Pēc tikšanās un vērtīgām sarunām – CVK vecākā komunikācijas speciāliste Inita Dzene (no kreisās), priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, Limbažu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Andra Luste, CVK sekretārs Ritvars Eglājs un Limbažu novada komisijas sekretārs Jānis Zariņš
Šonedēļ Limbažus apmeklēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvji. Viņi pašvaldības ēkā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Dagni Straubergu, kā arī pārrunāja dažādus jautājumus ar kolēģiem mūspusē – Limbažu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Andru Lusti un sekretāru Jāni Zariņu.
CVK priekšsēde Kristīne Saulīte, kura šajā amatā stājās šogad februārī, kā galveno vizītes mērķi norādīja iepazīšanos ar vietējo komisiju. Viņai ir plāns apmeklēt visas 43 Latvijā, šobrīd ir būts aptuveni pusē. – Manuprāt, ir grūti veidot sadarbību ar cilvēkiem, kuri nav satikti, – teic K. Saulīte. Ja šāda tikšanās bijusi, vēlāk ir vieglāk pacelt telefona klausuli arī reizēs, kad jāuzdod kāds neērts jautājums.
Lai gan katrā vietā ir savas nianses, kā kopīgo komisiju iezīmi K. Saulīte norāda lielu atbildības sajūtu un godaprātu, ar kādu cilvēki pilda pienākumu, ko viņi uzņēmušies. Sarunbiedre uzsver, ka ļoti svarīga ir pilsoņu pārliecība par to, ka vēlēšanu procesā viss būtu noticis tā, kā tam vajag būt. Priekšsēdētāja secinājusi, ka CVK vairāk jāstāsta vēlētājiem, kādi ir komisiju pienākumi, kā notiek darbs iecirknī. Nedrīkst pieņemt, ka visi jau to zina. Tas novērstu tādu pārpratumu rašanos, no kā var izvairīties. – Šobrīd nav grūti cilvēkus dezinformēt, ir daudz iespēju izteikt savus viedokļus arī anonīmi, – viņa norāda. Un tādējādi šaubas var vēl pastiprināt.
Jāgatavojas pašiem un jāgatavo pilsoņi
Arī Limbažos, tāpat kā citur, CVK pārstāvji saņēma ierosinājumus attiecībā par iespējām darbu uzlabot. Ne par visu, ko dzird tikšanos laikā, vadība ir aizdomājusies. Piemēram, viens no ieteikumiem ir piedāvāt izbraukuma balsošanu cilvēku grupām, kuri pilda dienesta uzdevumu iecirkņa tuvumā. Droši vien varētu būt runa, teiksim, par zemessargu mācībām. Vēlēšanu procesam jābūt pēc iespējas pieejamākam iedzīvotājiem, kuri vēlas izpildīt savu pilsoņa pienākumu. Tāpat tika pārrunāts apmācības jautājums. Šogad ir tā sauktais tukšais gads – bez vēlēšanām, bet sagatavošanās darbā arī patlaban jāiegulda vairāk pūļu, nekā varētu šķist no malas.
K. Saulīte uzskata, ka CVK aktīvāk jāaicina ļaudis piedalīties vēlēšanās. Viena no iespējām varētu būt uzrunāt skolēnus, lai viņus laikus sagatavotu brīdim, kad būs sasniegts 18 gadu vecums. Visus, kuriem jau ir tiesības balsot (vai drīz tādas būs), K. Saulīte aicina atzīmēt kalendārā nākamā gada 8. jūniju. Tikai šī diena būs atvēlēta tam, lai izvēlētos sev tīkamāko Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu. Šoreiz nebūs iespējas iepriekš nodot balsi glabāšanā. Vēl viena īpatnība šajās vēlēšanās ir tā, ka rezultātus uzzinām vēlāk nekā pēc Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām. Tos nepaziņo, kamēr process nav noslēdzies visos iecirkņos Eiropas Savienībā.
Saglabājas interese par elektronisku balsošanu
Uz jautājumu, vai šobrīd ir plānotas nozīmīgas izmaiņas vēlēšanu kārtībā, ko izjutīs cilvēki, K. Saulīte atbild noliedzoši. Viņa gan piebilst, ka aizvien nerimst iedzīvotāju interese par iespēju balsot tiešsaistē, piemēram, autorizējoties internetbankā. – Vienīgā valsts pasaulē, kas to praktizē pastāvīgi, ir Igaunija, – stāsta K. Saulīte. Citas izvēli to nedarīt pamato ar drošības aspektu. Piemēram, banku elektroniskās sistēmas ir veidotas tā, ka ikviena klienta darbība ir izsekojama. Bet vēlēšanām jābūt aizklātām.
Mūsu CVK pārstāvji, tostarp K. Saulīte, apmeklējot igauņu kolēģus, ir pārrunājusi ar viņiem šo tēmu. Bijis jāsecina, ka tas ir attieksmes jautājums. Viena no atbildēm skanējusi šādi: – Mēs jau tāpat visiem stāstam, par ko balsojam. CVK priekšsēde piebilst, ka kaimiņvalsts kolēģiem jautājuši, vai ar šodienas pieredzi, zinot, kā tas ir, viņi atkal veidotu šādu sistēmu. Igauņu atbilde bijusi diplomātiska: – Cilvēki vēlas, lai tāda sistēma būtu. Vēl viens vērā ņemams aspekts ir arī tas, ka elektroniskas vēlēšanas sistēmas izveide ir ļoti dārga. Turklāt pētījumi mudina domāt, ka iespēja nobalsot it kā ērtāk vēlētāju aktivitāti tomēr var nepalielināt.
Nepieciešamas telpas un atbalsts
Limbažu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja A. Luste un sekretārs J. Zariņš arī atzina, ka tikšanās bija vērtīga, un pauda cerību, ka sadarbība būs laba. Sekretāram radies iespaids, ka organizācijas augšgalā būs dzirdīgas ausis, kas ar izpratni uzklausīs kolēģu jautājumus un meklēs risinājumus. Tas ir būtiski, lai nākamo vēlēšanu ciklu uzsāktu ar lielāku skaidrību par dažādām niansēm. – Iepriekšējais CVK sasaukums bija strādājis ilgus gadus, – viņš atzīmē. Līdz ar to valdījis uzskats, ka visi viens otru pazīst un lielu neskaidrību nav. Viņa skatījumā nesenākajās vēlēšanās tomēr bija nianses, par kurām komisiju locekļus varēja informēt agrāk. Tāpat īpaša uzmanība jāpievērš jauno kolēģu apmācībai. Sekretāram pat zināms, ka savureiz cilvēkam pēc konferencē teiktā palicis ļoti daudz neskaidrību.
– Aizvadītajās Saeimas vēlēšanās mums visos iecirkņos bija ļoti labas komandas, cilvēki strādāja ar atdevi un bija acīmredzams, ka viņiem patika process, – uzsver A. Luste. Gan viņai, gan Jānim ir ievērojama darba pieredze vēlēšanu komisijās. Jāpiebilst – lai nokļūtu tik atbildīgos amatos kā priekšsēdētāja un sekretārs, ir jāspēj par savu varēšanu pārliecināt novada domes deputātus, kuri ievēl komisiju. Arī sadarbība ar pašvaldību ir ļoti būtiska, jo bez tās atbalsta nevar atrisināt virkni praktisku jautājumu. Šobrīd aktuālākais ir par telpām, kur valstiski svarīgus dokumentus var glabāt droši – telpā aiz atslēgas un ar signalizāciju.
Sarunas gaitā rodas jautājums – kas viņus mudina šādi piedalīties vēlēšanu norisē. Varbūt par to labi maksā? – Atalgojums ir niecīgs, lai neteiktu, ka nekāds, – teic J. Zariņš. Abi spriež, ka motivē interese, vēlme darīt kaut ko citu nekā ikdienā. Varbūt kāds vēlas šādi piedalīties valstiski svarīgā procesā. J. Zariņš pats savulaik iesniedzis arī kandidātu sarakstu kā Nacionālās apvienības Limbažu nodaļas pārstāvis. Viņam esot interesanti redzēt, kā notiek process no abām pusēm.
Tiem, kuri paši vēlas kļūt par komisijas locekļiem, jāseko informācijai novada domes mājaslapā. Tur nākamā gada sākumā tiks publicēts uzaicinājums iesniegt kandidatūras darbam komisijās Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā.
Lindas TAURIŅAS teksts un foto
