Saruna ar limbažnieci Unu KROGZEMI
Viena no limbažnieces Unas KROGZEMES sirdslietām ir kūku gatavošana. Tās cept paticis jau sen, bet pēdējos gados šai nodarbei pievērsusies ar lielu aizrautību, papildus apmeklējusi dažādas kulinārijas meistarklases. Unas darbs saistīts ar ceļu būvi un kūku gatavošana ir viņas meditācija un atpūta no tehniskās nodarbes. Šī sirdslieta ne vien gandarī pašu, bet iepriecina gan viņas ģimeni, draugus un kolēģus, kuri var baudīt viņas kūku eksperimentu gardos rezultātus. Una turpina sevi attīstīt gan darbā, gan vaļaspriekā. Viņas apņēmība darīt un mācīties kaut ko jaunu ir apbrīnojama.
Patīk sevi izaicināt
Jūnija sākumā Una piedalījās kulinārijas ražošanas uzņēmuma Kūkas gardas rīkotā konkursā. Tāds notika pirmoreiz, un arī pašai Unai šādās aktivitātēs tā bija jauna pieredze. Uzņēmuma īpašnieces Amandas Ozoliņas, ar kuru sarunbiedre pirms vairākiem gadiem sadraudzējusies, pamudināta un vīra Riharda iedrošināta, Una konkursam pieteicās pēdējā brīdī. – Pieteikumā tā vietā, lai sniegtu iecerētās kūkas aprakstu, norādīju, ka tas būs pārsteigums gan vērtētājiem, gan man pašai. Uz pasākumu bija jāierodas jau ar gatavu kūku, kas cepta pēc iepriekš iesniegtā apraksta. Konkursā piedalījās 20 kulināres. – Nopietns pasākums. Redzot pārējo dalībnieču kūkas, vīram rakstīju īsziņu, ko es te daru, te visas ir tik ļoti labas… Mūsu gatavoto vērtēja piecas atzītas konditores, – stāsta sarunbiedre. Papildus smukumkūkai dalībniecēm bija jāpagatavo arī cita, ar ko cienāt tobrīd notiekošo Siguldas pilsētas svētku dalībniekus, kuri balsoja par sev tīkamāko. Punktus pieskaitīja žūrijas vērtējumam. Unas veikums konkursā novērtēts ar augsto 5. vietu, par ko viņa ir ļoti priecīga.
Līdz pat pēdējam mirklim konkursā limbažniece neatklāja, kas ir viņas gatavotās kūkas pārsteiguma sastāvdaļa. Izrādās, kopā ar laimu tajā bija arī baziliks. – Man patīk sevi izaicināt. Gatavojoties konkursam, raisījās dažādas idejas. Zinu, ka baziliks ir specifisks un daudziem negaršo. Vispirms uzcepu izmēģinājuma kūku, ko devu pagaršot draugiem. Baziliku neviens nenoteica, viņiem šķita, ka pievienota piparmētra. Jau pēc konkursa tā dalībniecēm nosūtītas žūrijas vērtējumu (dažādās sadaļās) lapas. – Kūka bija atzīta par vislabāko garšas ziņā, arī citās sadaļās bija pozitīvi vērtējumi. Man, cilvēkam no laukiem, kurš kūkas gatavo savam priekam, saņemt šādu atzinumu no profesionāļiem bija īsts kosmoss. Gandarījumu sniedza arī tas, ka pilsētas svētku dalībnieki, degustējuši Unas gatavoto, vēlāk nāca klāt lūgt kontaktus kūku pasūtīšanai. Pagaidām gan viņa tās gatavo tikai radiem un draugiem, ne pasūtījumiem.
Iespēja atbrīvot smadzenes
Pirms dažiem gadiem Una internetā ieraudzīja, ka uzņēmums Kūkas gardas rīko makarūnu gatavošanas meistarklasi. – Mājās vairākkārt tos gatavoju, bet īsti nesanāca. Pēc meistarklases viss izdevās. Reti gadās, ka satiec cilvēku un acumirklī ar viņu saskan. «Kūkas gardas» vadītāja Amanda ir fantastiska. Viņa dalās ar visām gatavošanas niansēm un nekad neatsaka padomu arī ārpus meistarklasēm, – stāsta limbažniece, kura uz šī uzņēmuma meistarklasēm dodas vairākas reizes gadā. Sarunbiedrei vienmēr ir idejas, ko vēl vēlas apgūt. Šobrīd aktuāla iecere ir mācīties apgleznot cepumus.
Kūku gatavošana Unai tuva jau sen, taču pati atzīst, ka tas bija amatiera līmenis. Kaut šobrīd daudz apgūts un prasmes pilnveidotas, viņa neuzdrošinās sevi dēvēt par profesionāli, lai arī šīs jomas kolēģes uzsver pretējo. Starp citu, cik sarunbiedrei zināms, Latvijā nav iespējams iegūt konditora profesiju. Viņi savas prasmes iegūst ārpus valsts, apmeklē dažādus kursus, stiprina meistarību pašmācības ceļā.
Gardumu gatavošana Unai ļauj atpūsties no tehniskā darba jeb atbrīvot smadzenes. – Kā sāku virtuvē darboties, apstājas laiks, vairs nejūtu nogurumu un vienkārši peldu šai procesā. Jau 17 gadu U. Krogzeme strādā ceļu būvē. – Sievietei strādāt būvniecībā ir īpaši smagi, jo, neraugoties uz zināšanām un pieredzi, viņai sevi jāpierāda trīsreiz vairāk nekā vīriešiem. Jaunajā darbavietā (pirms dažiem mēnešiem viņa sāka darbu ceļu būves uzņēmumā Valmierā) sarunbiedre jūtas novērtēta. Un jo labāks novērtējums ir darbā, jo lielāka ir pārliecība par savām spējām arī vaļaspriekā.
Una ir pateicīga savam vīram par atbalstu. Šī sirdslieta izmaksājusi diezgan daudz, jo viņa vēlas apgūt specifiskas prasmes, kam nepieciešams īpašs inventārs (veidnes vai krāsns). – Pieļauju, ka man nebūtu tāda entuziasma kūku cepšanā, ja vīrs tā neatbalstītu. Viņš nekad nav teicis, kamdēļ man tas vajadzīgs, bet vienmēr mudinājis mācīties, pirkt to, kas nepieciešams.
Sapnis – atsevišķa virtuve kūkām
Protams, gatavojot kūkas, jāievēro zināmas pamatlietas, taču visā pārējā Unai patīk eksperimentēt. Tā kā vasara būvniecībā ir karstākais darbalaiks, gardie izmēģinājumi biežāk notiek ziemā. Lielākie ieguvēji no tiem ir draugi, kaimiņi un mamma, kuri šos kārumus degustē visbiežāk. Dodoties ciemos, Unai vienmēr līdzi kūka. – Draugi jau teic, ka es neprotu atnākt tukšām rokām. Taču tā man ir iespēja gan kaut ko jaunu izmēģināt, gan dzirdēt garšotāju viedokli.
Ņemot vērā, ka viņai patīk izpausties, gatavojot, kad un ko vēlas, diezin vai sarunbiedre mācētu cept kūkas pasūtījumiem. Turklāt pati pret sevi ir ārkārtīgi prasīga. Kaut patlaban gatavo tikai pašas un savējo priekam, satraukums par katru kūku un tās nonākšanu galamērķī tāpat ir liels. Tas norimstas vien tad, kad saņēmējs dod ziņu, ka tā apēsta un viss bijis kārtībā. – Kūka ir svarīgais un vienojošais svētku elements. Negribētos sabojāt kādam svētkus ar to, ka tā izjuka. Ja draugi vairākus gadus pēc kārtas viņai lūdz uz svētkiem pagatavot kūku, tas cepējai ir vislielākais novērtējums. Unai pašai īpaši patīk musa kūku gatavošana un viņa vērtē, ka tās arī vislabāk piedienētu karstai vasarai, jo tās, ja vien nav pārāk atkusušas (gatavošanas procesā to saldē), garšo pēc saldējuma.
Sarunbiedre lolo sapni izveidot atsevišķu virtuvi kūku gatavošanai. Kad Limbažos iegādājusies māju, sapratusi, ka tāda tiešām būs. – Nesaku, ka būšu konditore. Šī virtuve man būs vairāk sirdspriekam. Iespējams, kādreiz, kad gribēsies izkāpt no būvniecības, Una varētu pati vadīt meistarklases dažādu gardumu gatavošanā.
Limbažnieces aizraušanās ir arī dejošana. Patika pret to mantota no mammas. Līdz pandēmijai Una dejoja jauniešu deju kolektīvā Jampadracis, bet nu turpina šo prasmi mācīt citiem – vada Pāles kultūras nama deju kolektīvu Pērļupīte (pirms tam viņa palīdzēja vadīt Jampadrača pirmsskolas vecuma bērnu grupu).
Apbrīnojami, bet paralēli darbam un vaļasprieku pilnveidei U. Krogzeme arī studēja koka ēku celtniecību un ekobūves Vidzemes Augstskolā, ko decembrī absolvēja ar savā kursā labāko sniegumu. – Jo vairāk dari, jo vairāk vari paveikt. Turklāt daru to, kas man patīk. Studēju, jo šī joma interesē. Man citkārt ir teikts, ko es daru celtniecībā, jo, būdama meitene, taču nevaru uznest pa kāpnēm 50 kg cementa maisu. Bet tāpēc jau mācos, lai man tas nebūtu jādara! Izglītojos, lai dzīvē kāptu augstāk, – uzsver limbažniece. Šobrīd viņa apsver domu iziet arī interjera dizaina kursus, jo jauniegādātajā namā jārada mājas savai ģimenei un jāizveido arī izsapņotā kūku virtuve.
Līga LIEPIŅA
Foto no Unas KROGZEMES albuma
