K. Barona ielā 2a, Jūras ielā 19, Jūras ielā 26, Mūru ielā 10, Jūras ielā 31, Dzirnavu ielā 5A
Aizvadītā gada ievērojamie notikumi – Limbažu 800. gadskārtas svinības un Jūras ielas pārbūve – limbažniekos rosināja pārdomas. Tajās viņi dalījās arī ar redakciju. Ļaudis sprieda – kā tad tā, rīkojam viesības, aicinām ciemiņus, bet māja nav īsti sakārtota. Nevar noliegt, ka ir darīts un izdarīts, bet uz skaistā fona vēl vairāk izceļas vietas, kur vide nav sakārtota, un grausti. Lai par to uzzinātu vairāk, uz sarunu aicinājām Limbažu novada būvvaldes vadītāju Inetu CĪRULI, viņas vietnieci Sandru ROMEIKO un būvinspektora palīdzi Maiju MUCENIECI (viņa koordinē graustu jautājumu risināšanu).
Darbs ar graustiem – sarežģīts un laikietilpīgs
Par kādām būvēm tad runājām? – Jautājums, kas ir grausts, ir ļoti labs. Pēc kanoniem par tādu atzīt vajadzētu arī Pizas torni. Tas nav gluži vertikāls, – ar smaidu spriež I. Cīrule. Runājot nopietnāk, viņa paskaidro: – Limbažu novada pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka ēkas statusu un to, vai tā ir grausts, nosaka būvvalde. Grausti var būt dažādi, – tikai vidi degradējuši un jau arī bīstami. Būvvaldei ir dotas tiesības spriest par to ietekmi uz ainavu, bet šī iestāde nevar atzīt ēku par bīstamu. Tomēr, ja saskata tādas pazīmes, īpašniekam pieprasa iesniegt būvinženiera atzinumu, vai ir pamats noteikt grausta statusu, turklāt saimniekam pašam jāsedz pakalpojuma izmaksas.
Limbažos vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves statuss ir ēkām
- Mūru ielā 10
- Dzirnavu ielā 5A
- Jūras ielā 19 un 26
- K. Barona ielā 2 un 2a
- Lauku ielā 8
- Ģildes ielā 1
- Jūras ielā 31
- Rīgas ielā 2*
- Cēsu ielā 14*
* Ēku vizuālais izskats ir vidi degradējošs un ainavu bojājošs, būvvalde ir uzdevusi sakārtot fasādi.
Ja, ievērojot likumā noteikto procesu, īpašums atzīts par vidi degradējošu vai bīstamu, būvvalde aicina problēmu risināt. Īpašniekam ir vairākas iespējas: rekonstruēt, konservēt, nojaukt. Var arī pārdot. Ja nekas netiek darīts, pirmkārt, tiek piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. Tā apmērs ir atkarīgs no kadastra vērtības, bet būvvaldes speciālistes pieļauj, ka nodoklis varētu arī nebūt lielākais apgrūtinājums. Otrkārt, būvvaldei ir tiesības mudināt īpašnieku rīkoties, veicot piespiedu izpildi, kā piespiedu izpildes līdzekli nosakot naudu. Fiziskai personai piespiedu nauda var būt 50 līdz 5000 eiro, juridiskai – 100 līdz 10 000 eiro. – Situācija ir sarežģīta, jo ir jāizvērtē īpašnieka mantiskais stāvoklis, – piebilst I. Cīrule. Soda naudai jābūt ar to samērīgai.
Speciālistes uzsver, ka graustu problēmas risināšana prasa daudz resursu. – Cītīgi strādājam, situācija uzlabojas, bet jāsaprot, ka rezultāts nebūs sasniedzams ar vienas dienas un varbūt pat gada darbu, – spriež S. Romeiko. Vispirms būvinspektoram jāapseko īpašums. Tad jāraksta atzinums un jānosūta īpašniekam. Biežu vien viņa e-pasta adrese nav zināma, un jāiet uz pastu sūtīt ierakstītu vēstuli. Tā nereti atgriežas neatvērta, jo zināmajā adresē saņēmēja nav. Reizēm būvvaldes lēmumam seko sarakste ar īpašnieku, kurā viņš cenšas pierādīt savu taisnību. Līdz ar to būvvalde izvērtē, cik resursu tā var veltīt graustu jautājuma risināšanai, jo prioritāri tomēr ir uzdevumi, kas saistīti ar aktuālo būvniecības procesu. Vairāk uzmanības tiek veltīts tām vidi degradējošām būvēm, kas ir pilsētās un ciemu centros. Lai aptvertu arī laukus, darbinieku ir par maz. S. Romeiko gan piebilst, ka ir arī izņēmumi. Piemēram, viens no mērķiem ir panākt, lai īpašnieks sakārto kādreizējo degvielas uzpildes staciju Oltūžos, A1 šosejas malā.
S. Romeiko precizē, ka daudzi grausti Limbažos, kas šobrīd ir uzskaitē, tajā iekļauti pēc apsekošanas jau 2017. gadā. Limbažos situācija ir līdzīga kā citās pilsētās, kur ir gana plašs vēsturiskais centrs. Senās ēkas nolietojas. Viņas novērojumi liecina, ka bieži vien īpašnieki šajā teritorijā kļūst par situācijas ķīlniekiem. Būvvalde liek sakārtot īpašumu, bet Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) prasības neļauj to darīt tādā veidā, kas atbilstu īpašnieka finansiālajām iespējām. Atjaunot vēsturiskās ēkas ir dārgi. – Attiecībā uz Limbažu vēsturisko centru prasības ir ļoti augstas, – precizē I. Cīrule. Spilgts piemērs ir ēka Jūras ielā 19. Puse nama ir nobrukusi, bet NKMP to nojaukt neļauj. Atļaujas vietā īpašnieks saņēmis dokumentu, kas prasa iesniegt perspektīvu īpašuma attīstības priekšlikumu, turklāt tam jābalstās mākslinieciski izstrādātā arhitektoniski mākslinieciskā un kultūrvēstures analīzē. Īsts mēles mežģis! Būtiskākais ir tas, ka šāda priekšlikuma sagatavošana arī nav lēts prieks. I. Cīrule piebilst, ka izpētes rezultātā gan var atklāties, ka būve nemaz nav tik vērtīga, lai to nedrīkstētu nojaukt. Bet būvvaldes darbinieces uzsver, ka NKMP vēlme saglabāt vērtības ir pamatota un saprotama. Rodas jautājums – vai no mantas, kas apgrūtina, var atbrīvoties? Sarunbiedres teic, ka sludinājumos ir redzēti piedāvājumi iegādāties ēkas, ko būvvalde prasa sakārtot, bet diez vai pircēju tām atrast ir vienkārši…
Ir vairākas līdzīgas ēkas, kam ir vēsturiska vērtība, bet retais saskatīs tādu potenciālu, lai ieguldītu prāvas naudas summas. Tā ir, piemēram, ar saimniecības ēku Dzirnavu ielā 5a, kas būvvaldes skatījumā kļūst aizvien bīstamāka. Tāds ir pašvaldībai piederošais šķūnis blakus katoļu baznīcai K. Barona ielā 2a ar iebrukušo jumtu, kādreizējās Limbažu komunālservisa dārzniecības siltumnīcas K. Barona ielā 2 un daļa nama Jūras 31. Jā, arī pašvaldība ir būvvaldes klients, ar ko jāstrādā, lai risinātu graustu problēmu.
Vēl viens nams, kas kairina limbažnieku iztēli, ir māja Jūras ielā 26. Ne viens vien, iespējams, iztēlojas, kā lejupslīdošais balkoniņš kādu dienu piezemējas zālienā. Būvvalde konstatēja, ka tas ir iespējami bīstams, tomēr tehniskās apsekošanas atzinumā nolietojumu novērtēja tikai uz 42%. Ekspluatāciju var turpināt, taču ieteicams izbūvēt objekta apdari, modernizēt būves aprīkojumu. Līdz ar to būvvalde ir izdarījusi tik, cik var, nosakot īpašniekam pienākumu uzlabot ainavu bojājošu izskatu. Pagaidām gan vēl īpašnieks nav iesniedzis savu rīcības plānu, tāpēc viņam nosūtīts brīdinājums, ka ar 1. februāri tiks uzsākta piespiedu izpilde.
Prieks par katru labo piemēru
Ir arī veiksmes stāsti. – Namu Cēsu ielā 1 var rādīt kā piemēru tam, kā jāveic konservācija, – vērtē I. Cīrule. Atgādināsim, ka pašvaldība atpirka ēku no uzņēmuma un sakārtoja tā, lai agrākais birģermeistara nams iekļautos pilsētvidē, nebojātu skatu. Pilnīga renovācija šobrīd pašvaldībai nav pa kabatai.
Cerību stariņš šobrīd apspīdot arī māju Ģildes ielā 1. Tai salīdzinoši nesen mainījies īpašnieks. Būvvaldē cer, ka jaunajam saimniekam ir plāns kaut ko darīt, lai vecpilsētā nebūtu drupu. S. Romeiko piebilst, ka, mainoties īpašniekam, saglabājas paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. Savukārt process, lai piemērotu piespiedu izpildes līdzekli, jāsāk no jauna.
Lai gan attiecībā uz graustiem pārmaiņas ir lēnas, tās tomēr notiek. Reizēm būvvaldei tas ir pārsteigums, kad pēc gadiem ilgiem centieniem motivēt īpašnieku kaut ko darīt ar savu neestētisko vai bīstamo ēku, pēkšņi kaut kas mainās. Šāds gadījums ir nams Rīgas ielā 6 – kādreizējā ģimnāzijas un vēlāk vakarskolas ēka. Būvvalde mudināja īpašnieku namu konservēt, renovēt vai nojaukt, ko arī cilvēks izvēlējās. I. Cīrule gan piebilst, ka saskaņā ar īpašnieka iesniegto perspektīvo plānu NKMP atļauju ēku nojaukt deva ar nosacījumu, ka šajā vietā būvēs jaunu tādā pašā apjomā. Termiņš, līdz kuram tas jāpaveic, gan neesot noteikts.
Vēl par prieku būvvaldei un limbažniekiem pēkšņi pazuda ēka Stacijas ielā 5, ko dažs atcerēsies kā agrāko kafejnīcu Vējiņš. Sarunbiedres atceras pērn martā būvvaldes pieņemto lēmumu par to, ka ēka jāņem uzskaitē, bet vasaras sākumā tā jau bija nojaukta. Ja vien īpašnieks vēlētos, iespējams, tikpat ātri varētu pazust arī ēka Lauku ielā 8. Tā ir mūsdienīga celtne, tāpēc īpašniekam problēmu atrisināt būtu salīdzinoši vienkārši.
Lindas TAURIŅAS teksts un foto
Pašvaldības plāni īstenojas lēnām
Limbažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Beļaunieks pastāstīja, ka pašvaldība domā, kā sakārtot savus īpašumus, bet viegli tas nav. Būvi K. Barona ielā 2a tai nācās pārņemt savā īpašumā, ieceri to nojaukt NKMP neatbalstīja. Pašvaldība startēja konkursā, lai iegūtu finansējumu rekonstrukcijas projekta izstrādei, bet uzzināja, ka ēka tomēr nav gluži tik vērtīga, lai kvalificētos atbalstam. – Tas ir nepadarīts darbs, – atzīst sarunbiedrs. Tomēr rekonstrukcija varētu izmaksāt miljonus, bet šobrīd nav skaidrs, kāds būtu ēkas pielietojums.
Siltumnīcas K. Barona ielā 2 tagad pārņēmusi valsts, lai būvētu Katastrofu pārvaldības centru. Gluži bezmaksas arī grausta novākšana šādā veidā nav – novadam bija jāiegulda 24 000 eiro apkārtējo zemju piepirkšanā, lai būtu pietiekama platība centra būvniecībai, bet šķiet, ka par turpmāko jāraizējas nebūs.
Jūras ielā 31 problēmu atrisināt traucē tas, ka daļa dzīvokļu ir pašvaldības, daļa pieder privātīpašniekiem, un ar visiem vienoties nevar. M. Beļaunieks piebilst, ka šobrīd pašvaldība vēlētos kaut ko darīt ar bijušo policijas ēku Jūras ielā 15, kuras stāvoklis aizvien pasliktinās. Rīcību apgrūtina tas, ka platība zem ēkas pieder vairākiem īpašniekiem. Risinājums nebūs vienkāršs.
Zināms, ka pašvaldība plāno pārņemt to bijušās filca fabrikas kompleksa daļu, kas ir grausta statusā (Mūru 10 un Dzirnavu 5a). – Nav cita varianta, – spriež M. Beļaunieks. Domē secinājuši, ka diez vai kaut kas mainīsies, ja pašvaldība neuzņemsies atbildību. Pārņemšanas process ir ieildzis, jo īpašnieki dzīvo Beļģijā, un jāatrisina pilnvaras jautājums.
Vai viegli atbrīvoties no īpašā statusa?
Tā kā vēsturisku īpašumu sakārtošanu sarežģī to vērtība, jautājām NKMP, vai ir iespējams atbrīvoties no īpašā statusa. Pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Zonne-Zumberga paskaidroja, ka objekts tiek izslēgts no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta tikai tad, ja ir pilnībā zaudēta kultūras pieminekļa vērtība. Tādā situācijā jāiziet formāla procedūra. Šādu gadījumu parasti nav, ja vien negadās kāda nelaime. – Pašlaik svaigi pārskatīts kultūras pieminekļu saraksts, tostarp to vērtība. Statistikai varam minēt, ka ir krietni vairāk tādu gadījumu, kad cilvēki vēlas savus īpašumus iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Šādi pieteikumi tiek izskatīti vairākas reizes mēnesī, – norāda pārvaldes pārstāve.
Viņa aicina ieskatīties pārvaldes informācijas sistēmā Mantojums, kurā iespējams rast informāciju par kultūras pieminekļiem. Tā ir salīdzinoši jauna un vēl tiek papildināta, lai reiz kļūtu par rīku kultūras mantojuma pētniecībā. Ar laiku cilvēkiem būs iespēja arvien plašāk izzināt vēstures vērtības.
