Staiceles Lielās ielas 7. nama atklāšanā lentes gabaliņu griež arī Staiceles kultūras nama vadītāja Aiga Baslika. Viņai blakus Staiceles pilsētas un pakalpojumu sniegšanas centra vadītājs Erlens Mahts
Īsi pirms Ziemassvētkiem Staicelē norisinājās ilgi gaidīts notikums. Pēc rekonstrukcijas tika atklāta Lielās ielas 7. ēka, kurā atrodas vietējais kultūras nams, pilsētas un pagasta pakalpojumu sniegšanas centrs, pašvaldības policijas, sociālā dienesta un bāriņtiesas telpas, kā arī VAS Latvijas Pasts Staiceles nodaļa. Patlaban šajā namā vietu uz laiku radis arī Staiceles Lībiešu muzeja krājums. Ēka atjaunota, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana pašvaldības ēkā Lielajā ielā 7, Staicelē, Limbažu novadā.
Svinīgajā notikumā klāt bija gan projekta pasūtītājas – Limbažu novada pašvaldības – pārstāvji, gan būvnieki un citi darbos iesaistītie speciālisti, gan vietējie ļaudis. – Paldies visiem, kuri pielika savu roku un juta līdzi staiceliešiem, kuri noteikti ik dienu gāja ēkai garām un domāja, kad tad būs! Tagad ir, lai gan projekts vedās ilgi un bija ar izmaiņām, – uzrunā sacīja Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Ieguvums ir ne tikai ēkas stāvokļa uzlabošana, bet arī izmaksu par siltumenerģiju ietaupījums. Tiek prognozēts, ka tas samazināsies vismaz trīsreiz.
Skats uz atjaunoto Limbažu novada pašvaldības ēku Staicelē
Pirms Ziemassvētkiem Staiceles kultūras nams atkal tika atvērts apmeklētājiem un gribētāji varēja lustēties ziemas ballē kopā ar grupu Zeļļi. Kamēr pašvaldības ēkā Lielajā ielā 7 tika īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētais projekts Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana pašvaldības ēkā Lielajā ielā 7, Staicelē, Limbažu novadā, pasākumi kultūras namā nenotika.
Staiceles Lībiešu muzeja vadītāja Indra Jaunzeme stāstīja, ka sākotnēji Lielajā ielā 7 atradies toreizējā Rozēnu pagasta nams. Taču 20. gadsimta 50. gados tas pilnībā nojaukts un tā vietā uzbūvēts Staiceles papīrfabrikas klubs. Ēka laika gaitā bija noplukusi un prasījās pēc atjaunošanas. Projektā paveikta jumta nomaiņa un siltināšana, ēkas un tās pamatu siltināšana, tāpat nomainīti logi un sakopta fasāde. Sākotnēji bija paredzēts energoefektivitātes uzlabošanu un siltumnoturības veicināšanu pabeigt jau pirms valsts svētkiem novembrī, tomēr darbu gaitā atklājās iepriekš neparedzēti sarežģījumi, kuru risināšana prasīja papildu laiku un arī finanses. – Nevienā objektā, kurā norit rekonstrukcija, nav tā, ka viss notiek gludi. Līgums par šīs ēkas projektēšanu tika noslēgts 2021. gada septembrī. Pagāja vairāk nekā divi gadi, lai mēs nonāktu pie šāda rezultāta, – sacīja projekta vadītājs, novada Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Ģirts Ieleja.
Būvdarbus veica novada uzņēmums SIA Accent Būve. Tās valdes pārstāvis Didzis Torims atklāja, ka kopš pagājušā gada sākuma kopīgi risinātas nepilnības sākotnēji sasteigti izstrādātajā projektā. Tikai pavasarī uzņēmums varēja ar pilnu jaudu ķerties pie darbiem. Cik zināms, ēka iepriekš nav bijusi siltināta, ja neskaita pilsētas un pagasta pakalpojumu sniegšanas centra daļu (zinātāji teic, ka šī ēkas daļa piebūvēta vēlākos gados), kur siena savulaik siltumizolēta ar 5 cm biezu putu polistirolu.
Autoruzrauga – SIA REM PRO – pārstāvis Gatis Zariņš rezumē, ka, sākot vienu (energoefektivitātes uzlabošanas un siltumnoturības veicināšanas) projektu, galu galā Lielajā ielā 7 īstenoti pat vairāki projekti, lai sasniegtu noteiktos rezultātus un ēku varētu nodot ekspluatācijā. Sākotnēji bija paredzēts siltināt ēkas fasādi, tomēr, atsedzot pārsegumu, atklājies, ka tā siju gali nopuvuši. Vienubrīd ēka pat slēgta, jo bijis bīstami tajā ieiet. Rezultātā īstenots projekts par ēkas bīstamības novēršanu un jumta nesošo konstrukciju nomaiņu un nostiprināšanu. Realizēts arī vides pieejamības projekts – izbūvēts panduss, lai sociālā dienesta klienti ar kustību traucējumiem var iekļūt ēkā. Namam uzstādīta zibensaizsardzības sistēma, kas sākotnēji nebija paredzēta. Līdz ar katru jaunu papildprojektu veikta cenu aptauja un izsludināts iepirkumu konkurss. Veicamo procedūru dēļ kavējās pakārtotie darbi. – Viss gāja kā pa ciņiem, bet galarezultāts sasniegts maksimāli labs, – vērtē G. Zariņš.
Īstenojot Limbažu novada attīstības programmas 2017.–2023. gadam investīciju plānā noteikto, Staiceles Lielās ielas 7. nama energoefektivitātes uzlabošana bija jāpaveic līdz 2023. gada beigām. Ēka decembrī pēc rekonstrukcijas nodota ekspluatācijā, taču vēl palikuši tehnoloģiskie darbi. Proti, nama pagalmā ir divstāvīga piebūve, kas ir nosiltināta, bet būvniekiem līdz jūnijam jāveic fasādes dekoratīvā apbūve. D. Torims atgādina, ka Ministru kabineta noteikumi paredz iespēju tehnoloģiskos darbus paveikt pavasarī, ja ēkas nodošana notiek ziemā.
Staiceles kultūras nama vadītāja Aiga Baslika, paužot gan pašas, gan citu vietējo sajūtas par ēkā un kultūras namā paveikto, sniedz pozitīvu vērtējumu. Lielās ielas 7. nams, ieturēts pelēkos toņos, ir vizuāli pievilcīgs. Turklāt jūtams, ka telpās kļuvis krietni siltāk. – Vienmēr, kad kultūras namā bija balles, cilvēki izvairījās sēdēt pie sienas, kas ielas pusē, jo tur bija vēsi. Nu nepieciešams kurināt tikai katru trešo dienu. Pēc sajūtām ir ļoti silti, – apliecina A. Baslika, priecājoties, ka kultūras namā atkal var rīkot pasākumus un uzņemt apmeklētājus. Periods, kad to nevarēja, nebija viegls.
Sociālā darbiniece Staicelē Ļena Vinogradova ir pateicīga par dienesta klientiem ar kustību traucējumiem izveidoto pandusu, kas ilgi gaidīts. Domājams, ka par to gandarītas būs arī jaunās māmiņas ar bērnu ratiņiem. Vairs nebūs apgrūtināta iekļūšana ēkā, sociālajā dienestā. – Esmu vietējā iedzīvotāja, šis kultūras nams man ir tuvs kopš bērnības. Tas top arvien skaistāks, – vērtē sarunbiedre.
Projekta kopējās izmaksas ir 808 918,35 eiro, no tiem pašvaldība ieguldījusi 534 739,61 eiro, ERAF līdzfinansējis 262 593,72 eiro, bet valsts budžeta dotācija ir 11 585,02 eiro. Pagājušās nedēļas noslēgumā pašvaldības Attīstības un projektu nodaļa Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā iesniedza nepieciešamo dokumentāciju maksājuma pieprasījumam, lai pilnā apmērā saņemtu ERAF finansējumu un valsts budžeta dotāciju, kas bija paredzēta šī projekta īstenošanai. Drīzumā gaidāma pārbaude, kā viss paveikts un vai izpildīti nosacījumi finansējuma saņemšanai.
Līgas LIEPIŅAS teksts un foto
