Lēdurdziete Dagne Zalmane mājās ierīkojusi tādu kā slavas sienu, apkopojot jauno piensaimnieku konkursos iegūtos apbalvojumus
Līdzšinējais gads lēdurdzietei Dagnei ZALMANEI bijis dažādiem notikumiem piepildīts. Viens no spilgtākajiem bija šīsvasaras brauciens uz Beļģiju, kur Dagne Latvijas komandā piedalījās Eiropas Jauno piensaimnieku skolā un demonstrēja meistarību Holšteinas šķirnes teļu sagatavošanā un izrādīšanā šovā-izstādē. Līdz ar dalībniekiem no Latvijas un pārējām Eiropas valstīm savas prasmes sagatavot jaunlopu, apieties ar to un izrādīt ringā vērtētājiem konkursā pārbaudīja arī jaunieši no citām pasaules valstīm, tostarp Kanādas, Austrālijas, Jaunzēlandes. Pavisam šogad startēja 137 jaunieši. Lēdurdziete savā vecuma grupā izcīnīja uzvaru (kopvērtējumā viņa bija 18. vietā).
Telīšu skaistumkonkurss
Dagnes vecāki Vineta un Mārtiņš vada zemnieku saimniecību Saknītes, kas nodarbojas ar piena lopkopību. Govju aprūpēšanā gan jauniete, gan viņas brālis iesaistīti kopš bērnu dienām. Tādēļ, kad 2018. gadā Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija uzrunāja Zalmaņus kā asociācijas dalībniekus piedalīties valstī pirmoreiz rīkotajā jauno piensaimnieku konkursā – Holšteinas šķirnes dzīvnieku skatē Nākotnes zvaigzne Burtniekos, Dagne piekrita. – Nezināju, uz ko parakstos, bet, tā kā iesaistītas govis, domāju, ka būs labi. Vērtēšanai uz šo pasākumu (tāpat turpmākajiem) Saknītes aizveda arī savus lopiņus. Jauniete togad izrādīja ģimenes saimniecības telīti Afēru, un tās cirpšanā un izrādīšanā Dagne ieguva 2. vietu. Gotiņai joprojām patīk uzmanība un, pamanot kādu no saimniekiem, tā allaž atnāk pie aploka malas aprunāties. Šis bija jau sestais gads, kopš Dagne startēja Nākotnes zvaigznē, kas šogad mainīja formātu un risinājās trīs mazākos pasākumos Latgalē, Vidzemē un oktobrī Zemgalē. Ar katru reizi lēdurdzietes pieredze aug un arī sasniegtie rezultāti konkursos arvien uzlabojas.
Varētu sacīt, ka teļu šovs-izstāde ir jaunlopu sava veida skaistumkonkurss. Tiek vērtētas ļoti daudzas dzīvnieka eksterjera pazīmes. Izstādītāja uzdevums ir teli sagatavot (ar to staigāt, barot, trenēt, kopt, mazgāt un cirpt) iznācienam ringā un izcelt tās ārienes stiprās puses, bet notušēt trūkumus, ja tādi ir. – Ikdienā izskatās govs kā govs, bet, kad aizved uz šādu pasākumu, kur to sapucē un izrāda, pat uzreiz nesaproti, ka tā ir tavējā. Un kad vēl teli novērtē ar labiem rezultātiem, ir prieks, ka atzīts audzēšanā ieguldītais darbs, – teic Dagnes māte V. Zalmane.
Bet meita atzīst, ka šādās sacensībās piedalīties nav viegli. Dzīvnieki (jaunlopi no sešu mēnešu līdz aptuveni divu gadu vecumam, kad tie pirmoreiz atnesas), kam katram savs raksturs un tābrīža noskaņojums, ir jāsajūt, ar tiem jāaprod. Jaunietei tas padodas. Ja šovā var piedalīties ar kādu no pašu saimniecības teļiem, ir mazliet vieglāk. Biežāk gan dzīvnieks, kurš jāgatavo iznācienam vērtēšanas ringā, tiek izlozēts. Mājās iekārtota slavas siena, kur Dagne izlikusi visus iegūtos apbalvojumus, kādus saņēmusi gan pati kā izrādītāja, gan konkursos novērtētās Saknīšu teles. Tie mijas ar viņas pašas gleznojumiem, starp kuriem ir arī zīmēta holšteiniete. Gleznot Dagnei patīk jau no bērnības, tādēļ loģisks solis bija mācīties Lēdurgas mākslas skolā. Patlaban gan šai nodarbei atliek mazāk laika.
Veterinārmedicīna – mērķtiecīga izvēle
Patlaban Dagne studē 1. kursā (jāstudē pavisam seši) veterinārmedicīnu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē. Pateicoties labajām sekmēm mācībās un sasniegumiem, jauniete dabūja brīvbiļeti uz budžeta grupu studijām. Tagad tikai tā jānotur. Veterinārmedicīna ir jaunietes sapnis. Pēc pamatskolas beigšanas mērķtiecīgi devās mācīties uz Smiltenes tehnikumu par veterinārārsta asistentu. Sarunbiedre studijās specializējas uz lielajiem dzīvniekiem. Veterinārmedicīniskie jautājumi vecāku saimniecībā tagad ir Dagnes atbildībā. Praktizējošs vetārsts uz saimniecību tiek saukts vien tad, kad jāpārbauda govju grūsnība, ko ir būtiski noskaidrot, ja gadījumā dzīvnieks jābrāķē. Arī pati Dagne to prot, bet pagaidām labāk paļaujas uz pieredzējušāka speciālista viedokli.
Dagnes mamma stāsta, ka meita šogad tik daudz apkārt braukājusi kā nekad. Bijuši gan vietējie jauno piensaimnieku konkursi, gan pieminētais pasākums Beļģijā. Pavasarī, gatavojoties tehnikuma absolvēšanai, kvalifikācijas prakses veterinārijā noslēdzošo mēnesi aizvadījusi govju saimniecībā Islandē. Tur drīkst audzēt tikai vietējo šķirņu lauksaimniecības dzīvniekus. Ievest valstī tos nedrīkst. Tādējādi islandieši rūpējas, lai netiktu ievestas kādas liellopu slimības. Oktobrī lēdurdziete devās uz veterinārārstu mācībām ASV. Šādu iespēju saimniecībai, zinot, ka Dagne studē veterinārmedicīnu, piedāvāja SIA Vidzemes veterinārais serviss. Vecākiem tā nedēļa bijusi ļoti interesanta, jo meita regulāri sūtījusi ziņas, ko jaunu lekcijās uzzinājusi, ko interesantu redzējusi apmeklētajās turienes zemnieku saimniecībās.
Neatsveramie palīgi – slaukšanas roboti
Saknītes rūpējas par 250 govju ganāmpulku, no tām 130 ir slaucamas. – Dagne visām zina vārdus un radurakstus, – meitu uzliela V. Zalmane. Darāmā saimniecībā daudz, gan barojot lopus, gan tīrot mēslus, bet vismaz par slaukšanu galvas vairs nav jālauza. Fermā darbojas divi slaukšanas roboti (novembra vidū pirmajam apritēja ceturtais gads saimniecībā), kuri turklāt monitorē katru piena devēju (tās veselību, ražību, vairošanos un robota apmeklējumu datus), analizē neskaitāmus faktorus, sniedzot ļoti daudz dažādu pārskatu par katru dzīvnieku. Piemēram, to, ka govs sasirgusi, robots spēj noteikt krietni pirms tas ir redzams, tādējādi saimnieki var laikus reaģēt. Par dažādām nebūšanām tas ziņo saimniekiem uz mobilo telefonu. – Vairs pat grūti iedomāties, kā bija, kad pārraudzības rezultātus redzēja tikai reizi mēnesī. Tie ir neatsverami palīgi, – Dagnei piekrīt Vineta. Roboti slauc visu diennakti, tādējādi saimniekiem izpaliek rītu un vakaru slaukšanas maratoni. Govis uz šo procesu dodas pašas. Tiesa, robots tām pievērš uzmanību vien tad, ja ir sakrāts vismaz 10 l piena.
Izslaukums Saknītēs ir labs. Jau pirms robotiem no vienas piena devējas gadā izslaukts mazliet virs 10 t, bet, kopš ir roboti, rādītājs pieaudzis – līdz nedaudz vairāk kā 11 t. Patlaban saimniecībā tiek cītīgi strādāts, lai vecajā kūtī govīm uzlabotu komfortu. Kad tas būs paveikts, domājams, izslaukums būs vēl mazliet lielāks. Ja neskaita dziļurbumu un piena vadu, Zalmaņi saimniecības attīstīšanā un modernizācijā tikuši galā paši. Secināts, ka tā ātrāk un nav jāsatraucas, vai projekta pieteikumu atbalstīs. – Viss pašu spēkiem. Tāpēc notiek lēni, bet tā, kā vajag. Saimniecībai jau 31 gads. Un tā tas laiks arī pagājis, aizvien kaut ko uzlabojot, – stāsta saimniece V. Zalmane. Saknītēs tagad lolo ieceri iegādāties Lely Discovery, kas gluži kā iRobot istabā veic ikdienas kūtsmēslu tīrīšanu. Tas vēl vairāk atvieglotu zemnieku ikdienu, jo pagaidām mēslu savākšana un izvākšana ir laikietilpīgs un smags process.
Saimnieki aptuveni pussimts hektāros audzē arī graudus, bet tikai kā papildu barību saviem lopiem. Pašu apsaimniekotajās platībās pļauj arī sienu, gatavo skābsienu un skābbarību. Šogad Latvijas piensaimnieki piedzīvoja strauju piena iepirkuma cenu kritumu (šobrīd cena pavisam lēni, bet vismaz kāpj uz augšu). Arī šī gada postošās dabas parādības un ekstrēmie laikapstākļi (vasaras sākuma sals, sausums, rudens lietavas), kas skāra daudzus, Saknītēm nav gājušas secen, tādēļ ziema lauksaimniekos raisa bažas. – Piena cena ir viena lieta. Tā vienmēr bijusi te augšā, te lejā kā kardiogramma. Bet šis gads bija tāds… Lopbarības mums nav daudz, arī kvalitāte tai nav augsta. Šogad pļāvām pat četras reizes, bet ieguvums ļoti mazs. Rupjo lopbarību arī nav iespējams nopirkt, tādēļ govīm vairāk iegādājamies dažādas barības piedevas un ceram, ka nākamais gads būs labāks, – teic V. Zalmane un piebilst, ka 31 gada laikā jau saprasts un pierasts, ka ir labie un ir sliktie laiki. Ar to jārēķinās un jāpielāgojas.
Līgas LIEPIŅAS teksts un foto
