Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs bīrinietis Arnis Muižnieks meža nozares gada balvas Zelta čiekurs 2023 pasniegšanas ceremonijā, saņemot augstāko nozares atzinību
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lielajā aulā sumināja meža nozares gada balvas Zelta čiekurs 2023 laureātus. Nominācijā Par ieguldījumu nozares attīstībā godināja arī Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētāju bīrinieti Arni Muižnieku. – Emocionāli tas, protams, bija ļoti patīkami, – par balvas saņemšanu teic pats laureāts. Viņš uzsver, ka to, kāds viņš ir reālajā dzīvē, vislabāk zina ģimene un nozares kolēģi. Tamdēļ apbalvojums, kas saņemts, pateicoties kolēģu novērtētajam ieguldījumam nozarē un ieteikumiem, sniedz vēl jo lielāku gandarījumu.
Balva pašam, senčiem un biedru kopienai
A. Muižnieks atzīst, ka nozares augstāko atzinību viņš uztver divējādi: – Pirmkārt, tas tiešām ir pagodinājums un prieks, ka varu turpināt strādāt un dot pienesumu nozarei, kurā strādājuši arī mani senči. Abi vectēvi bijuši mežsargi, arī tēvs strādājis meža nozarē, tādēļ nozares novērtējums manam darbam reizē ir arī turpinājums viņu paveiktajam. Otrkārt, sarunbiedrs uzsver, ka Zelta čiekurs nav tikai viņam vienam, bet arī organizācijai, kuru viņš pārstāv. Proti, LMĪB, kas dibināta 2005. gadā un kuru kopš tā laika viņš vada. Turklāt ne tikai administrācijai, bet visai biedru kopienai. Sarunbiedra paša atvases gan nav izraudzījušās meža nozari kā savu, taču visi trīs zina, cik daudz darba jāiegulda, lai izaudzētu jaunu mežu. Laureāta bērni ir gan stādījuši kociņus, gan, lai tie neieaug nezālēs, tos apmīdījuši par spīti durstīgajām usnēm, uzbrūkošajiem dunduriem vai iztraucētajām lapsenēm, kā arī attīrījuši ar krūmgriezi.
Nominācijā Ilgtspējīga saimniekošana sumināja LMĪB un tās vadītāja A. Muižnieka paspārnē izlolotā un rīkotā konkursa meža īpašniekiem Sakoptākais mežs šī gada uzvarētāju. Šogad lielo čiekuru šajā kategorijā pasniedza Lienei Pušpurai, kura saimnieko Cēsu novadā. Jau vairākus gadus A. Muižnieks un konkursa žūrija ir lūkojuši meža īpašumus un izvirzījuši nominantus Zelta čiekuram, tāpat bīrinietis ir pasniedzis laureātiem apbalvojumu. Šoreiz viņš pats bija balvas saņēmējs. – Arī šogad rīkojām konkursu «Sakoptākais mežs» un priecājos, ka saņēmām salīdzinoši daudz pieteikumu no meža īpašniekiem, kuru vidū daudz jaunu ģimeņu. Šī gada balvas ieguvēji ir fantastiski jauni cilvēki, kuri apņēmušies sakopt vienu īpašumu meža vidū, kā arī saredzēt tur savu un bērnu nākotnes dzīvi. Ar katru gadu man ir arvien lielāks prieks piedalīties sakoptākā meža konkursos, – teic A. Muižnieks, citējot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vienā no svētku uzrunām sacīto, ka Latvija veidojas no šādiem maziem gabaliņiem, no mums ikviena. Un jo vairāk būs šādu sakoptu gabaliņu, jo sakoptāka būs visa Latvija.
Gada balva Zelta čiekurs ir Meža īpašnieku asociācijas, Latvijas Kokrūpniecības federācijas un Zemkopības ministrijas sadarbības rezultātā tapusi iniciatīva. Tās 20 gadu pastāvēšanas laikā meža nozares gada balva pasniegta jau vairāk nekā 200 Latvijas mežsaimnieku (tostarp Limbažu novada pārstāvjiem), nozares pētnieku, uzņēmēju un biedrību.
Aktualitātes biedrībā un nozarē
Atklājot, kādas aktualitātes ir LMĪB darba kārtībā, A. Muižnieks stāsta, ka gaidāma biedrības kopsapulce, lai atskatītos gan uz līdzšinējo gadu, gan izspriestu rīcības plānu nākamajam periodam. – Patlaban aktualitātes saistās ar situāciju, kādu piedzīvojām šogad. Šis bija viens no visnelabvēlīgākajiem gadiem ne tikai lauksaimniecībai, bet arī mežsaimniecībai. Pavasara salā apsala kociņi, vasaras sausumā iznīka stādītās jaunaudzes, bet pēc tam atsevišķos reģionos audzes postīja vētra un milzīgā krusa. Un tam visam pāri vēl egļu astoņzobu mizgrauzis, – uzskaita LMĪB vadītājs. Biedrība iesaistījusies darba grupā, lai spriestu, kā mazināt šī mizgrauža izplatības riskus nākamgad, kādus pasākumus veikt, tāpat, kur neveikt ciršanu un kur īpašniekam būtu ātrāk jāreaģē, lai izvāktu mizgrauža invadētos kokus. – Meža veselības stāvoklis un pielāgošanās klimata pārmaiņām noteikti ir viens no jautājumiem, ar ko mēs strādājam. Bet cenšamies apkarot egļu astoņzobu mizgrauzi arī tīri praktiski.
Otra aktualitāte ir Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam un atbalsta pasākumi meža īpašniekiem. A. Muižnieks aicina visus izmantot iespēju, sākot ar nākamā gada pirmajiem datumiem, pieteikties atbalstam jaunaudžu kopšanai, neizmantotās lauksaimniecības zemes apmežošanai, kā arī stādu iegādei un stādīšanai platībās, kurās mežus ir papostījis mizgrauzis vai arī sausumā iznīkušas jaunaudzes. Vēl gan jāstrādā pie tā, lai pamainītu atbalsta saņemšanas nosacījumu, jo pēdējo gadu inflācijas dēļ pakalpojumu izmaksas pieaugušas.
– Daudz būtiskāks ir lēmuma pieņemšanas process Eiropā, jo tur pieņemtie lēmumi arvien vairāk ietekmē mežu apsaimniekošanu Latvijā, – skaidro LMĪB vadītājs. Piemēram, nākamā gada beigās jāievieš tā saucamā Atmežošanas regula, kas paredz, ka meža īpašniekiem tajā brīdī, kad viņi veic koksnes sortimenta pārdošanu, tā būs jāreģistrē speciālā Eiropas Komisijas datubāzē. – Birokrātija, kas tam visam nāk līdz, ir ļoti liela. Jāstrādā, lai regulas ieviešana Latvijā būtu pēc iespējas saprātīgāka.
Biedrības darba kārtībā ir arī kompensāciju (mežsaimniekiem, kuru platībās saimnieciskā darbība ierobežota vai liegta) sistēmas pilnveidošana, jo aizsargājamo dabas platību Latvijā kļūst vairāk. Noteikti arī nākamgad būs lēmumi, kas tās palielinās. – Diemžēl kompensācijas nav taisnīgas. Cilvēki jūtas nepamatoti “apdalīti”, jo dabas aizsardzības sistēma mums, protams, ir nepieciešama, bet tās īstenošanu nevar uzlikt uz vienas sociālās grupas pleciem, – uzsver A. Muižnieks. Meža īpašniekiem patlaban tiek piedāvātas kompensācijas, piemēram, 160 eiro par hektāru gadā, bet tajā pašā laikā mežaudzes vērtība mērāma tūkstošos. Ja meža īpašnieks ir cilvēks gados, viņš var arī nesagaidīt brīdi, kad šī vērtība tiks kompensēta. – Mēs cīnāmies, lai kompensāciju sistēma tiktu pilnveidota. Protams, zinām valsts budžetu un to, ka naudu vajag visam. Iespējams, ka vienā gadā visu mežaudzes vērtību nevarēs kompensēt, taču to varētu darīt vismaz par pārredzamiem periodiem, piemēram, piecu gadu kompensāciju izmaksāt vienā piegājienā, – rosina LMĪB pārstāvis.
Līga LIEPIŅA
Jāņa VĪKSNAS foto
