Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais tiecas pretī zaļākai nākotnei
Ar Salacgrīvas ostas pārvaldnieku Ivo Īsteno pārrunājām ostas darbību, šībrīža aktualitātes un nākotnes ieceres. Tagad, kad ir noslēdzies Eiropas Savienības (ES) projektu periods, īpaši redzamas aktivitātes nenotiek. Ir īstenoti projekti un piešķirtās gana lielās investīcijas izmantotas, tādēļ šobrīd šeit ir laiks nelielai atelpai. – Ikviens darbs, būves un viss, kas saistīts ar ūdeni, prasa lielus ieguldījumus, tāpēc izmantojām visus pieejamos līdzekļus, it īpaši ES fondu projektus. To turpināsim arī nākotnē. Parasti visā jaunajā, piemēram, Kuivižu ostas padziļināšanā, ieguldām arī pašu finansējumu, – pastāstīja I. Īstenais.
Tomēr ostas pārvalde ir gatava jauniem projektiem, un neredzamais process – darbs ar dokumentiem – jau notiek. Lielākais projekts, kam šobrīd tiek veltīta pastiprināta uzmanība, ir jūras vēja parku izbūve Rīgas līcī. Reāls šo parku attīstības sākums varētu notikt 2030. gadā, varbūt pat vēlāk, jo tam vajag laiku un pamatīgu nozares izpēti. Latvijā process notiek lēnām, bet uz priekšu virzās. – Jūras teritoriālajā plānojumā ir iezīmēts, kur Latvijā atradīsies vēja parki. Igaunijā tiek plānoti pat vairāki, bet tas nebūt nenozīmē, ka visus uzbūvēs. Latvijas pusē pagaidām nav informācijas, kas tieši varētu nodarboties ar vēja parku būvi, bet Igaunijā jau ir. Tāpēc mēs patlaban vairāk komunicējam ar igauņu kolēģiem. Vēja parki dotu lielāku neatkarību enerģētikas jomā, jo īpaši – neatkarību no Krievijas piegādēm, – skaidroja pārvaldnieks. Osta ir arī iestājusies brīvprātīgā sadarbības forumā – Latvijas Ūdeņraža aliansē, jo vienkārša elektrības ražošana ir tikai primārais, ko sniedz vēja parku izbūve. Nākamais solis ir ūdeņraža ražošana. – Viesojoties Nīderlandē, bija redzams, ka vēja enerģijas ražošana attīsta arī ūdeņraža ražošanas industriju. Tur jau pašlaik ir iespējams degvielas uzpildes stacijās iegādāties ūdeņradi, tikai jābūt ar ūdeņradi darbināmai automašīnai, un arī tās jau var iegādāties. Tāpat praktiski neiespējama ar elektrību uzlādētu tālo reisu kuģu satiksme. Tāpēc AS «Damen Shipyard» kuģubūves rūpnīca jau testē kuģa ūdeņraža dzinējus, – norādīja ostas pārvaldnieks.
I. Īstenais cer, ka Salacgrīvas ostas nākotne būs saistīta ar vēja parkiem. Salacgrīvā būtu šī apkalpojošā osta, un, pateicoties tam, attīstītos arī citi biznesi, kas tieši vai netieši saistīti ar ostu un tās teritoriju. Tomēr, lai varētu strādāt vēja parkā, nepieciešama speciāla izglītība. Igaunijā jau top izglītojošās programmas šīs jomas speciālistiem.
Runājot par šodienu, Salacgrīvas ostā aktīvi turpinās kravu eksports un imports. Eksports – papīrmalka vai malka, šķelda un nedaudz kūdras – vairāk ir uz Skandināvijas valstīm. Savukārt importēts tiek keramzīts un šķembas. Keramzītu tālāk eksportē uz Igauniju. Uz jautājumu par kravas apjoma palielināšanas iespējām ostā seko negatīva atbilde: – Kamēr mums šeit apkārt nav tādu nopietnu, lielu ražotņu, es neredzu iespēju palielināt apjomu. Nav no kurienes. Zaļā zelta ir tik, cik ir. Izrāviens ostā gan bija, sākot ar pagājušo gadu, kad sākās karš Ukrainā, tāpat šogad, jo tika apturēti resursi no Krievijas. Uzkrājumi joprojām ir lieli un tiek eksportēti. Tagad sācies lielāks šķeldas pieprasījums, jo tuvojas apkures sezona, – izteicās sarunbiedrs.
Salacgrīvas ostā ar 1. jūniju stājās spēkā jaunie maksas un pakalpojumu maksimālie tarifi. Sadārdzinājums jūtams visur, tādēļ arī ostai nācās pacelt cenas. Tomēr tās nevar būt pārāk augstas, pretējā gadījumā savus klientus var pazaudēt ātri vien. Ietekmējošais faktors cenu kāpumiem vai kritumiem ir arī blakus esošās Skultes, Rīgas un Pērnavas osta. Rūpīgi tiek sekots līdzi to darbībai, cenām, investīcijām, plāniem un tam, kā viss minētais varētu ietekmēt Salacgrīvas ostu.
Kā ar nākotnes iespējām atvērt Salacgrīvā pasažieru ostu? – Pārredzamā nākotnē tas nenotiks. Ģeogrāfiski tas ir neizdevīgi – kruīzu kuģiem un pasažieru līnijai Rīgas līča šķērsošana prasa ilgu laiku, – apstiprina pārvaldnieks. Tātad pašlaik nav iespējama arī nekāda uzņēmējdarbība saistībā ar pasažieru ostu.
Toties turpina strādāt privātie zvejnieki un darbojas jahtu osta. I. Īstenais norādīja, ka bizness, kas saistīts ar jahtu ostu, patiesībā ir kā sociālais projekts, jo dotācijas tiek ņemtas no lielās – tirdzniecības – ostas. Baltijas jūras reģionā burāšana ir ļoti attīstīta, tāpēc arī Salacgrīvas osta piedalījusies projektos, kuru viens no mērķiem ir uzlabot Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīklu. Tas ir svarīgs priekšnosacījums ārvalstu burātāju piesaistei. Tā kā jahtostām ir ļoti nozīmīgs kopējais tīkls, tad tās arī reklamētas tiek kopā, it īpaši Latvijai sadarbojoties ar Igauniju. – Šogad var labi redzēt, ka sāk pieaugt jahtu ostas apmeklējums. Šeit ierodas burātāji pārsvarā no Vācijas, Zviedrijas un Somijas. Ir cilvēki, kuri tikai kuģo un viņiem patīk apmeklēt jaunas ostas un vietas, bet ne vienmēr ir vēlme atgriezties tur, kur jau bijuši. Burātājiem ir interese atklāt jaunus galamērķus, tādēļ ir svarīgi tos padarīt vēl pievilcīgākus. Mēs piedalāmies izstādēs kopā ar igauņiem, jo, aizbraucot uz izstādi kā vienai jahtu ostai, nevar iegūt vēlamos rezultātus, piesaistīt jaunus klientus, – ar informāciju dalījās ostas pārvaldnieks. Starp citu, izstādes notiek diezgan bieži, un šogad Salacgrīvas ostas pārvalde jau bijusi Diseldorfā (Vācijā) un Stokholmā (Zviedrijā).
Runājot par atjaunojamo enerģiju – saules baterijām, kas arī piederas pie zaļā kursa, Salacgrīvas ostas pārvaldnieks vien nosaka, ka esot vēlējušies tās uzstādīt uz jahtotāju servisa ēkas Bura jumta, bet liela problēma izrādījās… kaijas. Pagaidām bateriju uzstādīšana esot neiespējamā misija.
Lauras IRMEJAS teksts un foto
