ulmi. Lietišķi runājot, šie svētki saucās Latvijas veselības augu brīvdabas funkcionālās ekspozīcijas jaun-atklāšana. Īpaši būtisks nosaukumā ir vārds jaun-atklāšana. Pirmoreiz Jānis šādu ekspozīciju atklāja 2014. gada jūnijā Lādes Avotiņos Auziņezera krastā, tomēr aizsākums bija vēl agrāk Vidrižu pusē. Taču tagad Jānis savu vairāk nekā 20 gadu ilgo pieredzi, tradīcijas un fitoproduktu ražošanu nolēmis nodot citiem saimniekiem – Lādezera dārza komandai. Vairāk nekā 300 augu lielā kolekcija pārvesta uz jauno vietu un turpmāk rūpes par to, tāpat veselīgo produktu radīšanu uzņemsies Vidausku ģimene – Sandra, viņas dēli Artis un Valters. Komandā ir arī lādezeriete Aija Viļčinska, tāpat palīdz gan viņas, gan Vidausku ģimenes tuvinieki, draugi.
Atklāšanas svētkos satikts, J. Ulmis atgādināja, ka jau labu laiku runājis par vēlmi nedaudz atvilkt elpu, atpūsties. – Gribas taču beidzot padzīvot tā, kā klājas pensionāram, – pamakšķerēt, pavizināties ar laivu. Neviens nesaprata, kā var būt, ka dzīvoju ezera krastā, bet gadiem neesmu laivu iestūmis ūdenī. Nebija laika, jo visas vasaras pagāja, kopjot dārzu, vācot augus, gatavojot pulverīšus, uzņemot savā sētā tūristu grupas, – gluži smaidīgs Jānis skaidroja pārmaiņu cēloņus. Padzirdot, ka visā Latvijā zināmā ekspozīcija un ražotne varētu tikt nodota jauniem saimniekiem, precinieku netrūka. Taču bijis jūtams – interesenti īsti neapzinās, cik tas ir atbildīgs un smags darbs. Pats noskatījis Sandru un viņas saimi, draugus. – Sandra ilgi bijusi nopietna mana kliente, turklāt ir diplomēta medicīnas darbiniece. Pagaidām vēl pats esmu visās norisēs iekšā, jo gadiem darīto nevar vienā mirklī kā ar nazi nogriezt. Paziņas gan smejas, ka šobrīd man esot pat lielāka slodze nekā iepriekš. Taču jaunie saimnieki patiešām no sirds metušies darbos. Kolekcija šurp tika pārvesta jau pērn, viss ir iekopts, augi tiek vākti, Lādezerā top kalte, nekas neapstājas, – gandarīts par pēctecību jutās J. Ulmis.
Sestdien interesenti bija aicināti uz dārza svētkiem Lādezerā, kur atklāja veselības augu brīvdabas ekspozīciju. Zāļziņa Jāņa Ulmja gadiem veidota, tā tagad no Lādes Avotiņiem pārvesta uz jauno vietu un šo nodarbi pārņem citi saimnieki – Lādezera dārza komanda. Gan pats Jānis, gan komandas ļaudis – Vidausku ģimene, arī Aija Viļčinska – svētkos uzreiz bija pamanāmi, tērpušies vienādos zaļos krekliņos ar uzrakstu Lādezera dārzs.
Pasākuma programma bija bezgala daudzveidīga, cilvēki varēja visas dienas gaitā izstaigāt dārzu, baudīt skaisto vidi, aprunāties ar saimniekiem. Un ne tikai ar viņiem vien, bet arī Modru Puisīti no kazu saimniecības Virbotnes, zāļu sievu Intu Brikmani, podoloģi, dabīgās kosmētikas radītāju Daci Bērziņu, kuras Dabas pieskāriena produkciju iecienījuši ļoti daudzi. Interesentiem bija iespēja tikties ar manuālo terapeitu Maksimu Sputaju un Folla diagnostiķi, dziednieku Normundu Uzulēnu. Bija vēl daudz citu saistošu piedāvājumu un – kā jau dārza svētkos ierasts – gards cienasts: Lādes ezera zivju zupa, bukstiņputra, pīrādziņi, veldzei arī avota ūdens. Jānis viesiem dāvināja pavisam jaunu fitoproduktu – ēdamos ziedus. Tiesa, lielākā daļa nevis ķērās pie garšošanas, bet skaistās paciņas ar košajām puķēm apjūsmoja kā dekoru. Protams, saulainajā svētku dienā lieliski iederējās mūzika: dziedāja un spēlēja gan limbažniece Lūcija Sičevska (Vilkapuķe), gan Lādezera dārza jaunais saimnieks Artis Vidauskis.
Lādezeriete Sandra Vidauska piedāvā daudzveidīgos veselības augu pulverizētos maisījumus – vairāk nekā 20 veidu
Tomēr lielākā interese visiem bija par augu ekspozīciju un to, vai arī turpmāk tiks radīti veselīgie fitoprodukti. Tiks! Ne viens vien apmeklētājs, uzzinājis par Jāņa vēlmi doties pensijā no šīs nodarbes, bijis teju satriekts. Un atviegloti uzelpojuši, uzzinot, ka viss turpināsies, vien darbu pārņems cita komanda. Skrīverieši Antra un Oskars Vanagi, satikti pie ārstniecības augiem, sacīja, ka Jāni pazīst jau gadiem ilgi. Lietojuši viņa radītos produktus un mācījušies arī paši savām vajadzībām tos gatavot, audzēt, vākt dabā nepieciešamo. Abiem ir Bulduru dārzkopības tehnikumā iegūta izglītība, taču Jāņa padomi un zināšanas visu laiku noderējušas. – It kā visi pazīstam dažādus augus, bet nepārzinām to iedarbību, nezinām, kā izmantot. Jo vairāk par to interesējamies, jo vairāk informācijas it kā pati mūs sameklē. Turklāt organisms jau saka priekšā, ko viņam vajag, tikai jāieklausās. Skrīverieši atzina, ka ar prieku braukuši skatīt, kāds izskatās jaunais dārzs, un vēlēja saimniekiem izdošanos. – Taču mēs kā dārznieki saprotam arī, cik grūti to uzturēt, tikt ar visiem darbiem, augu vākšanu, pārstrādi galā. Lai veicas!
Viena no Lādezera dārza komandas atslēgas cilvēkiem – Sandra Vidauska neslēpa, ka tikai pamazām apjauš, cik lielu darbu uzņēmušies, taču enerģijas netrūkst. Atceroties aizsākumus, var sacīt, ka tam ir gara priekšvēsture. – Mēs, trīs draudzenes, jau pirms padsmit gadiem braucām pie Jāņa uz Vidrižiem pēc viņa gatavotajiem augu maisījumiem. Viņš mūs ikreiz arī skubināja – lūk, augu saraksts, meklējiet, vāciet dabā pašas, gatavojiet! Tā arī darījām. Lietojusi visa ģimene un tiešām veselība uzlabojusies. Tomēr – kā nereti notiek – ikdienas steigā atkal dabas dziedniecībai veltīts mazāk uzmanības. Līdz pagājušajā pavasarī Jānis uzrunājis draudzeņu trijotni, vai nevar atbraukt talkā dārzu paravēt. – Kurš gan varētu Jānim atteikt?! Pievienojās arī mani dēli, draugi. Un vienā reizē Jānis, stāstot draugiem par dārzu, norādīja uz mani un dēliem – re, šie cilvēki turpmāk pārņems to visu. Zinot Jāņa jokus, piebalsoju – jā, jā, visādi var sanākt… Tomēr šī doma prātā un sirdī bija iesēta un dīga. Līdz vecākais dēls Artis sacīja: “Bet kāpēc gan ne?!” Un tā vārds pa vārdam, līdz draudzene Aija ieminējusies: – Varbūt varam dārzu veidot manā pļavā, kas stāv neizmantota? Lādes ezers blakus, vieta skaista. Aizrāvies gan Artis, gan jaunākais brālis Valters. Pērn jūlijā pirmoreiz uzaruši pļavu, rudenī vēlreiz, uzvesti mēsli. Sākuši piekabēm pārvest augus no Lādes Avotiņiem. Viss oktobris pagājis stādot tik un stādot. Palīgos nākuši draugi un radi, visi rāvušies melnām mutēm. – Varbūt pat nebijām visu loģiski saplānojuši, bet kaut kas bīdīja uz priekšu. Un nudien jutāmies enerģijas pilni. Bet šopavasar trešā no draudzenēm Ildze Magone – cilvēks ar lielu dārznieka pieredzi – ieminējusies: – Vai zināt, kas notiek, ja kaut ko iestāda pļavā? To, kas notiek, ieraudzījuši savām acīm, – braši aug arī nezāles. Nu bija jāķeras pie ravēšanas. Līdztekus jau vajadzēja sākt vākšanu. Jāpiebilst, ka ezermalā skatāmā ekspozīcija vairāk domāta tūristiem un apmeklētājiem, lai iepazīstinātu ar augu bagātību, katra īpašībām, izmantošanu. Fitoproduktiem nepieciešamais lielākoties tiek vākts dabā, tāpat ir izveidots otrs – permakultūras – dārzs, kur daudzgadīgie augi dzīvo salmos. Likumsakarīgi viens darbiņš vedis pie nākamā. Sapratuši, ka nepieciešama sava kalte. Nu jau tā Lādezerā uzcelta un pamazām iemēģināta. – Jānis joprojām ir galvenais kurbulētājs, kas nevienam nedod mieru. Taču es tiešām dārzā jūtos laimīga kopā ar savējiem, turklāt klusumā saulrieta stundās ir sajūta, ka augi runā. Līdztekus praktiskajiem darbiem nākas ļoti daudz arī lasīt un meklēt informāciju par veselības augiem, Sandrai ir arī doma kaut ko vēl pamācīties Rīgas Stradiņa universitātē. – Dēliem ir idejas, ko varētu jaunu pamēģināt, piemēram, kādus dabas produktus tieši bērniem. Vēl ir tikai sākums.
Tam, ka viss notiek likumsakarīgi, piekrīt arī Sandras dēls Artis. Jau labu laiku domājis, ka vajadzētu kaut ko dzīvē pamainīt. Taču ko? Pagājušovasar nolēmis nesvinēt vārdadienu, bet aizbraukt pie Jāņa paskatīties, kas tur notiek. Zinājis, ka vecāki savulaik lietojuši fitoproduktus, bet kā jauns cilvēks lielu interesi neizrādījis. Par ārstniecības augiem un Jāni atcerējies, kad pašam radušās veselības problēmas. Un sapratis – tas tiešām strādā. Varbūt tagad atrasts paša īstais ceļš, mūža darbs? Te gan jāpiemetina, ka ne tikai Artim, bet visai pārējai komandai ir cits pamatdarbs. Artim tas saistīts ar juridisko jomu. – Patīk arī tas, tomēr pilnīga gandarījuma, iespējams, nav. Gribas darīt kaut ko, kas nestu prieku un labumu cilvēkiem. Un kas var būt lieliskāks kā palīdzēt ļaudīm tikt pie veselības? Šobrīd Artim pamatdarbā ir atvaļinājums, kas aizrit dārzā un dabā, vācot, kaltējot, gatavojot izejvielas, no kurām ziemā taps fitoprodukti, arī lasot literatūru. – Grūti vēl pateikt, kā viss turpmāk izvērtīsies. Varbūt šis kļūs par pamatdarbu.
Dārza dveselītei – kā viņu nosauc pārējie – Aijai arī patlaban ir atvaļinājums, ikdienā viņa ir pirmsskolas skolotāja. Par iesaistīšanos Lādezera dārza komandā šaubījusies, apzinoties, cik daudz laika un spēka tas prasīs. – Es visu laiku arī vēroju, vai jutīsim Dieva svētību, vai neradīsies nebeidzami kavēkļi, vai izdosies iesaistīt palīgus, vai atsauksies cilvēki. Atsaucas, piesakās, viss izdodas. Laikam tā ir zīme…
Lailas PAEGLES teksts un foto
P.S. Vairāk attēlu no dārza svētkiem skatiet Ausekļa mājaslapā sadaļā Galerijas.
