Ja nav iespējams sagaidīt dienu, kad uzbūvēs tiltu, varbūt nāksies pārvietoties spārnotās automašīnās, kam to nevajadzēs? Ļoti cerēsim, ka attēlā redzamais scenārijs nepiepildīsies
Jau rakstījām, ka pašvaldība iegādājusies viedos luksoforus, lai efektīvāk risinātu sastrēgumu problēmu uz tilta pār Salacu Salacgrīvā. Šī ziņa izraisīja teju tikpat lielu interesi kā informācija par to, ka svarīgais infrastruktūras objekts ir ļoti sliktā kārtībā. To publicēja arī nacionālie mediji un komentēja citur dzīvojošie sociālo mediju lietotāji.
Salacgrīvas apvienības pārvaldes profilā sociālajā medijā Facebook pārsvarā pausta kritika par šī brīža situāciju, nepatika pret pašvaldību, kā arī bažas, ka luksofori nebūs efektīvi, un aizdomas, ka ar tiem iecerēts aizstāt tilta pārbūvi. Dažs arī interesējas, vai luksofori uzlabo situāciju.
Viedais luksofors – labs pirkums
Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītāja Andra Zundes novērojumi liecina – dari, ko darīdams, ir cilvēki, kam tas nepatīk. Lasot komentārus, viņš patur prātā šo sociālo mediju īpatnību. Pēc pirmās luksoforu darba nedēļas viņš secinājis, ka pirkums bijis veiksmīgs. Par to pārliecinājies gan pats, braukājot pāri tiltam, gan vērojot. Sarunbiedrs skaidro, ka gudrais luksofors skaita automašīnas, katrai piešķirot 15 sekundes. Jo vairāk braucēju, jo ilgāk deg zaļā gaisma, un otrādi.
Piemēram, satiksme no Igaunijas puses parasti kļūst intensīvāka dienas vidū. A. Zunde ar gandarījumu vēro, kā pārdesmit fūres viena pēc otras aši aizbrauc uz Rīgas pusi nevis sablīvējas pie upes labajā krastā. Var būt tā, ka luksofors 3 minūtes (maksimālais laiks) atļauj braukt no tās puses, kur transportlīdzekļi sakrājušies, tad uz īsu brīdi ļauj aizbraukt pāris mašīnām, kas gaida otrā pusē, un atkal atvēl maksimālo šķērsošanas laiku tiem, kuri sastājušies rindā.
Kādas prioritātes, tāds kauns
Interesanti palasīt, ko par tiltu saka ļaudis, kuri, visticamāk, nedzīvo Salacgrīvā. Nekādu lielo vētru sociālajos medijos gan tēma nav sacēlusi. Komentāru ne tuvu nav tik daudz, cik reizēm par to, kādas ir pareizās rasola sastāvdaļas un cik liels grēks ir vilkt zeķes sandalēs. Varbūt var saskatīt zināmu loģiku arī tajā, ka tilts acīmredzami nav valstij svarīgāko un steidzami risināmo problēmu saraksta augšgalā. Kāpēc politiķiem risināt problēmu, kas tautai nemaz tik liela varbūt nešķiet! A. Zunde pieļauj, ka procesu drīzāk iekustināja igauņu interese par to, kādas nebūšanas notiek netālu no viņu valsts robežas.
Vislielāko reakciju sociālajā medijā X (iepriekš Twitter) ir raisījusi LTV Ziņu dienesta informācija par luksoforu izvietošanu Salacgrīvā. Lai gan 26 atzīmējušos patīk un 11 pārpublicējušos par ļoti lielu interesi nenosaukt…
Vairāki komentētāji uzskata, ka patlabanējā situācija dara kaunu Latvijai. – Ukrainā sabombardētus tiltus atjauno ātrāk. Pie tam šis ir svarīgs tilts Igaunijas apgādei, – spriež Andris Bērziņš. – Bedres lāpām ar ātruma ierobežojumiem, bet tiltus ar viedajiem luksoforiem. Klauni, – komentē vēl kāds kungs. – Varbūt nevajag māžoties, bet sataisīt beidzot to tiltu… – aicina Pēteris. – Un ja abās pusēs stāv 20 fūres, tad kas notiek? – jautā Ivars Auziņš. Sigits Duduris atgādina: – 2000. gadu sākumā piedāvājām ar šādām sistēmām aprīkot Rīgu. Neinteresēja. Kāds vīrietis spriež, ka laikā, kamēr tilts nav salabots, teorētiski varētu mēģināt to ļaut šķērsot tikai vieglajiem auto, bet smago transportu sūtīt pa nākamo – Vecsalacas – tiltu. Neesot nekad braucis, bet kartē izskatoties, ka varētu. Beigās diskutētāji gan nospriež, ka varētu būt par šauru.
Neiztikt arī bez diskusijas par to, kuram jāuzņemas atbildība. Kāds komentētājs ar segvārdu Esi modrs! spriež: – Valsts nozīmes tilts. Maksā lielus ceļa nodokļus. Bet tilts jāuztur pašvaldībai. Valsts kategoriski atsakās sniegt līdzfinansējumu. Jā, likumā ir noteikta pašvaldības atbildība. Bet vai tas ir godīgi? Labot par miljoniem tiltu tā vietā, lai domātu par iedzīvotājiem. Cits vīrs, kurš sevi dēvē par Novērotāju, uzskata: – Drīzāk atnāks igauņi vai Jēzus un salabos. Gaidīt uz valsti vai pašvaldību ir lieki. Izskan arī pāris konkrētu ierosinājumu situācijas labošanai. Viens no tiem – par prāmju satiksmes attīstīšanu, otrs – būvēt apvedceļu.
Gadi skrien kā stirnas, projekti netiek līdzi
Jā, kā tad tur palika ar Salacgrīvas apvedceļa būvniecības plānu? Atskatāmies vēsturē. Piemēram, 2007. gada 8. marta Auseklī aprakstīta tikšanās ar Satiksmes ministrijas (SM) ierēdņiem. Tajā pašvaldības pārstāvji viņiem jautāja, kā plānots virzīt transporta plūsmu – cauri pilsētai vai pa apvedceļu. Gan dome, gan uzņēmēji pauda, ka jābūvē mazais apvedceļš ar jaunu tiltu pār Salacu, kur novirzīt tranzītkravu vedējus. Vieglo auto plūsmu cauri pilsētai gan gribētos saglabāt, jo tā vietējiem dod iespēju nopelnīt.
Toreizējais Latvijas valsts ceļu valdes priekšsēdētājs sacīja, ka nekur Latvijā apvedceļš nav uzbūvēts ātrāk par 15 gadiem. Tieši 2023. gadā aprit 15, kopš izskanēja šie vārdi. Secinājumus izdariet paši!
A. Zunde bilst, ka sākotnēji starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta īstenotāji solīja, ka mēs varēsim tajā sēsties 2025. gadā. – Labi, ka vilcieniem būs zemās grīdas, – smej sarunbiedrs. Tas dod cerību, ka tad, kad līnija būs gatava, arī viņa paaudzes novada iedzīvotāji varēs tajā ierausties. Runājot nopietnāk, apvienības pārvaldē zināms, ka SM plānos apvedceļš joprojām ir ierakstīts. Tam rezervēta zeme no dzelzceļa līnijas uz pilsētas pusi. Respektīvi, šo platību citādi nedrīkst izmantot, tai jāpaliek brīvai, lai jebkurā brīdī varētu ķerties pēc apvedceļa būves. Nevajadzētu gan aizmirst par būtisku niansi: tiltu pār Salacu vajadzēs arī apvedceļam. Jāpiebilst, ka saskaņā ar karti, kurā iezīmēta Rail Baltica trase, dzelzceļa līnija šķērso Salacu 50–100 m uz pilsētas pusi no 2. Salacas nēģu tača.
Tikt pie tilta Salacgrīvā cerība ir. 50% finansējuma plānots iegūt, startējot Militārās mobilitātes projektu konkursā, pārējo, visticamāk, valstij būs jāatrod savā naudas lādē. Lai gatavotu pieteikumu, projektētājiem lūgts aktualizēt tāmi. Iespējamās izmaksas šobrīd jau sasniegušas 17,5 miljonus eiro. A. Zunde bilst, ka arī šis skaitlis nav akmenī cirsts. Jomas speciālisti sarunās ar pašvaldību min summu līdz 20 miljoniem. Pārvaldes vadītājs vēlreiz uzsver, ka tā ir aptuveni puse no Limbažu novada domes gada budžeta.
Linda TAURIŅA
