Pils direktore Solvita Muižniece ir gandarīta par paveikto – Emīlijas piemineklis atdzimst
Ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansiālu atbalstu Bīriņu pils parkā atjauno Emīlijas stēlu. Pašlaik noslēdzies darbu pirmais un svarīgākais posms – rekonstruēta objekta pamatstruktūra.
19. gs. vidū tapušais parks, kas atrodas Bīriņu pils pievārtē, lepojas ne tikai ar dabas skaistumu, bet arī ar unikālām vēstures liecībām. Grāfa Mellina mazdēls Augusts fon Pistolkorss (1822–1886) to iecerēja kā dāvanu savai mīļotajai sievai Emīlijai (fon Herderai), kura viņu apveltīja ne tikai ar mīlestību, bet arī bagātīgu pūra naudu. Kopumā unikālo Bīriņu muižas ansambli veido vairāki ainavu parki – senākais ir 18. gs. ierīkotais Priežkalna parks ar 19. gs. sākumā būvētajām Mellīnu dzimtas kapenēm un vienlaikus ar pils celtniecību veidotais plašais Emīlijas parks, kurā atrodas arī pieminētais piemineklis. Sākotnēji tas bija novietots pie ieejas parkā, taču ar laiku kļuva par centrālo objektu, no kura uz abām pusēm var doties romantiskās pastaigās. Pēdējo Bīriņu muižnieku Aleksandra un Elionoras fon Pilstolkorsu meita Renāta savās atmiņās rakstīja: – Bērzu alejas galā atradās obelisks ar uzrakstu, kas apliecināja, ka šis parks ierīkots par godu Emīlijai Fon Pistolkorsai. Kreisajā pusē bija izrakts dīķis, tam sekoja meža dīķis, pie kura ziedēja dzegužkurpītes, un pa visu parku ziedēja neskaitāmas maijpuķītes un burvīgas meža zemenes. Emīlija nav apbedīta pie obeliska, tas ir pateicības un piemiņas simbols par viņas ieguldījumu muižas izveidē un attīstībā. Ar laiku objekts nonāca kritiskā stāvoklī, taču tagad pamazām atdzimst.
Apzinoties pagātnes liecību saglabāšanas nozīmi, pašreizējie pils īpašnieki uzsākuši un īstenojuši daudzu pils objektu restaurācijas projektus. Viņu mērķis ir ne tikai atjaunot izskatu, bet arī nodrošināt, lai vēsturiskā un kultūras nozīme tiktu saglabāta nākamajām paaudzēm.
Pils direktore Solvita Muižniece, kura ir arī restaurācijas idejas autore, izrādot pils apkārtni, uzsvēra, ka ir ļoti pateicīga VKKF par sniegto atbalstu. – Mēs pie pils redzam lietas, kam piemīt kultūrvēsturiskā vērtība, bet tās iet bojā, jo atjaunošanai mums trūkst līdzekļu, – viņa teica. Pils apsaimniekotāji cer, ka centieni saglabāt pieminekli ne tikai godinās Emīlijas piemiņu, bet arī veicinās pašmāju un tūristu interesi par reģiona kultūras mantojumu.
Pieminekļa restaurācija joprojām virzās uz priekšu, ir plānots to tālāk apdarināt, atjaunojot kādreiz krāšņo vēsturisko izskatu. Privātā kapitāla un valsts finansējuma sadarbība liecina par kopīgu apņemšanos aizsargāt kultūras dārgumus. Bet memoriāls ir atgādinājums par mīlestību, bagātību un Latvijas daudzšķautņaino vēsturi.
Edmunda IMŠAS teksts un foto
