Alojas Ausekļa vidusskolas sestklasnieks Eliass Jānis Priedīts pie pamudinošiem vārdiem, kas novembra sākumā bija redzami skolā
Rīt – mūsu valsts proklamēšanas 105. gadadienā – Latvijas Nacionālajā teātrī, kur 1918. gadā valsts dibināta, notiks jubilejai veltīts koncerts. Tajā piedalīsies arī Alojas Ausekļa vidusskolas sestklasnieks Eliass Jānis Priedīts. Viņš ir viens no trim uzvarētājiem Valsts prezidenta kancelejas rīkotajā konkursā, kurā 5.–12. klašu skolēni aicināti sagatavot savas 18. novembra svētku uzrunas tautai, iejūtoties prezidenta amatā. Eliass savu runu rītvakar nolasīs visiem, kuri būs pulcējušies teātra zālē.
Ar zēnu tikāmies pirms pāris nedēļām skolā. Taujāts par konkursu, viņš atzina, ka ļoti gribējis piedalīties. Pamudinājusi latviešu valodas skolotāja Ilona Vītola. Jāpiebilst, ka Alojas skolēni bijuši itin aizrautīgi prezidenta runu sacerētāji. Eliass tobrīd gan bijis slims, tāpēc teksts tapis nevis mācību stundā, bet mājās. Patiešām iztēlojies, kā justos un ko gribētu pateikt, ja stāvētu kā prezidents uz skatuves. – Galvenais, ko vēlējos uzsvērt, – lai mēs novērtējam zemi, kur dzīvojam, to, kas mums ir dots, – ļoti nopietni teic zēns.
Ar paziņojumu, ka viņa runa atzīta par uzvarētāju 5.–6. klašu grupā, gan sanācis amizanti. Vienudien viņam zvanīts no sveša numura, taču mums visiem ir skaidrs, ka ar tādiem zvanītājiem jāuzmanās. Pēc brīža no šī numura pienākusi īsziņa, ka zvanītājs ir no Valsts prezidenta kancelejas. To ieraugot, kļuvis pavisam aizdomīgs – ticamāk, krāpnieki. Parādījis ziņu mammai, kura sazinājusies ar skolotāju. Atceroties par konkursu, sapratušas, ka varbūt tas tomēr nav jociņš. Mamma pārzvanījusi uz svešo numuru – tiešām kanceleja un tiešām saruna par konkursu. Uzzinot par uzvaru, nu jau visi varējuši priecāties un pasmieties par misēkli. Jāpiebilst, ka šogad konkursam bija rekordliels dalībnieku skaits – 358 skolēni. Iesniegtās runas kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču lasījusi īpaša vērtēšanas komisija.
Kad tikāmies, Eliass vēl nezināja, kas un kā viņam būs jādara koncertā, bet bija skaidrs, ka notiks arī mēģinājums. Tiesa, Alojas skolniekam jau ir pietiekama uzstāšanās pieredze. Viņš ir skolas zēnu ansambļa dalībnieks un nācies dziedāt dažādos koncertos. Piedalījies arī novada skatuves runas konkursos, bet pirms pāris gadiem kopā ar vidusskolēniem spēlējis izrādē par Kraukšķīti, un viņam tikusi galvenā loma. Interesanta šoruden bija arī piedalīšanās TV erudīcijas spēlē Gudrs, vēl gudrāks.
Uz jautājumu, varbūt nākotnē gribētu būt Valsts prezidents, Eliass atkal atbild prātīgi. Bērnībā tiešām tādas domas bijušas, bet tagad tomēr šķiet, ka nē, jo tas ir bezgala grūts pienākums. Šobrīd drīzāk gribētos kādreiz strādāt IT jomā, bet laiks rādīs. Zēnam patīk un arī padodas visi mācību priekšmetu. – Dažreiz uznāk arī slinkums, tomēr parasti cenšos visu izdarīt. Ja kaut kas iesākts, jāpabeidz, turklāt jāizdara labi. Vērtīgs ieteikums no sestklasnieka mums visiem, arī valstsvīriem, vai ne?
Pēc sarunas Eliass aizsteidzās uz matemātikas stundu, uz atvadām sirsnīgi novēlot: – Lai jums šodien jauka diena! Jāvēl Alojas zēnam interesantu rītdienu un apņēmību arī turpmāk.
Lailas PAEGLES teksts un foto
Esiet sveicināti, latvieši Latgalē, Kurzemē, Sēlijā, Zemgalē un Vidzemē! 18. novembris visiem tautiešiem ir nozīmīga diena, jo mēs svinam savu demokrātiju un brīvību. Valsts dibināšana devusi iespēju tautai dzīvot tādu dzīvi, kādu tā vēlas un ir pelnījusi. Tādu, kas ļauj katram tautietim šeit justies kā mājās, nebaidīties domāt, strādāt un cienīt citam citu.
Mūsu priekšteči par valsts brīvību ir samaksājuši visdārgāko – dzīvības – cenu. Bez senču varonības mums nebūtu Latvijas tādas, kāda tā ir šeit un tagad. Par katru savas elpas vilcienu brīvā valstī mums jābūt pateicīgiem tiem, kas dzīvoja gadsimtus pirms mums. Šodien demokrātiju un brīvību vajag no visa spēka sargāt, jo tā ir ļoti svarīga mūsu valsts daļa. Es esmu pārliecināts, ka Latvijas valsts kļūs stiprāka ne tikai sirdīs tepat, Latvijā, bet arī ārpus tās. Kaut katrs pilsonis šobrīd un visus nākamos brīžus spētu cīnīties par Latviju, savu zemi! Mūsdienās vērtības ir mainījušās, un mūsu cīņas gars un spēja būt vienotiem ir tikusi pierādīta gan hokeja, gan basketbola čempionātos. Tikpat vienoti mēs esam, kad svinam savus valsts svētkus, jo vēlamies apliecināt savu piederību valstij, kuru mīlam un cienām.
18. novembrī mēs svinam gan savu, gan savas valsts brīvību. Mūs visus vieno vēl kāda svarīga vērtība – latviešu valoda. Ikkatram latvietim tā jāiemācās bērnībā, jāpilnveido skolā un droši jālieto visu turpmāko dzīvi. Arī skaista un skanīga valoda ir katras valsts brīvības atslēga. Daudzi domā, ka viņi zina, kas ir brīvība, domā, ka tā ir pašsaprotama, bet brīvība nav tik acīmredzama. Turklāt tā ir tik trausla! Latvija attīstās, mēs uzlabojam labklājību savā valstī gadu no gada. Mums palīdz gan vecākās paaudzes atbalsts, gan jaunākās spēja un prasme darīt. Latvija ar katru gadu kļūst attīstītāka, skaistāka, mīļāka, tuvāka, arī sargājamāka.
Svarīgākā lieta dzīvē ir palikt stipram, neskatoties uz to, kas noticis, norisinās pašlaik vai būs pēc mēneša, gada. Es zinu – Latvija ir spēks, Latvija ir mūžīga, Latvija ir visu mūsu patvērums.
Lai ikvienam latvietim ir nebeidzams lepnums par savu valsti, par tautu un tās vērtībām! Spēku, veselību un mieru visiem latviešiem Latvijā un ārpus tās!
Sveicu jūs Latvijas 105. gadadienā! Drošu un piepildītu dzīvi Latvijā!
Eliass Jānis PRIEDĪTS,
Alojas Ausekļa vidusskolas 6.b klases skolnieks
