Seminārā sapulcējušies cilvēki, kuri ir ieinteresēti pieaugušo izglītības norisēs mūsu novadā
Limbažu Galvenajā bibliotēkā novada Izglītības pārvalde rīkoja semināru, uz kuru bija aicināti valsts un pašvaldības institūciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri saistīti ar pieaugušo izglītību (PI), arī interesenti. Pārvaldes izglītības darba speciāliste Vaira Ābele, uzrunājot sanākušos, teica, ka viņus varētu saukt par PI tīklojumu vai ekosistēmu, varbūt sapņu ķērājiem (tāds ieteikums bija izskanējis iepriekšējās tikšanās reizēs). Taču ne jau apzīmējums ir galvenais, bet gan tas, ka šie ļaudis ir gatavi sadarboties, ieinteresēti, lai paši un līdzcilvēki varētu un gribētu mācīties.
Nesen PI situāciju Latvijā izvērtēja Valsts kontrole. – Uz ziņojumu var paskatīties dažādi. Jā, daži secinājumi nomāc un sarūgtina, taču varam arī cerēt, ka tas būs labs grūdiens, lai jomu sakārtotu, meklētu risinājumus, lai iespējami vairāk iegūtu ikviens cilvēks, – sacīja V. Ābele.
Seminārā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Atveseļošanas fonda projektu ieviešanas nodaļas vadītāja Signe Briķe, pastāstot par aktualitātēm pieaugušo izglītībā, kā arī par projektu Individuālo mācību kontu pieejas attīstība, ko īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar IZM. Viņa piebilda, ka Limbažos bijusi vairākkārt, vadījusi nodarbības par digitālajām prasmēm, iesaistījusies vēl citos projektos. S. Briķei ir vairāk nekā 15 gadu pieredze pieaugušo izglītībā, īstenojot dažādus projektus, izstrādājot mācību materiālus un vadot mācības pieaugušajiem par dažādām tēmām, kā arī vadot pieaugušo izglītības mācību centru. Viņa uzsvēra, ka praktiskā pieredze pieaugušo izglītības vadībā, plānošanā un organizēšanā pašlaik īstenotajā projektā ļauj apskatīt Latvijas PI sistēmas problemātiku un risinājumus no cita skatpunkta. Pieaugušo izglītībā nepieciešama sadarbība valsts, pašvaldību un vietējo kopienu līmenī, lai tiešām risinātu katra cilvēka individuālās vajadzības, arī veicinātu nepieciešamo prasmju attīstību nodarbinātībai. Būtiskākais – kā visiem iesaistītajiem (ministrijām, pašvaldībām, izglītotājiem u.c.) sadarboties, lai izglītība būtu cilvēkcentrēta. – Iedzīvotājiem var nebūt svarīgi, kāds fonds kuras mācības finansē, galvenais, lai viņiem ir iespēja mācīties un ir vienots informācijas piekļuves punkts, kur uzzināt par piedāvājumiem un izvēlēties sev nepieciešamo, – uzsvēra S. Briķe. Tāpat būtiski, lai cilvēks zinātu, kur savā pilsētā vai pagastā vērsties pēc padoma un konsultācijas, – vai tā būtu kultūras vai izglītības iestāde, kas palīdz nokļūt pie īstā piedāvājuma.
S. Briķe semināra dalībniekus saprotami un saistoši iepazīstināja ar jaunumiem, kādi šobrīd gaidāmi pieaugušo izglītības jomā. Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētajā projektā Individuālo mācību kontu pieejas attīstība tiks nodrošinātas mācības digitālo prasmju pilnveidei. Viņa arī uzsvēra, ka ir svarīgi domāt par ilgtspējīgu finansēšanas modeli un informēšanas pieeju PI. Individuālo mācību konti iecerēti kā atbalsta instruments katram iedzīvotājam, apvienojot gan informāciju, gan finansiālo atbalstu mācībām. Vairāk par projektu var uzzināt www.viaa.gov.lv.
IZM speciāliste uzsvēra, ka nevēlas, lai tikšanās bibliotēkā būtu vien viņas lekcija un prezentācija, bet raisītos diskusija. Un tas tiešām izdevās. Klātesošie uzdeva daudz jautājumu par piedāvāto mācību programmu kvalitāti un kontroles mehānismu, lai mācīšanās būtu jēgpilna, par veidiem, kā saskaņot katra indivīda vēlmes un uzņēmumu, visas valsts vajadzības, kā veidot vienotu platformu, kur vienuviet cilvēks var uzzināt nepieciešamo, nemeklējot piedāvājumus pa dažādām mājaslapām. – Tas ir labi, ka esam sākuši runāt par to, ka ļoti vajadzīgs vienots informācijas kanāls, punkts, kur aiziet un saprast, ko varu mācīties, saņemt atbalstu, karjeras konsultāciju, motivāciju, – uzsvēra S. Briķe. Ilgāka diskusija raisījās par to, kā uzrunāt un ieinteresēt cilvēkus, kuri nejūt vajadzību mācīties, kaut varbūt viņa esošā profesija ir izzūdoša un nāksies apgūt kaut ko jaunu. Tie, kuri grib izglītoties, vajadzīgo informāciju atrod un dodas no vieniem kursiem uz nākamajiem. Bet kā sasniegt to, kurš dzīvo kā strauss, iebāzis galvu smiltīs? Turklāt nereti ar mācīšanos saprotam vien hobiju nodarbības (arī tās, bez šaubām, ir vajadzīgas), nevis savu profesionālo pilnveidošanos, karjeras attīstību.
Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ir noteikti pasākumi, kā sasniegt Eiropas Savienības (ES) izvirzītos mērķus – vismaz 60% no visiem pieaugušajiem vajadzētu ik gadu piedalīties mācībās pēc principa – mūžu dzīvo, mūžu mācies. Latvijā 2021. gadā pieaugušo izglītībā iesaistījās 8,6% pieaugušo, tas joprojām ir par 2,2 procentpunktiem zemāks nekā vidēji ES (10,8%). Savukārt iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kuri pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas piedalījušies izglītībā, 2022. gadā bija 9,7%, sasniedzot augstāko līdzdalības līmeni kopš uzskaites sākuma.
S. Briķe precizēja, ka šobrīd ir noteikti termiņi, līdz kuriem jāizstrādā individuālo mācību kontu pieejas koncepcija, pēc tam sāksies jaunā modeļa pārbaude, aprobācija un tās rezultātu analīze, lai vērtētu ilgtspējīgas pieaugušo izglītības attīstību. Saprotams, ka tas nav izdarāms ne viena, ne divu gadu laikā. Piemēram, Singapūrā un Dānijā, kur jau darbojas līdzīga sistēma, tās iedzīvināšana praksē prasījusi 5–10 gadus.
Pasākuma otrajā daļā raisījās saruna par nepieciešamību novadā pilnveidot darbu IT jomā, pulcējot kopā šīs jomas profesionāļus. V. Ābele sacīja, ka impulss šai iecerei bijis novembra sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētais seminārs par pašvaldību (Cēsu un Kuldīgas novada, Liepājas, Ventspils) pieredzi digitālo pakalpojumu piedāvājumā un iedzīvotāju datorprasmju pilnveidošanā. Semināra dalībnieki varēja noskatīties video par Liepājas digitālo inovāciju parku, kas darbojas kopš 2020. gada. Klātesošie atzina, ka arī mūsu novadā būtu lietderīgi attīstīt IT kopienas ideju. Tagad jāapkopo ierosinājumi turpmākai rīcībai, jāapzina entuziasti, kas gatavi iesaistīties. Arī S. Briķe šo ieceri atzina par fantastisku, taču jādomā, kā to īstenot. Un sākums visam ir cilvēki, kuri ir gatavi darīt.
Lailas PAEGLES teksts un foto
Individuālais mācību konts (IMK) – virtuāls personīgais profils, kurā persona var piekļūt individualizētam mācību piedāvājumam, prasmju novērtēšanas rīkiem, finansējumam un atbalsta pasākumiem, nodrošina datu (kvalifikācijas dokumentu par iegūto izglītību, sertifikātiem un apliecinājumiem) uzkrāšanu un analīzes iespējas.
