Limbažu novada domes sēdē novembrī pieņemti lēmumi, kas paredz izmaiņas teritorijas pārvaldības organizācijā. Viena no būtiskākajām – daži pagastveči būs atbildīgi par divām saimniecībām. Par to un citiem lēmumiem, kas attiecas uz personālpoltitiku pašvaldībā, runājām ar izpilddirektoru Arti ĀRGALI. Viņš uzsvēra: – Ar 1. janvāri pakalpojumu saņēmējiem nekas nemainīsies. Tas ir viens no pamatprincipiem. Bet kas tad mainās un kam?
Turpmāk viens pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītājs būs Skultes un Vidrižu, Umurgas un Katvaru, Viļķenes un Pāles, kā arī Brīvzemnieku un Braslavas pagastam. Savukārt par Limbažu pagastu būs atbildīgs Limbažu apvienības pārvaldes vadītājs, kurš gādās arī par kārtību pilsētā.
A. Ārgalis atklāj, ka pārmaiņas plānotas jau ilgāk nekā gadu, bet pērn dome šādam lēmumam vēl nebija gatava. Sarunbiedrs neslēpj: – Uzskatu, ka katrā pagastā jābūt pārvaldniekam. Tā ir mana pārliecība, tāpēc pastāvēja līdzšinējais modelis. Viņš atgādina, ka pats savulaik sešus gadus vadīja Skultes pagastu, tāpēc pārzina gan veicamos uzdevumus, gan to, kādam jābūt cilvēkam šajā amatā. – Dzīve parādīs, kā darbosies jaunais modelis. Izpilddirektors neizslēdz iespēju, ka kaut kur tas varētu būt veiksmīgi, bet citur ne. Viņš neapgalvo, ka izmaiņām ir tikai plusi un mīnusi, bet norāda, ka tie izvērtēti.
Tad kāpēc kaut kas jāmaina? Viens no iemesliem – darbam pašvaldībās nav viegli atrast speciālistus. Būtiski ir noturēt darbā tos, kuri apsver iespēju mainīt darbavietu, jo citur var saņemt labāku atalgojumu. Vienam pārvaldniekam uzticot divus pagastus, var paaugstināt samaksu. Tiem, kuri strādās divās frontēs, maksās par 30% vairāk. Tādējādi būs izdevies atrisināt Vidrižu un Skultes pagasta jautājumu. Vispirms pārvaldnieku nevarēja atrast Vidrižiem, tad no darba aizgāja Skultes pagastvecis Ainārs Liniņš. – Iedzīvotāji bija ar viņu ļoti apmierināti, zvanīja un jautāja, kad Ainārs atgriezīsies, – piebilst A. Ārgalis. To varēja panākt, tikai piedāvājot konkurētspējīgāku atalgojumu. Izpilddirektors nešaubās, ka A. Liniņš tiks galā ar divu pagastu saimniecībām.
Par personālijām
Umurgai, Katvariem, Viļķenei un Pālei katrai ir pa vadītājam. Kā plānots rīkoties šajā gadījumā? – Galējais variants būs birokrātiskais process – izvērtēt kandidātus, ievērojot likumā noteikto kārtību, – pauž A. Ārgalis. Tomēr viņš cer, ka varēs vienoties. Šķiet, ka Umurgas saimnieks Pēteris Magone ir gatavs to uzticēt šībrīža Katvaru pagasta vadītājam Mārtiņam Grāvelsiņam. – Teikšu godīgi, lai visi zina, ka es vēlētos Viļķenes un Pāles pagasta pakalpojumu centra vadītājas amatā redzēt Gitu Kārnupi, – teic izpilddirektors. Viņa jau ir uz laiku aizstājusi Viļķenes pagasta pārvaldnieci, kā arī par G. Kārnupi dzirdot pozitīvas atsauksmes gan no kolēģiem, gan sabiedrības.
Braslavas pagasta pārvaldniece Iveta Pēkšēna piekritusi kļūt par Alojas apvienības pārvaldes nekustamā īpašuma un saimnieciskās darbības vadītāju. Izpilddirektors norāda, ka tas ir ļoti nozīmīgs amats. Braslavas un Brīvzemnieku pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītāja būs Dace Tauriņa.
Limbažu pagasta pārvaldei sava vadītāja nebūs. Par to atbildēs Limbažu apvienības pārvaldes vadītājs Viktors Zujevs. Līdz ar to modelis būs tāds pats kā citās novada pilsētās, kur pārvaldāmā vienība ir pilsēta un pagasts. – Tā nav pagasta likvidācija, – komentē izpilddirektors, atsaucoties uz domes opozīcijas deputātu izteikumiem. Mainīšoties tikai tas, ka ar iesniegumiem un citiem klātienē kārtojamiem jautājumiem iedzīvotājiem būs jābrauc uz Limbažiem – novada administratīvo ēku vai Mūru ielu 17. Sarunbiedrs pieļauj, ka daudziem tas varētu būt pat ērtāk. Bet vai nerodas bažas, ka A. Zujeva atbildības teritorija būs par plašu? Tā ir vislielākā gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita, jo Limbažu apvienības pārvaldes teritorijā dzīvo aptuveni 16 000 jeb vairāk nekā puse novada cilvēku. – Tāpēc vienīgajai no pārvaldēm Limbažos apvienības vadītājam ir vietnieks, – norāda A. Ārgalis. Turklāt slodzi mazinot tas, ka Limbažos atrodas administratīvā ēka, kur notiek liela daļa birokrātisko procedūru. Sarunbiedrs vērš uzmanību uz to, ka apvienību pārvaldēs ir atšķirīgas štata vienības, netiek iedalīts visām vienāds speciālistu komplekts. Vadība domā, kur un ko vajag. Tiesa, Limbažu apvienības pārvaldes štatu saraksts ir teju trīs reizes garāks nekā abām pārējām. Turklāt izpilddirektors neuzskata, ka iedzīvotāju skaits ir noteicošais jautājumā par to, kāda ir par teritoriju atbildīgo darbinieku slodze. Katrā pagastā ir citāda infrastruktūra, iestāžu skaits utt.
Lai saņemtu labākas algas jākļūst čaklākiem
No nākamā gada 1. janvāra apvienību pārvaldes kļūs par iestādēm. Tās joprojām būs padotas izpilddirektoram, bet vadītājiem būs lielākas pilnvaras pieņemt lēmumus. Tomēr joprojām ir jautājums, vai vajadzīgas apvienības, kas kopē savulaik patstāvīgo novadu robežas. A. Ārgalis neuzskata, ka apvienībās var iztikt tikai ar saimniecības pārzini. Vajag kādu, kurš atbild par budžetu, pārrauga iestādes teritorijā un svētku dienā teic runu. Sarunbiedrs ir pārliecināts, ka apvienību un pagasta pakalpojumu centru vadītāju un speciālistu dienas ir aizņemtas ar darbiem.
Izpilddirektors norāda, ka pašvaldības iekšējā struktūra ir kā Rīga, kas nekad nebūs gatava. Aizvien tiks domāts, kā strādāt efektīvāk, un, ja saskatīs iespēju, sekos pārmaiņas. Nākamgad tās nesīs arī minimālās algas pieaugums – vispirms jau to saņēmējiem, bet līdz ar to arī nākamajai atalgojumu grupai. Lai nesanāk tā, ka augstāk kvalificēts cilvēks saņem gandrīz tikpat kā tas, kurš dara darbu, kam izglītība nav nepieciešama.
– Mums šādu darbinieku ir daudz. Es teikšu – nesaprotami daudz. Turpmāk ar to strādāsim, – sola A. Ārgalis. Viņš uzskata, ka labāk nodarbināt mazāk cilvēku, toties tādus, kuri strādā produktīvāk (jo ir arī apmierinātāki ar atalgojumu). – Mums ir 63 amata vienības “apkopējs”, – stāsta izpilddirektors. – Pilsētā runā, ka daudzviet apkopēja darbu var paveikt divās stundās, lai gan jāstrādā būtu pilna slodze. Varētu veikt funkciju auditu, kas parādītu, cik stundu cilvēks strādā. Izpilddirektors gan vēlētos netērēt naudu, lai uzzinātu to, kas tāpat esot skaidrs. Iestāžu vadītāji šo jautājumu sakārtotu paši. – Varbūt mēs reiz beigsim uzskatīt, ka pašvaldības iestādei ir jāveic sociālā atbalsta funkcija? – viņš aicina. Viņš spriež, ka varētu paeksperimentēt, paņemot uzkopšanu kā ārpakalpojumu. Iespējams, tā būtu izdevīgāk.
Pārmaiņas būs arī kultūras iestādēs. Šis jautājums jau pārrunāts ar Kultūras pārvaldes vadītāju Eviju Keiseli. Plāns izmaiņām tapis ar apziņu, ka jābeidz sevi mānīt, bet skaidri jāaizvērtē, cik izmaksā katras uzturēšana, un tas, vai tēriņi ir samērojami ar pakalpojuma pieprasījumu.
Pašvaldības tīmekļvietnē publicēts domes priekšsēdētāja Dagņa Strauberga paziņojums, kurā viņš pauž, ka reformas un reorganizācijas dos 280 tūkstošu eiro ietaupījumu gadā.
Linda TAURIŅA
Uzziņai:
to, kādi štati paredzēti apvienību pārvaldēs un citās pašvaldības iestādēs, ikviens var uzzināt pašvaldības tīmekļvietnē. Meklējiet dokumentu Amatu klasificēšanas apkopojums novembra domes sēdes protokolu papildinošo pielikumu mapē!
Umurgas pagasta ilggadējais vadītājs Pēteris Magone atzīst, ka piedāvājums aiziet no darba, kas tika pamatots ar pensijas vecuma sasniegšanu, viņu ļoti pārsteidza. – To, ka pašvaldības strukturālo reformu rezultātā varētu būt izmaiņas, es paredzēju. Tomēr sāpīgi, ka mani par tām informēja vien dažas stundas pirms deputātu komitejas sēdes, – viņš pauž, būdams arī vīlies, ka sēdē netika uzklausīts, lai gan lūdzis vārdu. Viņam bijis priekšlikums. Pārsteidza, ka sēdē diskusijas par lēmumu nenotika. – Laiks rādīs, vai šis lēmums bija pareizs un vai minimālais finansiālais ieguvums būs ieguvums pagastu iedzīvotājiem, – viņš saka un vēl veiksmi bijušajiem kolēģiem. P. Majors norāda, ka saimniekot divos pagastos nebūs viegli, jo darba ir vairāk nekā no malas varētu šķist.
Skultes un Vidrižu pakalpojumu sniegšanas centra vadītāju Aināru Liniņu darba ap-
joma pieaugums neuztrauc. Sarunbiedrs atgādina, ka ir strādājis ar visu Limbažu novadu (A. Liniņš bija tā izpilddirektors). Viņš pēc trīs mēnešu pārtraukuma atsācis darbu pašvaldībā, iepazīstas ar savu komandu Vidrižos, pārrunā, kā tiks organizēti darbi. Tā esot viena no panākumu atslēgām. Jāsaprot, kādi jautājumi jārisina, jāsakārto sistēma tā, lai lēmumus varētu pieņemt pēc iespējas operatīvāk. Savu komandu viņš vērtē kā ļoti kompetentu. – Esmu konstatējis, ka cilvēkiem bieži pietrūkst informācijas, kas ļautu pašiem pieņemt lēmumus, – teic A. Liniņš. Viņš spriež, ka 80% problēmu Skultē un Vidrižos ir līdzīgas, bet jāsaprot, ka vairākas jārisina novada vadībai, jo ne visu varēs atrisināt pagastā.
