Šobrīd pilnā sparā rit 2021. gadā apvienotā, jaunā Limbažu novada teritorijas plānojuma (TP) izstrāde. To pabeigt iecerēts līdz 2025. gada 1. decembrim, bet iedzīvotājiem tieši tagad vajadzētu aktīvi iesaistīties to jautājumu risināšanā, kas attiecas tieši uz viņiem. Pašvaldības tīmekļvietnē lasāms aicinājums rakstiski iesniegt priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām līdz 1. oktobrim, bet šis termiņš ir pagarināts. Tomēr tas nebūs bezgalīgs.
Iedzīvotājus aicina domāt par savām interesēm
– Pašlaik notiek informācijas apkopošana, – teic SIA Grupa 93 projektu vadītāja Sarmīte Lesiņa. Viņas pārstāvētajam uzņēmumam uzticēta TP izstrāde. Plānotāji, iesaistot dažādas institūcijas, pēta, kāda ir aktuālā situācija novadā. Kopš iepriekšējās plānojumu izstrādes ir pagājuši gadi 10, līdz ar to ir izmaiņas, kam jāparādās dokumentā. Informācija tiek vākta no pašvaldības speciālistiem, VSIA Latvijas Valsts ceļi, AS Latvijas valsts meži un citiem ieinteresētajiem.
Šobrīd ikvienam iedzīvotājam spēkā esošajā plānojumā būtu jāizpēta, kā ļauts izmantot viņam piederošo zemi, – piemēram, kādas ir apbūves iespējas. S. Lesiņa brīdina: – Ir lietas, ko pašvaldība nav tiesīga mainīt, jo to ierobežo kāds augstākstāvošs normatīvais akts. Pēdējo 10 gadu laikā daži likumi ir mainīti, tādēļ var veidoties konflikts starp agrāk izstrādāto plānojumu un jauno likumu. Iespējams, plānojumā ir tāds zonējums, ko patlabanējais likums vairs nepieļauj. Lūk, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vairs neatbalsta jaunu ciemu veidošanu, sadalot pa gabalam, teiksim, pļavu lauku teritorijā. Likums neļauj ārpus blīvi apdzīvotām vietām (ciemiem un pilsētām) veidot jaunus ciemus, kas nav saistīti ar infrastruktūru un ir tālu no primāri nepieciešamo pakalpojumu sniedzējiem. Plānojuma izstrādē būtisks ir pēctecības princips – nesamazināt īpašās izmantošanas iespējas, ja nav bijušas izmaiņas attiecīgajā likumā vai Ministru kabineta noteikumos. Tas attiecas arī uz teritorijām, kas paredzētas ražošanas uzņēmumu attīstībai.
Uz iedzīvotāju iesniegumiem plānojuma izstrādātāji reaģēs, meklējot atbildi uz jautājumu, vai viņu vēlmes var piepildīt. Ja izrādīsies, ka tas nav iespējams, cilvēks saņems paskaidrojumu, kāpēc. – Galvenais – līdz gada beigām jāsaprot, kādas ir intereses un vajadzības. Vēl jānodala jautājumi, kas risināmi nesaistīti ar plānojumu, – skaidro sarunbiedre. Saņemti arī tādi. Piemēram, par centralizēto ūdensapgādi, kanalizāciju, ceļu tīklu u.c. Ne viss attiecas uz plānojumu, bet tas nenozīmē, ka jautājums nebūtu jārisina.
Par piekrasti būs īpaša saruna
Runā, ka vislielākās problēmas ir piekrastē. S. Lesiņa nenoliedz, ka situācija vietumis ir sarežģīta. Gadu gaitā tapušas vairākas plānojuma redakcijas, tā arī nevienojoties, kuras tiek definētas kā publiski pieejamās teritorijas, bet kuras ne. Starp problemātiskajām ir Tūja un citas apdzīvotas vietas. – Jāturpina diskusija. Jāsaprot dažādie argumenti un tie jāvērtē no sabiedriskā labuma viedokļa, – uzskata S. Lesiņa. Pašvaldībai piekrastē piederošas zemes praktiski nav, līdz ar to vietvara nespēj pilnībā apmierināt, piemēram, cilvēku vēlmi piekļūt jūrai. Zinot, kādas problēmas jau gadiem ir, teiksim, ar noejām uz jūru un stāvlaukumu pieejamību, rodas jautājums, vai ar plānojumu var izstrēbt sen ievārīto putru. Plānotāja atbild: – Jāiet soli pa solim uz priekšu, apzinoties, ka ir lietas, ko šajā procesā nevar atrisināt. Viena no metodēm varētu būt risināt problēmu vēlāk – ar lokālplānojumu. Šobrīd tiek vērtēts, kur ir intensīvākā tūrisma plūsma, lai uzsvaru liktu uz sabiedrībai nozīmīgākām vietām, primāri tur atrodot risinājumu, kā salāgot sabiedrības un privātīpašnieku tendences.
Piekraste noteikti būs viena no tēmām, par ko uz plašākām diskusijām novembrī un decembrī aicinās ieinteresētos iedzīvotājus. Citi sabiedrībai nozīmīgie jautājumi, kam tiks veltīts vairāk uzmanības, varētu būt arī rūpnieciskās, mežsaimnieciskās un lauksaimniecības, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. S. Lesiņa šīm sarunām gatavosies tā, lai varētu runāt par konkrētām lietām, konstruktīvi paust sabiedrībai, kāds ir plānotāju redzējums un izzināt tās viedokli. Nebūšot lietderīgi jautāt, ko novadnieki vispār domā par vienu vai otru tēmu.
Stiprākā kārts – Rail Baltica projekts
Būtiskas korekcijas plānojumā noteikti ieviesīs topošā starptautiskā dzelzceļa līnija Rail Baltica. S. Lesiņa apstiprina, ka tam tiks pievērsta liela uzmanība. Ir jāsadarbojas ar diviem uzņēmumiem – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un AS RB Rail. Viens no tiem atbild par trasi, otrs par stacijām. – Projekta īstenotāju rokās ir džokers, spēcīgākā kārts, – salīdzina sarunbiedre. Dzelzceļa līnijai piešķirts nacionālo interešu objekta statuss. Tas nozīmē, ka teritorijas plānojumā var runāt tikai par to, kas ir ārpus trases un tās buferzonas, bet ļoti svarīgi ir izvērtēt, kā apkārtējā teritorija varētu mijiedarboties ar dzelzceļu. – Mums jāsaprot, kā teritorijā iekļaut trases novietojumu, šķērsojumus, paralēlos ceļus un nobrauktuves, – skaidro S. Lesiņa. Trases daļas Limbažu novada teritorijā plānojums gan vēl ir tapšanas procesā. Salīdzinoši detalizēti izstrādāta daļa no robežas ar Igauniju līdz Vitrupei, savukārt no Vitrupes līdz Saulkrastiem – pagaidām vispārīgi.
Sekojiet informācijai!
Laikā, kad notika saruna, pašvaldība bija saņēmusi aptuveni 100 iedzīvotāju priekšlikumu, kas attiecas uz plānojuma izstrādi. – Varētu gan būt tā, ka vairāki ir par vienu bēdu, jo iesnieguši, piemēram, divi kaimiņi, – piebilst S. Lesiņa. Tomēr cilvēku aktivitāti un informētību viņa vērtē kā labu. Lai pievērstu uzmanību šim jautājumam, viņa jau piedalījusies iedzīvotāju sapulcēs Liepupē un Umurgā. Ja tādas notiks vēl, dosies atkal. S. Lesiņa aicina novada iedzīvotājus sekot aktuālajai informācijai par teritoriālplānojuma izstrādi. Pašvaldības mājaslapā var atrast papildinformāciju. Tur ir arī saite uz portālu Ģeolatvija.lv, kur var iepazīties ar aktuālo plānojumu.
Linda TAURIŅA
Kamēr nav jauna, spēkā ir iepriekšējie trīs teritorijas plānojumi. Agrākajā Limbažu novada teritorijā – plānojums 2012.–2024. gadam, Alojas novadā plānojums 2013.–2024. gadam, bet Salacgrīvas novadā – 2009. gadā apstiprinātais plānojums. Neilgi pirms administratīvi teritoriālās reformas Salacgrīvas novadā tika izstrādāts jauns plānojums, bet VARAM to noraidīja.
