Valdības iecerētie jaunie spēles noteikumi nopietni ietekmēs dažu saules paneļu izmantotāju biznesu. Vidējo lietotāju izmaiņas skars mazāk. Bez tam vēl var paspēt uzstādīt saules paneļus ar salīdzinoši zemām izmaksām, lai ielēktu vecajā enerģijas uzskaites sistēmā. Tas secināms, aptaujājot paneļu lietotājus un iepazīstoties ar plānotajām izmaiņām.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) piedāvātie papildinājumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz, ka aktīvais lietotājs – galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vai savas energokopienas vajadzībām un var saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas veido ne vairāk kā 20% no lietotāja saražotās elektroenerģijas 12 mēnešu periodā, nodot elektroenerģijas tirgotājam neto norēķinu sistēmas ietvaros.
Likumprojekts nosaka, ka līdzšinējā neto uzskaites sistēma tiek piemērota līdz 2029. gada februāra beigām. Tā apstiprināšanas gadījumā visi, kas cerējuši netraucēti pelnīt ar saules paneļiem, visticamāk, to izdarīt nevarēs. Tomēr ikviens spēs nodrošināt individuālās elektroenerģijas vajadzības. Arī notirgot lieko elektrību varēs, tikai tad būs jāreģistrē uzņēmējdarbība.
Vecā sistēma, kas darbojas kopš 2013. gada, paredz, ka saražoto enerģijas vienību lietotājs gada laikā drīkst no elektrotīkla saņemt atpakaļ, – kilovatstundu pret kilovatstundu. Šai sistēmai var pieteikties līdz gada beigām. Savukārt plānotajā norēķinu sistēmā mirklī, kad patērētājs, kurš ir arī ražotājs, nodos savu enerģiju kopējā elektrotīklā, tiks fiksēta enerģijas vērtība naudas izteiksmē. Tas faktiski nozīmē, ka saules paneļu nodotā enerģija būs salīdzinoši lēta, jo saule spīd visiem. Bet pirkt nāksies tad, kad saule nespīd un elektroenerģija biržā ir dārga.
Projekts paredz, ka lietotāji, kuri jau šobrīd izmanto neto uzskaites sistēmu vai tai pievienosies līdz gada beigām, to varēs lietot līdz 2029. gada 28. februārim. KEM īpaši uzsver, ka vecā sistēma, kas esot bijusi saules paneļu uzstādīšanas veicināšanas pasākums, darbosies vēl piecus gadus.
Attieksme pret likumprojektu ir dažāda. Tā, piemēram, kādreizējais viļķenietis Kārlis Rozenbergs, kurš aizbēdzis no dzīvokļa uz māju, par notiekošo nesatraucas. Viņš, aprīkojot privātmāju, ir ticis pie 6,4 kW stacijas, kas izmaksāja 5800 eiro, un 2500 eiro jeb 43% no šīs summas apmaksāja valsts.
Viņš uzsvēra, ka likums vēl nemaz nav pieņemts, bet plānotie atļautie 20% attiecas uz jauno norēķinu kārtību. – Vecā sistēma darbosies līdz 2029. gadam, man personīgi nekas nemainīsies, – teic K. Rozenbergs, kurš, būdams IT speciālists, ir iedziļinājies problēmā un uzskata, ka sākotnēji pieklibojusi valdības komunikācija. Vīrietis uzskata, ka valsts grib panākt, lai privātpersona nevarētu ražot un tirgot elektrību kā uzņēmums (piemēram, SIA). – Ir tādi, kuri saliek milzīgas stacijas un bezmaz vai pelna, – viņš secina, bet pats priecājas par iespēju apgādāt savu māju ar elektroenerģiju. – Esmu gandarīts, ka man ir saules paneļi, ir nodrošināts pašpatēriņš. Bet nu sistēma jebkurā brīdī var mainīties, – viņš piebilst, akcentējot, ka valsts attieksme mainās pārāk bieži.
Pati KEM grozījumus argumentē ar to, ka neto uzskaites sistēma tika izveidota laikā, kad bija neliels mikroģeneratoru pieslēgumu skaits, un mērķis bija veicināt šī enerģijas ražošanas veida attīstību. Iepriekšējo divu gadu laikā globālo enerģētikas procesu ietekmē patiešām bija vērojams ievērojams mikroģeneratoru pieslēgumu skaita pieaugums. Saskaņā ar AS Sadales tīkls datiem 2023. gada pirmajā pusgadā vien tika pieslēgti vairāk nekā 3500 jauni mikroģeneratori. Tiek prognozēts, ka līdz gada beigām pieslēgto mikroģeneratoru skaits varētu sasniegt 18–20 tūkstošus, bet to kopējā ražošanas jauda būs 140–160 MW, informēja KEM pārstāve Baiba Jakobsone.
Ministrija bažījas, ka liela daļa neto uzskaites sistēmas lietotāju nodos saražotās elektroenerģijas pārpalikumu brīdī, kad tās tirgus vērtība būs zema, savukārt atgūs to tad, kad vērtība būs krietni augstāka. Nosakot ierobežojumu, kas ļautu aktīvajam lietotājam pārdot vai kopīgot ne vairāk kā 20% no saražotās enerģijas, tikšot novērsta nereģistrēta saimnieciskā darbība.
Ir ļaudis, kuri 100% atbalsta valdības politiku. Saules enerģijas asociācijas pārstāvis Aigars Kalniņš Auseklim sacīja, ka topošais likums neierobežos elektroenerģijas ražošanu no saules paneļiem. – Būvējiet, cik lielu staciju gribat, ražojiet, pārdodiet. Ja jums patēriņš ir daži kilovati, nododiet atlikumu norēķinu sistēmā. Daži veikli uzņēmēji sāka būvēt 10–11 kW stacijas, lai ražotu elektroenerģiju, – viņš skaidro. A. Kalniņš tomēr norāda, ka nav zināms, kā būs ar nodokļiem, ja ražotājs reģistrējas saimnieciskās darbības veicēja statusā.
Apkopojot viedokļus, jāpieļauj, ka grozījumu dēļ cilvēki vispār atteiksies no saules paneļu uzstādīšanas, jo izmaksas ir lielas, bet ieguvums – gandrīz tikai pašpatēriņš.
Limbažu uzņēmējs Ilmārs Čarna atgādina, ka sākotnēji spēles noteikumi bija vieni, bet pēc tam mainījās. – Tas ir mūsu valdības mīnuss, ka viņi maina noteikumus, – viņš lakoniski secina. Viņaprāt, arī Eiropas ieteikumi nez kādēļ bieži tiek uzskatīti par obligāti īstenojamiem. Tādēļ uzņēmējs domā, ka patlaban ieguldīt naudu saules paneļos neatmaksājas. – Pie tā, kā mainās valdības noteikumi, tas nav izdevīgi, – viņš rezumē. Arī uzskaites sistēmas pārveide viņam nav tīkama. – Nav jēgas uzstādīt tos paneļus, jo viņi grasās atcelt to, ka es krāju elektrību. Naudā sakrāt neko īsti nevar, jo ziemā biržas cena būs augstāka, – saka I. Čarna. Viņš gan lēš, ka ar uzstādīto saules paneļu jaudu pietiks viņa pašpatēriņam, un par 20% slieksni nepārdzīvo. – Juridiskajai personai tika solīts, ka varēs krāt kilovatus. Tagad pāriet uz to, ka pat privātpersona vairs to nevarēs. Sākotnēji tādi noteikumi nebija. Vienā brīdī viss mainījās. Cerējām, ka ilgākā termiņā atmaksāsies – kad uzkāpa biržā cena, bija izdevīgi. Tagad vairs nav, – stāsta I. Čarna.
Patlaban mikroģeneratoru jeb mājsaimniecību skaits, kas paneļus uzstādījuši pašpatēriņam, tuvojas 20 000. Loģiski, ka paneļus visvairāk iegādājās un uzstādīja privātmājās – Latvijā 34% iedzīvotāju ir privātmāju iemītnieki. Turklāt oficiālā statistika apgalvo, ka, neraugoties uz dažāda lieluma hidroelektrostaciju darbību, Latvija nespēj pati sevi apgādāt ar elektroenerģiju – pērn, piemēram, valsts patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts tikai 67,5% apmērā. Loģiski domājot, valstij vajadzētu darīt visu iespējamo, lai cilvēki pēc iespējas vairāk ražotu elektroenerģiju.
Aptaujājot saules paneļu tirgotājfirmas, noskaidrojas, ka vienstāva privātmājai, kura mēnesī tērē 500–600 kilovatstundas, 6 kW saules paneļu iegāde un uzstādīšana varētu izmaksāt, sākot no 1000 eiro, ja tiek gūts valsts atbalsts. Un tad vēl var paspēt līdz gada beigām ielēkt vecās sistēmas vilcienā. Nekas arī pagaidām netraucē izmantot paneļu saražoto enerģiju pa taisno, pieslēdzot tos jebkurai elektroierīcei.
Edmunds IMŠA
Lindas TAURIŅAS foto
