Kristaps Zandersons (trešais no kreisās) Latvijas delegācijā pie jauniešu centra ēkas Norvēģijā. Un tā nav ķieģeļu, bet gan koka māja!
SIA HUS.LV ECO HOUSES darbojas kopš 2005. gada, klientu sapņi par savu māju īstenojas ražotnē Limbažos, Meliorācijas ielā. Ik gadu tur top daži desmiti māju. Kompānijas produkciju Limbažu iedzīvotāji varēja novērtēt vasarā pilsētas astoņsimtgades svētku gājiena laikā – tā bija novietota uz minivenu jumta. Uzņēmumam ir pilnībā nokomplektēta ražotne Limbažos un birojs Rīgā. Firma nodarbojas ar pamatu izbūvi, ražo koka karkasa paneļus un jumta kopnes, izbūvē ūdensapgādi, apkuri, ventilāciju, veic ģipškartona montāžu, špaktelēšanu, krāsošanu u.tml.
Līdz šim uzņēmums īstenojis vairāk nekā 300 projektu, agrāk produkcija eksportēta uz Skandināviju un Vāciju. Pēdējā laikā celtniecības aktivitātes norit galvenokārt Pierīgā. – Bet ir arī tālāki projekti – Mērsragā, Liepājā un Ventspilī, – stāsta firmas ražošanas vadītājs Kristaps Zandersons.
Uzņēmums deklarē, ka māju stils un arhitektūra var ievērojami atšķirties, taču visām ir viena kopīga iezīme: izcila kvalitāte un enerģiju taupošas īpašības, kas līdz minimumam samazina apkures izmaksas un maksimāli palielina mājas komfortu. Visām mājām ir piecu gadu garantija, uzņēmums ir saņēmis daudzus starptautiskus sertifikātus un kvalitātes novērtējumus.
K. Zandersons teic, ka visbiežāk klienti pie uzņēmuma vēršas ar savu projektu. Gatavu projektu uzņēmumam nav, lai gan ir gadījies, ka pasūtītājiem iepatīkas jau realizēts projekts. Tad to iespējams pielāgot pasūtītāja vēlmēm. – Mūsu produkcija ir unikāla, katrs projekts ir individuāls, – lepni saka K. Zandersons. Ja interesenti neatrod piemērotu projektu, kompānija, sadarbojoties ar pieredzējušiem arhitektiem, ir gatava projektēt jaunu.
Bez tam HUS.LV piekopj atvērtības politiku – apmeklētāji un jauni klienti var piekļūt būvniecības stadijā esošiem objektiem, tiek piedāvātas arī tikšanās ar bijušajiem pasūtītājiem, kuri dzīvo firmas celtajās mājās. Cilvēki parasti esot pārsteigti, jo citas firmas iepazīties ar jau realizētajiem projektiem neļauj.
Kā divi latvieši no vācieša uzņēmumu nopirka
Latviešu uzņēmums HUS.LV tapis, diviem drosmīgiem cilvēkiem nopērkot Vācijas pilsoņa ražotni Limbažos. Ārvalstnieka uzņēmumā pirms tam arī tika ražotas koka karkasa mājas, lai tās nosūtītu uz Vāciju.
Viens no diviem firmas dibinātājiem, Raimonds Bondars, pastāstīja, ka Vācijas pilsonis trekno gadu laikā nolēmis uzņēmumu pārdot darbiniekiem, jo sapratis, ka vēlas noslēgt savu darba mūžu, lai atpūstos. Šo iespēju izmantojis R. Bondars kopā ar savu radinieku Daini Zadvinski.
Pašam Raimondam nav nekādas izglītības būvniecībā, pirms uzņēmuma dibināšanas viņš strādājis banku biznesā. Savukārt Dainis ir izglītojies būvniecībā, turklāt ir vadījis ražošanas procesu vācieša uzņēmumā, līdz ar to iestrādes bijušas ļoti labas. – Es atbildēju par organizāciju, Dainis rīkojās ar sapratni, kas un kā jādara, – stāsta R. Bondars, būdams gandarīts par uzņēmuma darbību, jo ir izdevies izveidot sekmīgu ražotni. Tā izturējusi visas vētras. Ir apgūta liela pieredze un uzņēmuma vadība, savukārt darbinieki nākotnē raugās optimistiski.
Bērni koka ēkās mācās labāk
Nesen HUS.LV ražošanas vadītājs K. Zandersons kopā ar citiem Vidzemes kokrūpniecības uzņēmējiem un Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem viesojās Oslo, Norvēģijā, lai piedalītos pieredzes un kontaktu apmaiņā ar kokapstrādes jomas uzņēmumiem. Ceļojuma mērķis bija iepazīties ar Norvēģijas koka būvniecības un kokapstrādes tendencēm un inovācijām, kā arī tirgu.
Vizītes dalībnieki trīs dienu laikā apmeklēja vairākas koka ēkas, kas būvētas, ņemot vērā ilgtspējas un labsajūtas principus. Tika iepazīts apritīgo resursu centrs, aplūkota starptautiska būvniecības izstāde, kā arī Ziemeļvalstīs lielākā koka māju un kabīņu ekspozīcija. Katrā no apskates vietām īpašs uzsvars tika likts uz koka labajām īpašībām – apritīgumu, pozitīvo iespaidu uz cilvēka veselību un labsajūtu, spēju absorbēt mitrumu, lai ievērojami uzlabotu gaisa kvalitāti, u.c.
K. Zandersona uzmanību Norvēģijā piesaistījusi lietotu būvmateriālu un citu mājas piederumu tirdzniecība. – Interesantākais ir tas, kas arī Latvijā sāk parādīties, – būvmateriāliem un citām lietām ir dota iespēja dzīvot otru dzīvi. Ja kāds cilvēks maina logus vai kaut ko dzīvoklī, lietoto mantu tālāknodošanai ir izveidota īpaša novietne. Latvijas delegācija apmeklēja angāru, kur cilvēki var iegriezties un atrast sev vajadzīgo. Tādējādi otro dzīves ciklu uzsāk virtuves, arī ventilācijas iekārtas, mēbeles, tāpat kokmateriāli. Tos Norvēģijā nededzina. Arī rīģipsi neizmet, jo, iespējams, kādam citam tas var noderēt, – saka K. Zandersons. Cenas ir izvietotas internetā, un par iespēju iegādāties materiālus interesējas daudzi. Sarunbiedrs piebilst, ka mūsu valstī palietotus būvmateriālus var iemainīt pret līdzīgiem, taču pārdošana pagaidām neeksistē.
Uzmanību piesaistījis arī demo ciemats pie Oslo, kur izvietoti aptuveni 30 ražotāju māju modeļi. Potenciālais klients var izstaigāt ciematu, ieiet konkrētajā mājā, ar firmas pārstāvi pārrunāt nianses. Mājas ir daudzveidīgas – dažāda veida jumta segumi, atšķirīgi plānojumi, griestu augstumi, apdares un fasādes materiāli. Viesi bijuši mazliet pārsteigti par šo ciematu, jo Latvijas ražotāji cenšas slēpt savu produkciju un knifiņus, ārkārtīgi negribīgi sniedz piekļuvi gatavajiem objektiem.
Apmeklēts arī jauniešu centrs, kurā dominē koka apdare, līmētās sijas, ir izmantotas pat koka (!) naglas. Norvēģi secinājuši, ka bērni daudz labāk jūtas un mācās koka ēkās. – Pat gotiņas dod vairāk piena koka novietnēs, – teica K. Zandersons. Šajā ēkā arī tualetes pods un izlietne bija veidoti no koka skaidām, sajaucot tās ar kompozīta materiālu.
Latvietis secinājis, ka Norvēģijā kvalitātes prasības nav tik augstas kā Latvijā. – Mums tās ir ļoti augstas, viss tiek prasīts “kā aptiekā”, visam jābūt precīzi, ne spraudziņas un tip-top. Skandināvijā koka mājas nav tik perfektas.
Pieredzes brauciens pie projekta partnera Elverumas pašvaldībā un vizītes vietējos uzņēmumos ir projekta Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā aktivitāte. Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.
Edmunds IMŠA
* No vārdnīcas. Vārds HUS norvēģu, zviedru un dāņu valodā nozīmē MĀJA.
