«Vidrižu Atvari» sniedz kokam otras dzīves iespēju

Edmunds IMŠA

Autors

19.09.2023.

«Vidrižu Atvari» sniedz kokam otras dzīves iespēju
Uzņēmējas Vijas Meļķes lepnums – augsta pievienotā vērtība, koks turpinās dzīvot parketa veidolā
Fonta izmērs

Uzņēmējas Vijas Meļķes lepnums – augsta pievienotā vērtība, koks turpinās dzīvot parketa veidolā

Rāmā lauku apvidū Vidrižos mīt ievērojams uzņēmums, kas dod kokam otru iespēju dzīvot. Ekskluzīvas produkcijas – ozola un oša parketa un grīdas dēļu – ražotājs Vidrižu Atvari nākamgad svinēs 30. darbības jubileju. Tas ir vienīgais izdzīvojušais pilnkoka parketa ražotājs reģionā. Pēdējās trīs desmitgadēs firma, kas pazīstama ar zīmolu Baltic Parquet, izturējusi daudzus satricinājumus un ekonomikas lejupslīdi, tomēr kļuvusi spēcīgāka, neuzņemoties liekus riskus, jo tās vadītāji visvairāk rūpējas par kvalitāti un ilgtspējību. Uzņēmuma galvenie trumpji ir produkcijas pievienotā vērtība, darbinieku lojalitāte un vadītāju stratēģiskā apdomība. 

30 gadu pieredzes līkloči

1994. gada 25. jūlijā darbu sākušais Baltic Parquet ir nozīmīgas jubilejas priekšvakarā. Tas būs ievērojams virzības šķirklis uzņēmumam, kas pārdzīvojis visus Latvijā bāzētos konkurentus. Vaicāta par firmas aizsākumiem, uzņēmēja un vienīgā īpašniece Vija MEĻĶE stāsta, ka pēc padomijas sabrukuma 1991. gadā atguva dzimtas mājas. Tad arī varēja privatizēt kolhoza kūti, kas bija uzcelta uz vectēva zemes. – Vīrs teica: meži Latvijā vienmēr būs, gateris arī būs, tad tā ideja radās. Sākām kaut ko zāģēt un skatīties, ko ārzemēs vajag, – viņa saka. 

Konkurence ir liels izaicinājums jaunam uzņēmumam, bet viss izdevās. Vislielākais izaicinājums bija globālā krīze. Finanšu un sekojošās ekonomikas jukas 2008.–2009. gadā piespieda uz brīdi apturēt ražošanu, tās laikā uzņēmums pat pārdeva esošos krājumus, lai noturētos uz ūdens. – Pirms tam mums labi gāja, šķita, ka tauciņi tūlīt sakrāsies. Bijām ļoti optimistiski. Tad nāca krīze. Visi aizgāja projām, palika pārdošanas menedžere Anita Linmeijere un kurinātājs, kas apsildīja telpas, – stāsta uzņēmēja. 

Tomēr sekojošajos gados no satricinājumiem izdevās atkopties, un tieši spēja izdzīvot uzskatāmi raksturo Vidrižu Atvaru izaugsmi. Gadu gaitā vidrižnieku firma ir vienīgā masīvā parketa ražotāja, kam izdevies Latvijā izdzīvot. Patlaban uzņēmuma apgrozījums ir aptuveni pusmiljons eiro gadā, kredīti bankās nav ņemti. Tiesa, ir izmantota nauda no malas – Eiropas Savienības līdzekļi, lai iegādātos īpašas ierīces koka grīdas dēļu ražošanai un to mākslīgai vecināšanai. 

Runājot par pašreizējo situāciju, uzņēmēja atzīst, ka energoresursu un sekojošā spirāles inflācija, kas sākās pagājušajā gadā, uzdzen pesimismu. Pērn firma neguva peļņu, bet šogad cer iziet pa nullēm. Tomēr pat šajā sarežģītajā situācijā būtiski paaugstināt produkcijas cenu vidrižnieki nedomā. – Lai paliktu tirgū, jābūt uzmanīgam. Tā nav maize, kas ir pirmās nepieciešamības prece. Paaugstinot produkcijas cenu, var samazināties pārdošanas apjomi, ko nevar pieļaut. Mūsu klienta pasūtītājs cenas dēļ var, piemēram, izvēlēties alternatīvu segumu: tepiķus, linoleju vai laminātu, – skaidro uzņēmēja. – Gadu no gada pie cenas likām klāt 5–6%, bet pērn pat 40%, tomēr pat ar to nācās ciest lielus zaudējumus, – viņa stāsta.

No kokiem līdz dārgumiem

Ražošanas cikls uzņēmumā ir darbietilpīgs process. Nepieciešami aptuveni trīs mēneši, lai neapstrādātus koka baļķus pārveidotu par izsmalcinātu, vizuāli skaistu un izteiksmīgu parketu. Grīdas klājuma dzīve sākas ar koku un baļķu iegādi, kam seko rūpīga žāvēšana un apstrāde. Tikai tad investīcijas atgriežas estētiski skaistas produkcijas veidā. Vidrižu Atvari, kas ir pilna cikla ražošanas uzņēmums, ar nopietnu darbu nodrošina galaprodukcijas kvalitāti, jo tiek kontrolēts katrs posms.

Vai izejmateriālu iegāde ir sarežģīts process? Uzņēmēja skaidro, ka kopš pirmsākumiem par baļķiem maksājuši bez liekas kavēšanās. – No pirmās dienas turamies pie stratēģijas, ka maksājām ātri. Tas ir ļoti svarīgi. Tā slava pa 30 gadiem ir izveidojusies. Mērīt piegādes arī var dažādi, taču mēs saskaitām un uzmērām atvesto ļoti godīgi, – viņa uzsver. 

Klientu apkalpošanas ētika noskatīta ASV

Uzņēmuma īpašniece apliecina, ka firmas mārketinga stratēģijā sākotnēji iedvesmu smēlusies no amerikāņu klientu apkalpošanas ētikas, kas 90. gados bija krass kontrasts padomju laika praksei. Viņa ir dzīvojusi ASV un iepazinusies ar turienes pieredzi. – Tur klients ir dievs tas kungs, mums padomju laikā tā nebija. Laipnība, kafija… Attiecības ar klientu bija kaut kas būtisks. To centāmies ievērot, – viņa stāsta. Izrādās, ka labestība un svaigi pagatavotas kafijas aromāts patiešām nosaka toni siltām partnerattiecībām ar klientiem, piesaista tos. – Šī pieeja ir izturējusi laika pārbaudi, – saka parketa ražotāja. 

Noturīga kvalitāte un izaicinājumi 

Viena no Baltic Parquet raksturīgajām iezīmēm ir apņemšanās nodrošināt labāko kvalitāti. Viņu parkets ir ražots no cietākā koka, lai izturētu gadsimtu vai ilgāk. Ik pēc 10 gadiem vajadzības gadījumā to var nopulēt, lai grīda atgūtu savu spīdumu. Šis uzsvars uz ilgmūžību pasaulē, kur it kā valda vienreiz lietojamas lietas, kas ātri vien tiek bez žēlastības izmestas, un ļaudis maina tālruņus jau pēc pusgada, liecina par vidrižnieku uzticību meistarībai un ilgtspējībai.

Gadu gaitā Baltic Parquet ir saskāries ar daudziem izaicinājumiem. Nesenais enerģijas cenu pieaugums kopā ar inflāciju būtiski apdraudēja finanšu stabilitāti. Savukārt kovida laikus uzņēmums pārvarēja neskarts, jo pieprasījums mājsēdes apstākļos pēc dzīvokļu remonta un māju renovācijas bija ievērojams. 

Neraugoties uz iespējām, Baltic Parquet gadu gaitā izvēlējās palikt mazs uzņēmums, kas ir gandarīts ar savu status quo. V. Meļķe apstiprina, ka ir domāts par paplašināšanos, taču nolemts to nedarīt: – Mūs apmierina mazā uzņēmuma statuss. Strādājam atbilstoši savai kapacitātei.

Protams, ka uzņēmumam ir savas problēmas – darbs un bizness bez tām nav iedomājams. Atrodoties laukos, sarežģīti var būt atrast kvalificētu darbaspēku. Tomēr firma ir saglabājusi lojālus un uzticīgus strādniekus, viņi visi dzīvo 20 km rādiusā ap uzņēmumu. 1. septembris visiem ir brīvdiena, lai varētu pavadīt uz skolu bērnus un mazbērnus. – Te ir lauki, mēs protam sadarboties un pielāgoties, elastīgs darbalaiks šodien ir ļoti svarīgs, – viņa piebilst. Un skaidro, ka gadījumā, ja cilvēkam ir personīgas vajadzības, viņš var pārcelt vienas dienas darba apjomu uz citu. 

Uzņēmēja slavē savus darbiniekus, arī ražotnes vadītāju Agri Barisu, kurš strādā kopš 2001. gada. Viņa taupīgums, disciplīna un pozitīvās attiecības ar darbiniekiem nodrošina firmas sekmīgu darbību. Jāsecina, ka kopienas un drošības sajūta ir vidrižnieku panākumu būtiska sastāvdaļa.

Apdomīga pieeja un pateicība dabai 

Baltic Parquet saprot, cik svarīgi ir atdot dabai no tās paņemto. Viņi cenšas dabā atjaunot ozolu krājumus, un tas apliecina viņu apņēmību rūpēties par vidi. Uzņēmums katru gadu organizē ozolu stādīšanu. Pamazām arī kļuvis skaidrs, ka tas jādara pavasarī, lai gan varētu šķist, ka rudenī stādiņš augs labāk, pateicoties mitrumam un augsnes siltumam.

Vaicāta par padomiem topošajiem uzņēmējiem, kuri, iespējams, varētu domāt par līdzīgas ražotnes atvēršanu, Vidrižu Atvaru dibinātāja sniedz absolūti vaļsirdīgu atbildi: – Nedari tā. Atrodi ko citu! Viņa ir sapratusi, ka lielas investīcijas biznesa sākumā ir riskants solis. Labāk izvēlēties pakalpojumu sfēru, kur ieguldīt savas zināšanas un prasmes kopā ar mazu starta kapitālu. Tas ir labs atgādinājums, ka uzņēmējdarbības ceļš nav paredzēts vājiem cilvēkiem, un panākumi bieži vien nāk pēc lielām cīņām un zaudējumiem.

Vidrižu Atvaru panākumu stratēģija ir vienkārša – neriskēt. Pasaulē, kurā valda ekonomiskā nenoteiktība, šī pieeja nodrošina uzņēmuma dzīvotspēju un māku izturēt visas iespējamās vētras. – Mana paaudze nogāja šo īpatnējo ceļu no sociālisma uz kapitālismu, – rezumējot uzņēmuma vēsturi, atzīst V. Meļķe. Viņas uzņēmuma kokmateriāli ir liels pienesums tautsaimniecībai. Valsts saņem nodokļus, tiek nodarbināti vietējie ļaudis, Latvijas eksports ir papildināts ar konkurētspējīgu produkciju. Lauku apvidū ir radītas darbavietas tuvu mājām, strādnieki nedodas peļņā uz ārzemēm, bet paliek dzimtenē. Arī viņu bērni iet vietējās skolās un pagaidām nekur negrasās emigrēt. 

Edmunda IMŠAS teksts un foto

Publikāciju cikls

Laikmeta zīmes

Projekta finansējuma atbalsts

Seko «Auseklim» sociālajos tīklos — pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Jaunākie

Populārākie