Lēdurgas pagasta Pakalnu saimniece Laura Logina-Lucava rāda olu paletes, ar kādām dodas pie pircējiem
Lēdurgas pagasta iedzīvotāja Laura LOGINA-LUCAVA kopā ar ģimeni izveidojusi vairāku simtu vistu saimniecību un attīstījusi olu tirdzniecību, radot zīmolu Pakalnu olas. Papildus tam Laura arī darbojas biedrības Latvijas Putnkopības asociācija (LPA) valdē un kopā ar pārējiem valdes pārstāvjiem gan rūpējas par citiem savas nozares pārstāvjiem, gan izglīto jauno paaudzi.
Olu bizness – papildu ienākumu avots
Uz vīra dzimtas īpašumu Lēdurgas pagasta Pakalnos ģimene no Limbažiem pārcēlās pirms vairākiem gadiem. Tur bijusi arī tukša kūts, tālab pievērsušies vistu audzēšanai. Sākumā tās turējuši savām vajadzībām, bet pakāpeniski putnu skaits palielināts. Mēģinājuši paši inkubēt olas un audzēt cāļus, bet pēc trešās reizes tam atmests ar roku, jo no inkubatora cālēniem vismaz puse vienmēr sanākuši gailīši. Tagad jaunputnus (nepilnus četrus mēnešus vecas Lohman Brown šķirnes dējējvistas) L. Logina-Lucava pērk no AS Balticovo. – Tā ir labākā vieta, kur iegādāties Latvijā audzētas vistas. Tās būs vakcinētas, veselīgas. Ar tur pirktajām man problēmu nav bijis, – stāsta lēdurdziete, norādot, ka no uzņēmuma iespējams iegādāties arī tikai dažus putnus, nav nepieciešams obligāti ņemt simtus.
Pērn Pakalnos rūpējās jau par 800 vistu ganāmpulku. Ņemot vērā, ka barības un elektroenerģijas cenu kāpuma dēļ nācās produkcijas cenu paaugstināt, bažās par olu realizāciju šogad putnu skaits samazināts līdz 600. Šī vasara gan apliecināja, ka pieprasījums pēc olām ir liels, tādēļ nākamgad iecerēts ganāmpulku atkal paplašināt. Vieta abās mītnēs vēl ir, jo to maksimālā ietilpība ir 900 putnu. Vistas regulāri tiek laistas arī laukā padzīvot pārvietojamā aplokā. – Putnu skaitu nedaudz palielināsim, bet jaunu kūti gan necelšu. Manam un vīra mūžam ar esošo pietiek. Ja kāds no mūsu trim bērniem gribēs pārņemt, varēs rakstīt projektu vai par savu naudu turpināt attīstīt. Negrasos viņiem to uzspiest, – teic vistu audzētāja.
Šopavasar Laura pēc ilgu gadu darba Valsts policijā devās izdienas pensijā un nu visu laiku un spēkus var veltīt vistām, saimniecībai un, protams, ģimenei. Ar 600 vistām gan dikti liels bizness, tirgojot olas, nesanākot, bet kā papildu ienākumu avots ir pietiekams. Izveidojies savs stabils pircēju loks. Laura pati vai kopā ar vīru Armandu olas piegādā gan pircējiem Lēdurgas pagastā un Limbažos, gan Rīgā, Ādažos. Divreiz mēnesī dodas arī uz mājražotāju tirdziņu Čiekurkalna krustceles galvaspilsētā un ik sestdienu Pakalnu olas nopērkamas Siguldas tirgū. Ja iepriekš sarunāts, kundes pēc olām atbrauc pakaļ paši. Patlaban saimniecībā iekārto olu uzglabāšanas telpu.
Izmanto atbalstu attīstībai
Aizpērn putnu audzētāja pieteicās un ieguva 15 000 eiro Lauku atbalsta dienesta pasākumā Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības. Projektā iegādātas automātiskās putnu barošanas un dzirdināšanas līnijas, graudu un pākšaugu malšanas iekārta, kā arī barības maisītājs, tāpat izgatavotas dētuves. Iekārtas ļoti atvieglo ikdienas darbu, kā arī ietaupa resursus.
Sākotnēji Pakalnu vistām pirkta jau gatava barība, bet pagājušogad sākās cenu kāpums, un sadārdzinājās arī tā. Kad starpība starp jau gatavas un pašu gādātas barības cenu sasniedza 250 eiro mēnesī, nolemts par labu pašrocīgai gatavošanai. Vistu barību saimnieki gatavo pēc rūpīgi izstrādātas receptes, ievērojot visas nepieciešamās sastāvdaļas un to proporcijas. Sastāvdaļas L. Logina-Lucava iepērk no vietējiem Siguldas novadā – SIA Lēdurgas Druvas nodrošina graudus, bet pupas un zirņus – z.s. Zutiņi. No turienes nāk arī pakaiši, kuros vistas ar prieku kašņājas un atrod arī kādu neizvētītu graudu vai zirni. Savukārt vitamīnus un vēl šo to gādā SIA Baltic Agro. Kaimiņi savedot arī pašiem nevajadzīgos kabačus, bietes un citus dārzeņus, kas kārumam tiek iekļauti putnu ēdienkartē.
Pakalnos vistas no to iegādes brīža tiek turētas pusotru gadu, kura laikā tās čakli dēj (ik dienu dējība ir teju simtprocentīga). Tad putni, pirms tiem sākusies pirmā spalvu maiņa (tamdēļ pāris mēnešus vistas nedēj un, atkal atsākušām, dējība tām samazinās), tiek atdoti citiem gribētājiem. Ir būtiski sekot līdzi arī putnu iegādes brīdim. Proti, vistām olvadi attīstās 15–18 nedēļu vecumā. Šajā laikā tās pārvadājot, satraucot, var rasties problēmas, kas ietekmē dējību. Laura izgājusi ļoti daudz kursu par mājputnu audzēšanu un turpina tādos piedalīties. Ja tēmas atkārtojas, lēdurdziete pat ir priecīga, jo tādējādi labāk nostiprinās iegūtās zināšanas.
Iniciatīva Kā rodas cālītis?
Pakalnu saimniece jau vairākus gadus ir LPA biedre, bet tagad ievēlēta arī tās valdē. Asociācijā ir aptuveni 40 mājputnu audzētāju no Latvijas, arī Limbažu un Siguldas novada. Tā sadarbojas ar Zemkopības ministriju, citām mājputnu saimniekus apvienojošām biedrībām, tāpat organizē dažādas aktivitātes gan biedriem, gan citiem interesentiem. Pirms pāris gadiem LPA sāka pašu izlolotu vērtīgu projektu Kā rodas cālītis? bērndārznieku un skolēnu iepazīstināšanai ar cāļa rašanās procesu, par ko mūsdienās daudziem nav priekšstata. Iegādāts nepieciešamais inventārs, tostarp neliels inkubators ar trim olu vietām, ovoskops, sildpanelis, barotava u.c. Ar to asociācijas valdes pārstāvji dodas uz bērnudārziem un skolām (viņus gan uzaicina, gan biedrība pati piedāvā šādu iespēju), lai mazajiem parādītu, kā no olas tiek pie vistas mazuļa. Kad apaugļotas olas saliktas inkubatorā, asociācijas pārstāvis regulāri dodas uz izglītības iestādi un kopā ar bērniem lūko, kas tobrīd notiek. – Ar ovoskopu skatāmies, kas iekšā olā. Skaitot to 21 dienu, visi gaidām, kad olas šķilsies. Vienlaikus bērni arī uzzina tik daudz informācijas! – teic sarunbiedre. Vasaras beigās šāda aktivitāte notika Krimuldas bērnudārzā, kur izšķīlās visi trīs cālīši, turklāt par pārsteigumu bērniem, tie bija nevis tradicionāli dzelteni, bet tumši un ar bikšainām kājelēm. – Visi tā gaidīja cāļus! Bērniem bija tāds prieks tos paturēt rokās, – atceras L. Logina-Lucava. Cāļus pēc tam tālākaudzēšanai paņem kāds vietējais putnkopis. Vidzemē asociācijas valdi pārstāv pati Laura un viņas kolēģis Vaidavā Guntars Eglītis. Ja kādai skolai vai bērnudārzam būtu interese iesaistīties šādā projektā, droši var sazināties ar LPA.
Līgas LIEPIŅAS teksts un foto
