Mācību dalībnieki un citi klātesošie vēro, kā Skultes ostā ierodas Igaunijas glābšanas vienības tehnika
No 30. augusta līdz 1. septembrim Rīgas līča piekrastē norisinājās ikgadējās starptautiskās Baltijas jūras avāriju seku likvidācijas mācības Balex 2023. Tās organizēja Valsts vides dienests (VVD) sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD).
31. augustā dienas pirmajā pusē Skultes ostā notika praktiskās mācības naftas piesārņojuma likvidācijā un seku novēršanā. Mācību scenārijs – iedomāts naftas tankkuģis ir uzsēdies uz sēkļa Rīgas līcī. Negadījuma rezultātā no kuģa noplūst dīzeļdegviela, mazuts un kuģa degviela, kas virzās uz krastu. Daļa no tā nonāk Latvijas piekrastē uz ziemeļiem no Skultes ostas. Ņemot vērā piesārņojuma apjomu, tiek lūgta starptautiskā palīdzība piesārņojuma savākšanai. Lūgumam atsaucas Igaunijas glābšanas pārvalde. Līdzās tam negadījuma seku novēršanā iesaistās arī VVD un Jūras spēku patruļkuģu eskadras jūras incidentu novēršanas vienība.
Lai likvidētu piesārņojumu, mācību dalībnieki todien savāca noplūdušo vielu no krasta zonas, to atsūknējot. Naftas produktiem nonākot piekrastē, cieš arī putni, tāpēc mācību laikā putnu glābšanā iesaistījās Pasaules dabas fonda brīvprātīgie, ornitologi un veterinārārsti.
Baltijas jūras piekrastes valstis 1974. gadā Helsinkos parakstīja Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (The Baltic Marine Environment Protection Commision), sauktu par Helsinku konvenciju – Helcom. 1992. gadā visas valstis ap Baltijas jūru (Dānija, Zviedrija, Somija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Vācija) un Eiropas Ekonomiskā kopiena parakstīja jauno, papildināto konvenciju. Tā paredz valstu sadarbību naftas produktu noplūdes Baltijas jūrā riska novēršanā un piesārņojuma seku samazināšanā. Un pagājušonedēļ aizvadītās mācības Balex ir Helcom grupas ikgadējs notikums, kas ietver teorētisko, komandcentra un jūras piesārņojuma seku likvidācijas apmācību.
Jūras piekrastē pie Skultes ostas 31. augustā norisinājās ikgadējo starptautisko Baltijas jūras avāriju seku likvidācijas mācību Balex praktiskā daļa naftas piesārņojuma likvidācijā un seku novēršanā. Latvijā līdzīgas mācības bijušas vairākkārt, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvas vadības pārvaldes priekšnieks Kristaps Kolbergs precizēja, ka krasta fāze (kad piesārņojums ir tieši pie jūras) gan notika pirmo reizi. – Šogad šeit noorganizēta tieši tāda, lai dotu iespēju dienesta amatpersonām pilnveidot iemaņas naftas produktu noplūdes likvidēšanā. Tāpat būs iespēja pārbaudīt mūsu spējas koordinēt citus glābšanā iesaistītos, tai skaitā starptautisko palīdzību. Mēs, VUGD, esam galvenie starptautiskās palīdzības pieprasītāji dažāda veida katastrofu gadījumos, – viņš paskaidroja.
Pasaules dabas fonda brīvprātīgie no Latvijas glābj putnus (imitācija) no noplūdušās naftas
Vai naftas produktu noplūde Latvijas piekrastē varētu notikt? K. Kolbergs minēja, ka tas ir iespējams, jo Baltijas jūrā joprojām notiek intensīva naftas produktu pārvadātāju kuģu satiksme. – Ja uz kuģa ir ugunsgrēks vai notikusi kuģu sadursme, jūrā var noplūst bīstamās vielas. Varbūtība gan ir ļoti maza, tomēr neiespējami tas nav. Arī Latvijā var noplūst nafta. Un mums jābūt gataviem likvidēt postījumus. Ņemot vērā šībrīža ģeopolitisko situāciju, pastāv arī cita veida draudi, kuru dēļ tāpat var veidoties bīstamu vielu piesārņojums jūrā un krastā, – pastāstīja K. Kolbergs.
Ja negadījums notiktu reālajā dzīvē, vispirms VUGD saņemtu informāciju par to, kur tieši notikusi nelaime, un to, kādi ir piesārņojuma draudi. Attiecīgie atbildīgie dienesti noskaidrotu, kur atnāks piesārņojums, un sāktu koncentrēt nepieciešamos resursus uz šo vietu. Primāri jānosaka katastrofas apjoms, nepieciešamie resursi un jāprecizē, kas vēl ir vajadzīgs. Tajā brīdī lēmumus, ko darīt tālāk, kuru informēt un kam jāierodas notikuma vietā, pieņem dežurants operatīvās vadības pārvaldē. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem VUGD šādos brīžos glābšanas un avāriju seku likvidēšanas darbiem var piesaistīt ikvienu citu dienestu, jebkuru fizisku vai juridisku personu.
Kāpēc mācībām izvēlēta tieši Skultes ostas piekraste? – Tālab, lai būtu pēc iespējas grūtāka piekļūšana. Ko gan mēs darīsim, ja vieta nebūs viegli pieejama? Mūsu piekraste ir gara, ne vienmēr iespējams piebraukt pie paša krasta. Līdz ar to ļoti nopietni izsvērām iespēju pamēģināt ar bezceļu transportlīdzekļiem nogādāt aprīkojumu no konkrētas dislokācijas vietas Skultes ostā, – skaidroja K. Kolbergs.
Mācību mērķis ir arī pilnveidot starptautisko sadarbību un stiprināt iekšējo drošību, reaģējot uz šādām situācijām. Un katrai organizatoru valstij var būt savs, no citiem atšķirīgs, apmācības scenārijs. Turklāt mācību laikā daļēji iespējams parādīt citiem savu aprīkojumu. – Šogad vēlējamies pārbaudīt, kā spējam sadarboties. Mums ir noslēgts starpvalstu līgums ar Igaunijas glābšanas pārvaldi par savstarpēju iesaisti notikumos – mēs pie viņiem un viņi pie mums. Gribējām saprast aprīkojuma savietojamību, mūsu komunikāciju, kā arī vēlējāmies attīstīt spēju strādāt kopā ar dažādiem dienestiem no citām valstīm, – uzskaitīja K. Kolbergs.
Brīvprātīgā no Pasaules dabas fonda Polijā Aleksandra Botura Balex piedalījās pirmo reizi, bet viņa strādājusi kā fonda koordinatore brīvprātīgajiem. – Vēroju un mācos, lai mēs arī Polijā būtu gatavi, ja tas notiktu pa īstam. Apzinos, ka risks pastāv, jo Baltijas jūru šķērso daudz kuģu, un mums jābūt gataviem uz visu, – pastāstīja mācību novērotāja. Savukārt mācību novērotāja Sonja Robo no Helcom piebilda, ka viņai allaž bijis interesanti būt klāt praktiskajā mācību daļā dažādās valstīs, vērot cilvēkus un to, kā viss tiek organizēts. – Zviedrijai un Latvijai ir diezgan līdzīgs ekipējums, bet ar to vien nepietiek, vajadzīgs arī savstarpējs atbalsts. Ir svarīgi zināt, ko sagaidīt, kad realitātē jādodas uz naftas noplūdes seku likvidāciju. Par laimi, šīs lietas nenotiek bieži, tomēr jābūt gataviem ar to tikt galā. Mēs apzināmies riskus, zinām, kas šobrīd notiek ar kuģu transportu, it īpaši ar Krievijas kuģiem. Arī Krievija ir Baltijas jūras reģiona valstu sastāvā, bet šobrīd politisku apsvērumu dēļ uz mācībām tā netiek aicināta. Man šķiet interesanti salīdzināt, kuri dienesti katrai valstij ir noteikti par atbildīgajiem šādās sarežģītās situācijās, – vērtēja S. Robo.
Naftas noplūde var būt ļoti liela nelaime, ar ko viena valsts pati nespētu tikt galā. Tāpēc sadarbība ir viens no svarīgākajiem aspektiem gan mācību procesā, gan jo īpaši – reālajā situācijā. Lai reaģēšanas spējas uzturētu augstā līmenī, Helcom katru gadu rīko mācības kādā no Baltijas jūras reģiona valstīm. Nākamgad tādas norisināsies Lietuvā.
Lauras IRMEJAS teksts un foto
