Novada dome apstiprinājusi saistošos noteikumus Limbažu novada pašvaldības nolikums. Par to saturu deputāti diskutēja un lēma septembra domes sēdē, kad bija noslēdzies termiņš, kurā savu viedokli varēja izteikt iedzīvotāji. Debates bija ilgas, tajās piedalījās gan deputāti, gan pašvaldības juristi, bet noslēgumā tika balsots vien par četriem priekšlikumiem, no kuriem divi bija sabiedrības pārstāves izteiktie un divi – deputātu priekšlikumi.
Atbalsta iedzīvotājas priekšlikumus
Pirmais bija tradicionāls. Šķiet, katrā sēdē, kur skatīts nolikums, kāds opozīcijas deputāts ir rosinājis atlikt jautājuma izskatīšanu. Tikpat ierasts bija vairākuma lēmums ierosinājumu noraidīt. Vēl tika noraidīts deputāta Andra Garklāva priekšlikums 39.6. punktu, kas nosaka izpilddirektora atbildību par grāmatvedības uzskaiti un organizāciju pašvaldībā, izteikt citā redakcijā.
Savukārt atbalstīti tika divi Limbažu iedzīvotājas, nevalstisko organizāciju (NVO) interešu aizstāves Ineses Vaivares priekšlikumi. Viņa bija vienīgā sabiedrības pārstāve, kura piedalījās publiskajā apspriešanā. Limbažniece lūdza iespēju uzrunāt deputātus sēdes laikā, lai detalizēti pamatotu savu viedokli. – Esmu priecīga, ka Limbažu novads ir izvēlējies konceptuāli jaunu pieeju – veidot dokumentu, kurā cilvēkus informē, kā viņi var mijiedarboties ar domi, – vērtēja I. Vaivare, norādot, ka šis varētu kļūt par labu piemēru citām pašvaldībām.
Abi priekšlikumi, par ko runāja NVO jomas pārstāve, attiecās uz iedzīvotāju konsultatīvo padomju izveidi un darbību. Limbažniece aicināja svītrot vārdu var. Pašvaldību likums ļauj nolikumā rakstīt Pašvaldība var veidot padomes, tātad ir ļauts tās arī neveidot. I. Vaivare aicināja domniekus apliecināt, ka viņi ir gatavi redzēt iedzīvotājos sadarbības partnerus. Tāpat viņa rosināja izņemt no dokumenta normu, kas paredz, par kādām domes funkcijām iedzīvotāji var izteikt savu viedokli. Tā, viņasprāt, ir ierobežojoša un varētu radīt ļaudīs sajūtu, ka ir jautājumi, kuros viņu viedokli deputāti negrib dzirdēt, pat vērtē cilvēkus par nekompetentiem. Tā kā padomju lēmumi ir tikai konsultatīvi, deputātiem, kuri atbild par gala lēmumiem, nav jāpiekrīt visam, ko tās dalībnieki uzskata par pareizu. Pašvaldības juriste Izita Kļaviņa norādīja, ka tas, kāda būs padomes kompetence, tiks plašāk definēts tās nolikumā, ko dome izdos kā pašvaldības saistošos noteikumus. Respektīvi – pašvaldības nolikumā bez tā var iztikt.
Būtiski, ka arī par līdzdalības budžetu un tā izlietošanas kārtību dome pieņems atsevišķus saistošos noteikumus. Likums paredz, ka no 2025. gada visām pašvaldībām noteikta daļa budžeta obligāti jāatvēl iedzīvotāju ierosinātu teritorijas attīstības projektu īstenošanai. Dažviet iedzīvotājus jau aicina balsot par to, kura līdzpilsoņu iecere, viņuprāt, jāīsteno. Tas notiek, piemēram, Cēsu un Valmieras novadā.
Tauta varēs rosināt pat vietējo referendumu
Citur Latvijā, pieņemot nolikumus, karstas debates izraisījis punkts, kurā norādīts minimālais iedzīvotāju skaits, lai rosinātu kāda jautājuma publisko apspriešanu. Piemēram, Rīgas dome uzskatīja, ka tiem jābūt vismaz 20 000 cilvēku. Limbažu novadā noteiktā barjera būs 5% no pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētajām pilngadīgajām personām (pēc aktuālajiem Fizisko personu reģistra datiem attiecīgā gada 1. janvārī). Līdz ar to par publiskās apspriešanas ierosinājumu būs jāparakstās aptuveni 1000–1200 cilvēkiem. I. Kļaviņa paskaidroja, ka 5% slieksni nosaka arī citos Latvijas novados.
Pašvaldību likums gan paredz, ka publisko apspriešanu var rosināt arī iedzīvotāju padomes, dome vai domes priekšsēdētājs. Šķiet, ka situācija, kurā iedzīvotāji cenšas savākt vairāk par 1000 parakstiem, lai uzsāktu apspriešanu, diez vai kļūs par populārāko veidu, kā ļaudis centīsies regulāri uzrunāt domi. Turklāt publiskās apspriešanas rezultātiem ir tikai konsultatīvs raksturs.
Lielāks svars būs viedoklim, ko iedzīvotāji varēs paust Vietējo pašvaldību referendumu likumā noteiktajā kārtībā (tas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī). Tajā pieņemtais lēmums domei būs saistošs. Referendums dod sabiedrībai iespēju lemt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem, arī par domes lēmumu, ar ko pašvaldība ierosinājusi jaunbūves – publiskas ēkas vai objekta – celtniecību, ja likums prasa tai veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Tāpat, rosinot vietējo referendumu, var mēģināt atlaist domi. Vēl pašvaldībā var vērsties ar kolektīvo iesniegumu. Saskaņā ar Pašvaldību likumu Limbažu novadā kolektīvais iesniegums jāparaksta vismaz 200 iedzīvotājiem. Tam būs lielāks svars nekā vienas vai dažu personu rakstītajam. Kolektīvais iesniegums jāizskata domes sēdē, iesniedzēju pārstāvim nevar liegt tiesības tajā piedalīties un izteikt viedokli debatēs, kā arī ir citas priekšrocības.
Cilvēkiem iespējas ir, tikai jāizmanto
I. Kļaviņa uzsver, ka jaunais Pašvaldību likums iedzīvotājiem dod ļoti plašas iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā, tikai jāprot tās izmantot. Dažas no tām nolikumā ir skaidrotas plašāk, attiecībā uz citām atrodama norāde, kurā likumā jāmeklē informācija. Juriste teic lielu paldies I. Vaivarei, kuras ieteikumi bijuši ļoti atbilstoši un lietderīgi, lai sasniegtu nolikuma mērķi informēt iedzīvotājus. I. Kļaviņa pozitīvi vērtē arī domes priekšsēdētāja Dagņa Strauberga uzskatu, ka šis ir dokuments cilvēkiem, arī tādiem, kuri nebūs gatavi meklēt vajadzīgos pantus neskaitāmos dažādos likumos. No juridiskā viedokļa varētu stingrāk ievērot labo praksi neatkārtot nolikumā to, kas jau rakstīts augstākstāvošos likumos.
Ar jauno nolikumu drīzumā varēs iepazīties novada domes mājaslapā, līdzko tas tiks izsludināts noteiktajā kārtībā, publicējot Latvijas Vēstnesī. Tas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Līdz tam jāizstrādā un jāapstiprina arī pašvaldības darba reglaments. Tas ir iekšējais dokuments, ko iedzīvotājiem publiski apspriest nepiedāvās. Reglamentā tiks noteikts, kā tiks organizēts darbs domē (piemēram, sēžu norises, iekšējo normatīvo aktu izdošanas kārtība un citi jautājumi). Viens priekšlikums, kas varētu būtiski ietekmēt domes darbu, izskanēja jau septembra sēdē. Deputāte Regīna Tamane pauda, ka, viņasprāt, komiteju sēdēm jānotiek klātienē, un solīja ierosināt šādu nosacījumu iekļaut reglamentā. Pašvaldību likums to, vai dome pieļauj attālinātu sēžu formātu, patiesi atstāj pašu vietvaru ziņā.
Linda TAURIŅA
