Limbažu novada pašvaldībā pēdējā laikā vērojama salīdzinoši liela kadru mainība, turklāt amatus atstājuši arī iestāžu un struktūrvienību vadītāji. Starp tiem – savās jomās pieredzējuši un ne viena vien kolēģa vai iedzīvotāja dēvēti par atslēgas cilvēkiem. Pašvaldības tīmekļvietnes sadaļā Vakances daži sludinājumi liecina, ka vajadzīgā speciālista meklējumi ieilguši.
Limbažos un, jāteic, arī visā novadā iedzīvotāju nav pārlieku daudz, dzīvojam diezgan tuvu cits citam, tālab reizumis daudzus ātri vien sasniedz atšķirīgas versijas par to, kā ir patiesībā. Par dažu darbinieku aiziešanas iemesliem gadījies dzirdēt pat pilnīgi pretējus apgalvojumus – reizumis kādam šķitis, ka no vietas izēsts labs speciālists, bet atklājies, ka cilvēka darbībā konstatēti pārkāpumi, utt. Protams, neviens nespēj būt pilnībā objektīvs. Tas, kādu variantu dzirdot, piekrītoši mājam ar galvu, atkarīgs no vairākiem faktoriem, arī tā, vai ar šo cilvēku vieno draudzība un radniecība vai personīgā pieredze.
Par kadru politiku pašvaldībā sarunājāmies ar Limbažu novada domes izpilddirektoru Arti ĀRGALI. Saskaņā ar pašvaldības nolikumu visi domes darbinieki, kuri nav vēlētas amatpersonas, strādā viņa pakļautībā.
Svarīgi saglabāt reputāciju
Izpilddirektors norāda – kadru jautājuma kontekstā jāatceras, ka pašvaldībā ir aptuveni 1800 darbinieku, ja pieskaita arī izglītības iestādēs strādājošos. Iemesli, kāpēc tiek izbeigtas darba attiecības, ir dažādi. Pašvaldībā nav prakses skaidrot sabiedrībai, kāpēc ir izbeigtas darba attiecības ar vienu vai otru cilvēku, bet tas, ka medaļas otru pusi bieži neieraugām, šķiet, rada augsni baumām, runām, ka notikusi kāda netaisnība utt. Sarunbiedrs, būdams izpilddirektora amatā, ir pieredzējis, ka darba attiecības izbeigtas, jo darbiniekam bijuši nopietni pārkāpumi gan no likuma, gan ētikas viedokļa, citkārt izrādījies, ka cilvēks vienkārši nav ticis galā ar amata pienākumiem. A. Ārgalis skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc šo otru pusi nerāda, ir vēlme saglabāt reputāciju kā darba devējam. Citādi – kurš gribēs nākt strādāt uz pašvaldību… – Un pieļauju, ka šis cilvēks citur būs labs darbinieks, – viņš spriež.
Jā, laikraksta redakcijā gadījies uzklausīt sūdzības. Piemēram, kāds norāda, ka atbildīgā amatā ir neprofesionāla un pieļauj virkni kļūdu. Tādās reizēs sakām: – Runājiet! Jautāsim tiem, kuriem jāatbild uz kritiku! Principā nodokļu maksātājs ir arī darba devējs pašvaldībā strādājošajiem. Problēma ir tāda, ka tas, kurš strādā slikti un kurš labi, var būt viedokļa un interpretācijas jautājums. Apstājamies pie tā, ka neapmierinātais vēlas saglabāt anonimitāti, kas diez vai būtu iespējams pat gadījumos, ja mēs piekristu viņa vārdu avīzē nepublicēt.
Jautāts par darbinieku aiziešanas iemesliem, A. Ārgalis teic: – Absolūti lielākā daļa ir personīgi pieņemti lēmumi. Pārsvarā cilvēki vēlas darīt kaut ko citu, tāpēc arī pēc ilgstošām sarunām par to, vai viņi tomēr nevēlētos darbu turpināt, lēmumu nemaina. Nācies gan arī dzirdēt, ka kādreizējie darbinieki pašvaldībai pārmet neieinteresētību (to, ka ar viņiem nerunāja). Piemēram, ilggadējais Limbažu pagastvecis Dainis Jurka šādu pārmetumu priekšniecībai izteica publiski domes sēdē. Tātad bijis dažādi.
Valsts kontrole un vadība vēlas reorganizāciju
Opozīcijas deputāts Andris Garklāvs kādā no sēdēm pauda bažas, ka pašvaldība zaudē labus un pieredzējušus speciālistus, nosaucot vārdā Limbažu Galvenās bibliotēkas vadītāju Dzintru Dzeni. A. Ārgalis to komentē šādi: – Tur ir atšķirīgs stāsts. Bibliotēkā veicām funkciju auditu, kā rezultātā radās priekšlikumi, ko domes vadība vēlas ieviest pilnā apmērā. Toreizējā bibliotēkas vadība to nevarēja vai nevēlējās. Un vadība nevar veikt reorganizācijas, ja padotie to nevēlas darīt. Darbs tiek bloķēts. Sarunbiedra skatījumā izcils pozitīvais piemērs ir Limbažu muzejs. Tur pārmaiņas, kas arī skāra štata vienības un atalgojumu, vadītāja labprātīgi veikusi pati. – Uz tā rēķina izdevās paaugstināt muzeja speciālistu atalgojumu, – norāda izpilddirektors. Viņš uzsver, ka nolūks nav samazināt amata vietu skaitu, bet pārskatīt noslodzes.
A. Ārgalis atgādina, ka nav vienīgais, kurš domā, ka tas ir nepieciešams. Pavasarī Valsts kontrole publiskoja revīzijas ziņojumu, kurā norādīts, kā Limbažu novada pašvaldībai pilnveidojama personālpolitika. Dome apņēmusies ieteikumus ieviest. Tieši tāpēc pašvaldība veic funkciju auditu virknē struktūrvienību. Mērķis ir, analizējot datus, pārskatīt, kāds cilvēkresursu apjoms nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai. – Finanšu un ekonomikas nodaļā pērn likvidējām piecas amata vienības, šogad vēl divas, – stāsta izpilddirektors, kura pieredzē reti kāds darbinieks būtu atzinis, ka viņam savā vietā darāmā īsti nav. – Vai katrā iestādē ir loderi, no tā nevar izvairīties, bet, ja nāk audits, viss atklājas. Top skaidrs, piemēram, ka viens cilvēks paveic 170% darba, otrs – 30%, – skaidro sarunbiedrs. Šādā gadījumā kolēģiem varētu nešķist godīgi, ka abi saņem vienādu algu. Šobrīd viens no mērķiem ir tādu praksi mazināt, veicot izmaiņas personālvadības sistēmā.
Bet ir taču darbinieki, kuri, šķiet, patiesi raujas pa trim, turklāt ne vienmēr jūtas novērtēti. Tādi esot arī pašvaldībā. Vadītājam to vajadzētu saredzēt un novērst. – Esmu ikdienā teicis kolēģiem, ka ir jāsamazina slodze, jāstrādā darba laikā. Visu nekad nevar paveikt, nav vērts kaut ko sasteigt. Ja laiku ārpus darba cilvēks nevelta sev, tas veicina izdegšanu un ietekmē mikroklimatu kolektīvā, – uzskata izpilddirektors. Viņš esot aizrādījis, ja cilvēks dara vairāk nekā nepieciešams.
Atvērts priekšlikumiem, tomēr mācās pateikt nē
Samērā nesen darbu pašvaldībā uzteica Izglītības pārvaldes vadītāja Sigita Upmale. Viņa zināma kā šajā jomā pieredzējusi, enerģiska un ieinteresēta speciāliste. A. Ārgalis kā galveno iemeslu norāda to, ka pārvaldes vadītājas skatījums dažādos jautājumos atšķīrās no novada politiskās vadības uzskata. – Izglītības jautājumi vienmēr ir bijuši politiski. Šajā jomā bez balsošanas nav iespējamas nekādas reformas. Tie, kuri pieņems lēmumu, būs 15 deputāti. Ja balsojumu nevar nodrošināt, nav vērts ieguldīt darbu, – spriež sarunbiedrs. Viņš neuzskata, ka vadītāja maiņa īsi pirms 1. septembra radīs lielas problēmas. Brīdī, kad par to runājām, A. Ārgalis gatavojās darba intervijai ar viņa skatījumā perspektīvu speciālistu.
Jau kopš februāra tiek meklēts Izglītības pārvaldes vadītāja vietnieks. A. Ārgalis teic – ja konkurss noslēgsies bez rezultāta, būs jāapsver prasību maiņa, jo varbūt tās ir pārāk specifiskas. Šādu pieeju pašvaldība jau sākusi izmantot attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas centru vadītājiem. Galvenais, ko vērtēs, nebūs izglītība, bet praktiskās zināšanas, iemaņas un pieredze. Jau ilgstoši bez vadības ir Limbažu pagasts. Vai tas tā paliks? A. Ārgalis atbild, ka šobrīd pieņemts lēmums meklēt cilvēku šim amatam. Tomēr ir runāts arī par iespēju, ka Limbažu apvienības pārvaldes vadītājs uzņemsies rūpes arī par pagastu.
Vēl dzirdēts viedoklis, ka, izvēloties, ko pieņemt darbā vadošos amatos, priekšroka tiek dota cilvēkiem, kuri savulaik strādājuši Salacgrīvas novada pašvaldībā. Arī A. Ārgalis to dzirdējis. – Šādu uzskatu politiskā līmenī kultivē deputāti Andris Garklāvs un Arvīds Ozols. Tam nepiekrītu. Un nav arī tā, ka uz vadošiem amatiem cilvēki stāvētu rindā, – uzsver sarunbiedrs.
Paskaitot, cik tad salacgrīviešu ir vadītāju rindās, nomācošs pārsvars nerādījās, attiecība ir aptuveni 5 pret 12. Padotos izskaitīt un sašķirot salacgrīviešos un limbažniekos nav viegli. Iespējams, ūdeni saduļķoja tas, ka par Kultūras pārvaldes vadītāja un Limbažu kultūras nama direktora amata konkursa norisi publiski izskanēja pretenzijas? Abus amatus pēcāk ieņēma kādreizējās Salacgrīvas domes darbinieces.
Kādā mērā reorganizācija un izmaiņas štatu politikā ietekmē cilvēku attieksmi pret darbavietu? Reti kuram, šķiet, patīk tādas pārmaiņas. – Vienmēr esmu atvērts priekšlikumiem. Nepretendēju uz to, ka visu zinu labāk. Tomēr ir dažas vadības līmenī izlemtas lietas, par ko uzstāšu. Piedodiet, būs tā, kā gribam to redzēt, atkāpes nav, – komentē izpilddirektors. Viņš gan piebilst, kā vadītājam jāiemācās uzreiz darbiniekam pateikt nē, lai nedotu veltas cerības.
Pārmaiņas ir neizbēgamas
Bet kā ar darba vidi? – Mēdz teikt, ka vislabākā darbavieta ir tā, kur mēs neesam. Pēc administratīvi teritoriālās reformas sanācām kopā dažādi, cits par citu gudrāki, – spriež A. Ārgalis, kuram par šo jautājumu ir gadījies runāt ar pašvaldību darbiniekiem no Vācijas. Viņi uzskata, ka pēc šādas reformas nevarot gribēt divu gadu laikā sakārtot sistēmu, īpaši, ja ir plānota reorganizācija. Izpilddirektors uzskata, ka pašvaldība pakāpeniski kļūst par labāku un konkurētspējīgāku darbavietu. Viņš gan nenoliedz, ka darbiniekiem būs jāpieņem zināmas izmaiņas, kuru mērķis ir kļūt modernākiem, strādāt efektīvāk, nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvākus pakalpojumus un sasniegt domes vadības izvirzītos mērķus.
Linda TAURIŅA
Funkciju audits ir komplekss uz ekspertu kompetenci balstīts novērtēšanas process, kurā uzņēmuma vadība iegūst strukturētas atbildes par reālo pienākumu un atbildību sadalījumu uzņēmumā, darbiniekiem izvirzītajiem mērķiem, darba procesa norisi, plānošanu, izpildes kontroli, vadītāju piemērotību savam amatam utt.
