Limbažu Valsts ģimnāzijas medmāsa Anda Pormala un jaunieši, kuri pārstāvēja ne tikai savu skolu, bet novadu pirmās palīdzības sniegšanas sacensībās, pelnījuši arī omulīgu pārrunu pauzi, mielojoties ar picām
Šoruden Latvijas Sarkanais Krusts pēc četru gadu pārtraukuma, ko radīja kovida pandēmija, skolēniem atkal rīkoja republikāniskās pirmās palīdzības sniegšanas sacensības. Tās notika Jelgavas novada Valgundes pagasta Mangaļu mājās – Ziemassvētku kauju muzejā. Piedalījās reģionālo sacensību uzvarētāji – 11 komandas no Rīgas, Ludzas, Jelgavas, Dobeles, Rēzeknes, Daugavpils…
Vidzemi pārstāvēja Limbažu Valsts ģimnāzijas divas komandas, kas maijā Lādezerā kļuva par līderiem gan pamatskolas, gan vidusskolas vecuma grupā. Jaunākā vecuma komandā Mangaļos startēja desmitklasnieki Jānis Nauris Čukurs (kapteinis), Everita Brauna, Elīna Grīnberga, Kārlis Mardoks, Reinis Ķezbers un 9. klases skolniece Annija Joma. Vecākās grupas komandu veidoja vienpadsmitklasnieki Markus Surovs (kapteinis), Elizabete Apeine, Kristīne Podmostko, Patrīcija Povstjuka, Marks Raivo Lismanis un Lauris Kociņš. Ģimnāzistiem pirmās palīdzības nodarbības vada medmāsa Anda Pormala
Ar Andu un jauniešiem tikāmies ģimnāzijas skolotāju istabā garajā pusdienu starpbrīdī, gluži omulīgi cienājoties ar picām. – Es vispirms gribu pateikt paldies jūsu vecākiem par atbalstu un atsaucību, arī vasaras brīvlaikā vadājot jūs uz nodarbībām, sacensību sestdienas rītā agri atvedot uz Limbažiem, lai mēs tālāk brauktu uz Jelgavu. Un jūs paši tiešām esat malači – cepuri nost!, jo gribat apgūt prasmes, kas kādā brīdī var būt izšķirošas, glābjot nelaimē nonākušos, – saviem audzēkņiem sacīja Anda. Sacensībās abas Limbažu komandas draudzīgi ierindojās 4. un 5. vietā. Veiksmīgs rezultāts, taču nākamgad skolēni gribētu iekļūt labāko trijniekā, gan prātīgi atzīstot, ka svarīgākas par iegūto vietu ir zināšanas un prasmes, kas tiešām dzīvē ir ļoti vajadzīgas. Reizēm, glābjot cilvēku, izšķirošas ir dažas minūtes.
Sacensībās Valgundē nācās parādīt savas prasmes dažādās situācijās
Republikāniskajās sacensībās visiem bija jāveic seši etapi, kuros nogrimēti statisti inscenēja dažādas sadzīves situācijas un nelaimes gadījumus, kas diemžēl ir bieži sastopami. Vēl bija divi izglītojoši etapi, kuros par savu darbu stāstīja un ar ekipējumu iepazīstināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālisti, tāpat ieskatu savā darbībā sniedza Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljona zemessargi. Limbažu ģimnāzisti atzina, ka bijis ļoti interesanti, īpaši pašiem uzvilkt speciālo apģērbu, ne tikai apskatīt, bet arī aptaustīt aprīkojumu.
Vienā no sacensību etapiem vajadzēja parādīt teorētiskās zināšanas, atbildot uz 30 testa jautājumiem, taču pārējos nācās darboties praktiski. – Mēs jau varam nebeidzami runāt un pārrunāt, ko un kā darīt, bet tikai tad, kad tiešām viss pašam jādara, turklāt pārvarot sacensību satraukumu, skolēns īsti apgūst pirmās palīdzības sniegšanu, – uzsver ģimnāzijas medmāsa.
Pārbaudījumi bija ļoti dažādi. Piemēram, tūristu grupa devusies piknikā un – vai, manu dieniņ! – visus piemeklējušas dažādas likstas. Vienam ķīmiska viela iekļuvusi acīs, otrs sajaucis pudeles un iedzēris bīstamu šķidrumu, trešajam bite iedzēlusi mutē, ceturtais, gādājot malku ugunskuram, nocirtis pirkstu, bet piektais nelaimes putns pēdu caurdūris ar asumu. Vēl vienā no etapiem bija cietušie, kuri guvuši dažādas elektrotraumas, tāpat bija jārāda zināšanas, kā palīdzēt pēc transporta līdzekļu avārijas (negadījumos bija cietusi gan automašīna, gan velosipēdists un skūtera vadītājs). Sarežģītākā bija palīdzības sniegšana bīstamā militārā zonā ar daudziem cietušajiem vienlaikus, daļa no kuriem bija ar sprādziena brūcēm, apdegumiem. Anda piebilda, ka iepriekš sacensībās šāda uzdevuma ar tik daudziem cietušajiem nekad nav bijis. Turklāt glābēju aprīkojumā bija arī padomju laika nestuves, ar kādām skolēni nav darbojušies, un nācās momentā izlemt, kā no tām nocelt cietušo. Stāstot par uzdevumiem, skolēni uzsvēra, ka vienmēr vispirms mierīgi jānovērtē situācija, lai palīgs neradītu vēl papildu problēmas. Nav jāskrien pie tā, kurš visskaļāk kliedz, bet gan pie tā, kurš klusē un bezsamaņā. Ja iespējams, noteikti jācenšas ar cietušo sarunāties, noskaidrot, kas noticis, kā viņš jūtas, nomierināt. Arī tas, sniedzot palīdzību, ir bezgala svarīgi.
Republikāniskajām sacensībām jaunieši papildus gatavojās arī vasaras brīvlaikā, vēl intensīvāk septembra sākumā, taču tagad jau domās ir nākamā gada pavasaris, kad atkal priekšā reģionālie mači. Tiem gatavojas arī ģimnāzijas trešā komanda, kurā ir pašreizējie devītklasnieki. – Reģionā mums obligāti jāuzvar, lai pēc tam tiktu uz valsts sacensībām, – apņēmīgi ir ģimnāzisti, taču vēlreiz uzsver, ka galvenais tomēr, lai ikviens neapjuktu un prastu palīdzēt dzīvē, ja tāda situācija rastos. Un dažiem no viņiem to nācies arī darīt. – Ja viņi to spēj, tad varu būt gandarīta, ka mans darbs un nodarbības dod rezultātu, – teic medmāsa.
Laila PAEGLE
Autores un Andas PORMALAS foto
