Vita Jejsa kopā ar savu mīluli Bellu, ar kuru kopā sākusi trenēties cilvēku meklēšanā
Droši vien teju katrs esam skatījuši kādu filmu vai seriālu, kur likuma kalpiem risināt noziegumus, izsekot vai atrast kādu cilvēku palīgā dodas uzticams četrkājainais pēddzinis. Suņa oža ir apbrīnojams spēks, un apmācīts dzīvnieks pazudušu cilvēku meklēšanā var sniegt nenovērtējamu palīdzību. Šogad Latvijas lepnuma svinīgajā godināšanas ceremonijā kategorijā Glābēji šo goda apbalvojumu pasniedza Lailai un Guntim Skrodeļiem, kuri 2020. gadā nodibināja bezpeļņas organizāciju Helper Latvia. Tā ar apmācītiem suņiem gatava doties palīgā pazuduša cilvēka meklējumos gan uz zemes, gan ūdenī. Biedrībai ir vairāki atzari Latvijā, un patlaban viena no Helper Latvia dalībniecēm Vita JEJSA, kura pārcēlusies uz dzīvi Katvaru pagastā, apņēmusies tādu veidot arī Limbažu novadā. Tie, kuri gatavi ar saviem četrkājiem trenēties pazudušu cilvēku meklēšanā, aicināti viņai atsaukties. Arī tie, kuriem suņu nav, var droši piedalīties, jo rējējiem un viņu saimniekiem vajadzīgi statisti, uz kuriem mācīties meklēt.
Arī Limbaži var!
Varētu sacīt, ka Katvaru pagastu par savu un ģimenes jauno mājvietu V. Jejsa izraudzījās nejauši. Šai pusē dzīvo viņas draudzene, un sarunbiedre kādudien pieņēma piedāvājumu te pāris nedēļu paciemoties. – Jo vairāk te atrados, jo vairāk iepatikās latviskā vide, miers, pasakainie meži, garais veloceliņš «Rūjiena–Skulte». Bija sajūta, ka šeit ir mana vieta, – viņa atklāj. Iepazinusi un sākusi sadarboties ar vietējiem, un tā pāris nedēļu ciemošanās ieilgusi uz palikšanu mūspusē.
Pati V. Jejsa ir saimniece Maltas zīda šunelim Rikijam un Šveices kalnu sunei Bellai. Rikijam pazudušo meklēšana neinteresē, toties Bella ar saimnieci labprāt ļāvusies apmācībai. Biedrības aktivitātēs Vita iesaistījās, kad viņas šveicietei bija aptuveni pusotrs gads. – Viņa bija ļoti aktīva, un es arī. Man ļoti patīk lietderīgi pavadīt laiku kopā ar suni – doties pastaigās, apgūt trikus, spēles. Turklāt vēlos ar unikālo suņa ožas resursu būt noderīga cilvēkiem, jo zinu to izmisumu, kas pārņem ģimenes, kad bez vēsts pazūd tuvinieki. Ja izdotos glābt kaut vienu dzīvību, tas jau būtu vērtīgs devums, – skaidro sarunbiedre. Pieredzes gūšanas nolūkos abas bijušas atbalsta komandā pazuduša cilvēka meklēšanas operācijā, bet toreiz Bellai vēl savs možais deguns nebija jāliek lietā. Kopš Vita ar ģimeni no Rīgas pārcēlās uz dzīvi mūspusē, uz treniņiem vairs nav tikts, bet to vajagot mainīt. Tālab iecerēts biedrībai Helper Latvia izveidot domubiedru grupu arī Limbažu pusē. – Guntim un Lailai ar savu vienkāršību un patieso aizrautību suņu apmācībā ir maģisks pievilkšanas spēks, tāpēc pateikt, cik šobrīd biedrībā dalībnieku, ir diezgan riskants pasākums. Zinu, ka patlaban arī Saldū izveidojusies jauna grupa. Limbaži, iespringstam! Mēs arī varam! – aicina V. Jejsa.
Jebkurš rējējs uz to spējīgs
Suņi specializējas teritoriju meklētājos, kuri pēc gaisā atstātā smaržas kanāla meklē noteiktā teritorijā, citiem labāk padodas pēdu meklēšana/dzīšana, ostot zemi. Tāpat dzīvnieki specializējas gan dzīvu, gan mirušu cilvēku meklēšanā. Biedrībai Helper Latvia ir iespēja meklēšanu veikt arī ūdenī.
Meklēt pazudušos ir spējīgs jebkuras šķirnes suns, ja vien tiek atbilstoši apmācīts. – Tam, vai dzīvnieks šķirnes vai bezšķirnes, nav tik būtiska nozīme. Galvenā ir tieši saimnieka vēlme lietderīgi pavadīt laiku kopā ar savu četrkājaino draugu un vajadzības gadījumā būt noderīgam sabiedrībai, – uzsver Bellas saimniece. Saimniekam jābūt sirdī jaunam – tādam, kurš vēlas kustēties un mācīties, jo izrādās, ka tieši cilvēkam jāapgūst visvairāk. Proti, suns jau no dabas prot meklēt, bet saimniekam jāmācās pareizi dot komandas un pareizi uztvert un iztulkot suņa dotos signālus. – Saimniekam par savu fizisko sagatavotību nav jāuztraucas. Suņi mūs izkustinās. Nākam kopā un darbojamies! – mudina sarunbiedre. Viņa novērojusi, ka kopīgie treniņi vienmēr rada milzīgu prieku un ar nepacietību tiek gaidīti nākamie. Turklāt Helper Latvia komandas vadītāji Guntis un Laila atbalstīs ar padomiem.
Vita skaidro, ka suns šādus treniņus var sākt jebkurā vecumā, ja vien tam nav traucēta oža vai kustību spējas. Protams, jo agrāk sāk trenēties, jo labāk. Četrkājaino apmācība prasa laiku. Jārēķinās, ka labs pazudušo meklētājs būs pēc aptuveni divu gadu regulāriem treniņiem. Protams, meklēšanā kopā ar pieredzējušajiem var piedalīties arī ātrāk, jo katra šāda reize var būt praktiskais treniņš realitātē. – Tad gan jāņem vērā zinošu meklēšanas vadītāju norādījumi, lai nesajauktu pēdas. Katrs treniņa uzdevums ir kā mazs reālās situācijas imitēts notikums. Tādējādi suns patiesībā visu laiku piedalās meklēšanā. Atšķirība tikai tajā, ka reālajā pazudušu cilvēku meklēšanā ir ārkārtīgi svarīgi nekļūdīties ar smaržas parauga “paņemšanu”, komandu došanu un suņa doto signālu izprašanu.
Četrkājainos draugus ir diezgan viegli ieinteresēt meklēšanas apmācībā, jo oža ir suņu dzīvesveids un komunikācijas valoda ar apkārtējo vidi un sugasbrāļiem. – Sunim tā ir azartiska spēle. Tas zina, ka tiks apbalvots, tādēļ to spēlē labprāt. Īstenībā gan tas ir nopietns darbs, kas no dzīvnieka prasa lielu fizisku un intelektuālu piepūli. Pēc katra treniņa tie ir pārguruši, bet laimīgi. Nodarbībās tiek izmantots suņu intelekts, un tas spēj nogurdināt pat desmit reizes ātrāk nekā fiziska slodze, vienkārši izskrienoties pa mežu. Treniņiem jābūt regulāriem, lai uzlabotos gan dzīvnieka, gan viņa saimnieka prasmes, taču nevar apgalvot, ka, iestājoties ilgākai pauzei, suns apgūto aizmirst. Atliek tikai atkal sākt mācīties, un iemaņas atgriežas.
Vajadzīgi arī statisti
Apvienojoties Vitas organizētajā domubiedru grupā un trenējoties pazudušu cilvēku meklēšanā, jārēķinās ar degvielas un transporta izmaksām nokļūšanai uz un no treniņu vietas (par atrašanās vietu vienosies paši dalībnieki). Protams, nedrīkst aizmirst par kārumiem, ar ko apbalvot savu četrkājaini par labi paveiktu uzdevumu. Teritoriju meklētājiem vajadzētu iegādāties siksnu vai iemauktus, ko sunim uzvilkt tieši pirms meklēšanas uzdevuma sākšanas, lai noskaņotu mīluli darbam. Arī pēdu meklētājiem vajadzīgs līdzīgs ekipējums, tikai ar garu pavadu, jo pēdu suņiem saimnieks dodas līdzi, neatlaižot pavadu.
Apmācībā aicināti piedalīties arī interesenti, kuriem sava četrkājainā kompanjona nav. Viņi varēs iejusties statista lomā, lai suņi var trenēties meklēt. – Sākumā, kamēr domubiedru grupa veidojas, suņu deguniem arī šīs smaržas būs jaunas un interesantas meklēšanai. Pēc laika tie tās pārāk labi saodīs, tāpēc noder statisti ar jaunām smaržām, – iedrošina Vita. Jo īpaši par statistiem patīk būt bērniem. – Protams, jāņem vērā noteikumi, kā slēpties, kā apbalvot suni, kad tas tevi atradis. Bet tā var būt arī lieliska visas ģimenes kopīga jēgpilna izklaide brīvdienās.
Ja V. Jejsas iecerētā domubiedru grupa jūs uzrunāja un vēlaties piedalīties, sazinieties ar Vitu (m.t. 27837821).
Sagatavoja Līga LIEPIŅA
Autores foto
