Lana Kalniņa ar savām mīlulēm
Lieldienas nav iedomājamas bez olām. Vai tās sadētas, šoreiz devāmies raudzīt uz Viļķenes pagasta Vitrupes pusi, kur Lana KALNIŅA sadarbībā ar četriem gaiļiem rūpējas par vairāk nekā 100 tibiņām. Tik viesmīlīgus mājputnus raksta autore satika pirmo reizi. Lai vistām pietuvotos, ir jāsagatavojas (biodrošības noteikumi paredz pāraut kājas utt.), bet pašam ganāmpulkam svešinieka ienākšana kūtī nerada ne vismazākās pretenzijas. Dāmas izpēta saimnieces un svešinieka apģērbu (jāuzmanās no ziņkārīgiem knābjiem!) vai turpina dēt, sasēdušas ligzdā, savukārt kungi lepni sēž laktā, pozējot tuvplāna portretiem. Lana teic, ka dēšanai gaiļi nav nepieciešami, bet tomēr tie uztur zināmu kārtību kūtī, uzrauga tibas. – Un kurš gan negrib vīrieša kompāniju! – piebilst sarunbiedre.
Uz jautājumu, kāpēc vistas ir tik drošas, Lanas atbilde ir vienkārša: – Es ar viņām ucinos! Saimniece ne tikai atnes barību un aiznes olas. Viņa pasēž kūtī, parunājas ar vistiņām, kuras, izbaudot uzmanību, pašas lec klēpī. Arī pie filmēšanas un fotografēšanas ir pieradušas, jo tiek iemūžinātas gan bildēs, gan video, lai arī citi redzētu, cik tās var būt glītas un interesantas. Jā, šī nav tā dzīvnieku suga, kas tiek slavēta par intelektu. – Tomēr vistai ir sava gudrība! – ir pārliecināta Lana. Viņas atsaucas uz vārdu cipīši un noteiktām komandām, saprot dažādas frāzes. Ja izskan vārdi Iesim ārā!, kūtī sākas rosība, jo visas zina, ka tiks laistas aplokā.
Egles zarā dižojas paduāna vistiņa
– Man vistas vienkārši ļoti patīk kopš bērnības, – tā sarunbiedre atbild uz jautājumu, kāpēc nolēmusi pievērsties putnkopībai. Kad viņai bija gadi 10, piemājas saimniecībā bijis padsmit vistiņu, lai būtu olas pašpatēriņam. Tad mainījās noteikumi, mājputnus turēt blakus govīm tika aizliegts. Tā kā Lanas vecāki ir lopkopji, viņi no vistām atteicās. Lai gan nu, pēc daudziem gadiem, radusies iespēja ganāmpulkus norobežot, meitai viņus par savu ieceri vēl vajadzēja pārliecināt. Beidzot pērn aprīlī saimniecībā ieradās pirmās vistas. – Kādam tas varētu šķist smieklīgi, bet mans mazais sapnītis ir piepildījies! – apstiprina Lana.
Šobrīd viņa ir sakārtojusi dokumentus tā, lai olas tirgotu privātiem klientiem, bet ir apņēmība spert nākamo soli, kļūstot par uzņēmēju. Ar to viņa nav steigusies, jo, uzsākot biznesu, nav bijusi pārliecināta, kā veiksies. – Pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, – tagad zina teikt sarunbiedre. Bet vai mums lielveikalos olu trūkst! Lana skaidro, ka viņas klienti saprot un novērtē atšķirību starp olām, kas dētas ražotnēs, lielajās fermās un šīm, kas nāk no mazas saimniecības kūtiņas. Produkta vērtības iemesls ir arī vistu uzņemtā barība, ko jaunā saimniece gādā un gatavo ar īpašu rūpību. Viņa pērk labību no vietējiem zemniekiem, Limbažos pērk lucernu, dod vistām pienu. Visu ziemu viņas ēda ķirbjus, vasarā kašņāsies laukā. Ja vista sasirgst, piemēram, pēc pastaigas lietū un tai piemetas šķavas, tad ārstēta tiek ar dabiskiem līdzekļiem. Atliekot vien pāris dienu pabarot ar ķiplociņu, pipariem un ābolu etiķi, un viss atkal labi.
Lanai nav pieņemama vistu turēšana sprostā, kas viņas skatījumā ir dzīvnieku spīdzināšana. Viņa nākotnē plāno paplašināt aploku. Gribas, lai vistas var kašņāties pa dzīvu, augošu zāli, nevis tā jāved klāt. Savam ganāmpulkam viņai nav žēl nekādu pūļu. – Galvenais, lai vistām ir labi! – teic sarunbiedre. To, kā Lana rūpējas par vistām, viņa parāda sociālajā medijā Facebook, kur izveidojusi profilu Lauku olas cipīši.
Cipīši droši vien būs viņas zīmols pēc nopietnākas komercdarbības uzsākšanas. Lai veiksmīgāk attīstītu uzņēmējdarbību, jaunā saimniece šobrīd apmeklē bioloģiskās lauksaimniecības kursus, ko rīko Lauku konsultāciju un izglītības centra Limbažu birojs. Viņa izmantojot visas iespējas mācīties. – Šajos kursos apgūstam ļoti daudz noderīga, braucam arī apskatīt saimniecības. Man patīk! Turklāt kursi ir bez maksas, – stāsta jaunā sieviete. Īpašu atzinību Lana vēlas teikt programmas Laukiem būt! lektorei Elīnai Miķelsonei, kura ļoti iedrošināja nezaudēt pašpārliecību, nebaidīties atšķirties un sasniegt savus mērķus.
Šīs Lieldienas Lanai būs īpašas. Viņa neslēpj, ka krietnu laiku nebija krāsojusi olas. Bet nu to noteikti darīs! Lai gan, aplūkojot viņas vistiņu dējumu, jāteic, ka tas jau ir gana krāsains, noteikti interesantāks nekā veikalā nopērkamā produkcija. Oliņas ir ne tikai baltas un dažādos brūnajos toņos, bet arī gaiši zaļas un iezilganas. Pavasarīga svētku noskaņa mājās ienāks arī ar 122 diennakti veciem cālīšiem, kurus Lana gaida rīt. Viss nepieciešamais – ēveļskaidas, sildlampas un barība – ir sagatavots. Saimniece ir gatava sākt rūpēties.
Lana ilgus gadus dzīvoja Limbažos, bet sapratusi, ka pilsētā ir jauki paciemoties. Toties viņas īstā laimīgā vieta ir tur, kur svaigs gaiss, miers, kur viņu rītos sveic ne vien savvaļas putnu balsis, bet līksmi sveicina arī ganāmpulks, kas sagādā daudz prieka.
Lindas TAURIŅAS teksts un foto
P.S. Plašāku ieskatu Lans vistu kūtī varat gūt, ieskatoties mūsu tīmekļvietnes sadaļā Galerijas.
