Festivāla dalībnieki Salacgrīvas estrādē izkustas un gatavojas sportiskajām aktivitātēm
Sestdien Salacgrīvas nesen atjaunotajā Zvejnieku parka estrādē pulcējās aptuveni 300 Latvijas senioru no piejūras reģioniem. Šogad pirmo reizi viesus uzņēma Salacgrīvas pilsēta un biedrība Salismunde, kas šogad maijā ieguva šo nosaukumu. Tajā ir apvienojušies seniori no Ainažiem, Korģenes, Kuivižiem, Salacgrīvas un Svētciema.
Pirmais festivāls Pie jūras dzīve mana 2015. gadā norisinājās Carnikavā ar mērķi vienot Latvijas piejūrā dzīvojošos seniorus no Rucavas līdz pat Ainažiem, tā veicinot senioru nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriski svarīgu lēmumu pieņemšanā. Festivāla idejas autore ir Gunita Dzene, Carnikavas novada domes deputāte un brīvā laika pavadīšanas centra Kadiķis vadītāja, kuras saknes ir Salacgrīvā. Toreiz Carnikavā tika noslēgts Latvijas piejūras novadu senioru savstarpējais nodomu protokols, kas paredz veicināt un uzlabot piejūras novadu senioru sadarbību. Savukārt festivālā Kolkā 2016. gadā G. Dzeni iesvētīja par pasākuma krustmāti. Šogad viņa izteica lielu paldies Limbažu novada pašvaldībai, Salacgrīvas kultūras centra direktorei Pārslai Dzērvei, Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājam Andrim Zundem, Salismundes vadītājai Valentīnai Kalniņai un Aijai Kirhenšteinei, kura 14 gadus bija Salacgrīvas novada pensionāru biedrības vadībā.
Tieši V. Kalniņa, kura amatā ievēlēta nesen, laipni sagaidīja festivāla apmeklētājus. – Gatavojāmies pasākumam divus mēnešus. Es vēl nebiju valdē, kad iepriekšējā biedrības vadītāja Aija Kirhenšteine man palūdza uzrakstīt projektu. To darīju pirmo reizi dzīvē! Projektu novada pašvaldība atbalstīja, turklāt Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Zunde nekad neatteica, ja vērsos pēc padoma, – pastāstīja V. Kalniņa.
Saieta dalībnieki bija ieradušies no Jaunpils, Jūrmalas, Kolkas, Lapmežciema, Limbažiem, Mērsraga, Ozolmuižas, Pāvilostas, Rojas, Salacgrīvas, Saulkrastiem, Ventspils un to novadiem. Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, sveicot visus dalībniekus un jaunpienācējus, atgādināja, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas piejūras reģions kļuvis plašāks. – Piekrastes ļaudis sanāk kopā, satiekas un brīnišķīgi pavada laiku un viesojoties cits pie cita. Piekrastes sāļie vēji devuši šai paaudzei nenovērtējamu pieredzi un rūdījumu. Mūsu paaudzes pienākums ir turpināt iesākto, cik tas ir mūsu spēkos, lai nākamās paaudzes būtu tikpat lepnas kā jūsējā, – viņš iedrošināja. Sveicēju vidū bija arī biedrības Bibliokuģis «Krišjānis Valdemārs» bocmanis Gints Šīmanis un Latvijas Pensionāru federācijas vadītājas vietniece Dzintra Žilde. Pēc apsveikumiem, labiem vārdiem visiem atbalstītājiem un organizatoriem Zvejnieku parkā mastā uzvijās 7. Latvijas piejūras novadu senioru biedrību festivāla Pie jūras dzīve mana karogs.
Bet jau pirms oficiālās atklāšanas seniori Salacgrīvā apmeklēja ievērojamākās vietas. Vinetai Gončarei no Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižas jau sen bija sapnis apmeklēt nēģu taci. – Esmu patīkami pārsteigta un ļoti priecīga. Pēdējo reizi Salacgrīvā biju pionieru nometnē. Daudzas lietas bija jaunatklājums. Latvijā ir daudz brīnišķīgu vietu, ko redzēt, un prieks, ka cilvēki neatkarīgi no vecuma prot svinēt svētkus, – viņa dalījās iespaidos. Līdzīgi izteicās Sandra Nāzare, Ozolmuižas pensionāru kluba Vecie ozoli un deju kolektīva Ozoli vadītāja. Viņa par šī kluba vadītāju pirms aptuveni septiņiem gadiem kļuva, pateicoties sabiedriski aktīvai darbībai. Patlaban klubā esot pārdomas, vai veco nosaukumu nevajadzētu mainīt, jo daudziem tas nešķiet pievilcīgs, bet tam ir īpaša vēsture, tāpēc ar maiņu vēl nesteidzas. Festivālā Pie jūras dzīve mana viņi piedalījās pirmoreiz, bet jau apsvēra iespēju nākamgad, kad tā norises vieta būs Roja, piedalīties ar savu priekšnesumu. Savukārt ilggadējā Ainažu pensionāru vadītāja Aija Šmite pastāstīja, ka viņi bieži visur kur brauc, cenšas apmeklēt pasākumus. – Cilvēkiem vajag izkustēties. Esam piedalījušies šajā festivālā gandrīz vienmēr. Tāpat esam turējušies kopā, mēģinām uzturēt jautrību un darāmo atrodam visu cauru gadu, – viņa apstiprināja.
Toties Alberts Neilands no Kolkas senioru apvienības Sarma priecājās par skaisto laiku un sacīja: – Vienmēr festivālā ir bijis skaists laiks! Esam piedalījušies visus gadus. Saiets bija arī pie mums Kolkā, tad mēs uzņēmām viesus. Šodien atbraucām 11 cilvēki, jo pārējie it īpaši tādā kā šīsvasaras karstumā baidās doties tik tālā ceļā. A. Neilandam no ekskursijas pa Salacgrīvu īpaša šķita promenāde gar Salacas krastu un keramikas sienas panno Latvijas bākas AS Brīvais vilnis ēkā. Tāpat par skaistu viņš atzina atjaunoto estrādi, ar kuru pašam saistās arī jaunības atmiņas.
Priekšnesumus, kuri priecēja dalībniekus, estrādē sniedza senioru deju kopa Saiva, tautas mūzikas ansamblis Cielavas spēlmaņi un kultūras centra folkloras kopa Cielava, dziedāja senioru sieviešu koris Salaca, Pāvilostas novada Vērgales senioru vokālais ansamblis Vakarvējš, biedrība Vīgriezes no Jaunpils. Savukārt pirātiski krāšņu sveicienu nodeva apvienotās senioru biedrības no Kolkas, Rojas un Mērsraga.
Festivāla dalībniekiem nebija ļauts daudz sēdēt un vajadzēja arī izkustēties. Sportiskās aktivitātes vadīja un līdzi juta Olgs (Anita Dzirnupe) un Alms (Dace Kalniņa), jo gandrīz neviens pasākums Salacgrīvā nenotiek bez viņu piedalīšanos. Pēc tam dalībnieki sagaidīja senioru iecienīto grupu Zeļļi un baudīja gan koncertu, gan dejas. Vēlāk vakarā visi pulcējās ap lielu ugunskuru un skaistu dziesmu pavadījumā sumināja sauli.
Norises atbalstīja vietējie uzņēmumi Dabas maize, Brīvais vilnis, Salacgrīvas vidusskola, ēdnīca Kuivižu enkurs. Rīkotāji ir pateicīgi arī visiem tiem, kas nodrošināja medicīnisko palīdzību un tehniskās lietas.
Lauras IRMEJAS teksts un foto
