LLSA pārstāves atceļā no Limbažu pilsdrupu apskates. No kreisās – tikšanās organizatores Jolanta Rābante un Jautrīte Legzdiņa
Piektdien un sestdien Limbažu novadā viesojās Latvijas Lauku sieviešu apvienības (LLSA) pārstāves jeb, kā pašas sevi tagad dēvē, vecbiedres. Dāmas no dažādām Zemgales un Vidzemes pilsētām un apdzīvotām vietām uz mūsu novadu aicināja un šeit uzņēma Limbažu puses aktīvistes Jautrīte Legzdiņa un Jolanta Rābante. Šī bija jau trešā vecbiedru tikšanās. Pēc ilgāka pārtraukuma viņas pirmoreiz norunāja satikties 2022. gadā Ventspilī, tad pērn Cesvainē un šogad – Limbažos.
Vispirms pasākuma dalībnieces satikās pie J. Rābantes viņas Stūrīšos Limbažu pagastā. Mazliet atpūtušās pēc ceļa (dāmas bija atbraukušas no Bauskas, Dobeles, Auces un Lapmežciema, Jelgavas, Viesītes un Rūjienas puses), visas devās uz Limbažiem. Te viņas iepazina Dzīvā sudraba muzeju un tā skaistos eksponātus, kam katram savs stāsts, Limbažu muzeja galvenās krājuma glabātājas Diānas Nipānes vadībā apmeklēja Limbažu Sv. Jāņa luterāņu baznīcu un uzzināja interesantus vēsturiskus faktus gan par dievnamu, gan pašiem Limbažiem.
Pirms gadiem LLSA apvienoja daudzus lauku sieviešu klubiņus un domubiedru kopas no visas Latvijas. Dāmas gan organizēja pašas, gan iesaistījās citu rīkotās aktivitātēs, piedalījās apspriedēs, iestājās par lauku sievietēm svarīgiem jautājumiem, īstenoja projektus un darīja vēl daudz ko citu. Notika ikgadējie ne tikai Latvijas, bet Baltijas Lauku sieviešu kongresi un citi kopēji pasākumi. Kādus 15 gadus apvienība un tās paspārnē esošie klubi aktīvi darbojās. Bet nu viss pieklusis, jo trūkst izteikta līdera. Kā dāmas raksturo, LLSA vilcējspēks bija Rasma Freimane, kura gadu dēļ vairs to nedara. – Līderis ir ļoti svarīgs. Mēs, tāda neliela grupiņa, atjaunojām sanākšanas tradīciju un to dēvējam par LLSA vecbiedru tikšanos. Laikā, kopš dibinājām apvienību, paveikts daudz labu lietu. Šīs labās atmiņas vērts ik pa laikam atsvaidzināt. Un jo vecāki kļūstam, jo vairāk to gribas, – stāsta Eleonora Maisaka no Viesītes Jēkabpils novadā, atceroties, ka Vidzemē, īpaši Limbažu pusē, un Latgalē lauku sievietes bijušas ļoti rosīgas. – Šīs tikšanās mums sniedz kopības un piederības sajūtu. Pieredzes stāsti raisa idejas, atrodam sadarbības partnerus, jo katra kaut ko prot, – norāda E. Maisaka. Vēlme tikties vecbiedrēm ir ļoti liela. – Labie darbi jau turpinās, tikai varbūt citādās izpausmēs. Dalāmies pieredzē, – viņa uzsver. Piemēram, Bauskā izveidots kopienas centrs, ar ko var lepoties. Nupat sarunbiedre iesaistījusies projektā Senioru darījums: lauku senioru balsis Latvijā. – Arī seniori ir jāsadzird un jāuzklausa, bet, lai viņus varētu sadzirdēt, senioriem jārunā. Un aktivitāte un saprašana, kā darboties kopā ar citiem, jau nāk no Latvijas Lauku sieviešu apvienības, – vērtē pasākuma dalībniece un piebilst, ka sabiedriskajās aktivitātēs gluži kā dzīvē ir augšupeja un kritumi, kad rosība pieklususi. Arī šobrīd iestājies tāds periods.
Jelgavniece Agita Damlica-Ķere braucienā uz Limbažu pusi šai kompānijai pievienojusies nejauši un ir ļoti priecīga par šādu iespēju. Šī nebija pirmā viesošanās Limbažos, bet atgriešanās. – Mani sajūsmina Limbažu autentiskums – šaurās ieliņas, koka un mūra būves. Tās mazās, siltās Latvijas pilsētiņas gribas apskaut un samīļot. Uztrauc tas, ka esam ļoti maz. Bet atnāc un redzi, ka te viens darbojas vai kolektīvs, ka ir kustība, – tātad mēs vēl esam! – teic Agita. Viņa atzīmē, ka mēs paši nereti pat nespējam novērtēt, kas mums dots, – skaistā daba, šādas mazās pilsētas, visi četri gadalaiki.
Arī Mairai Vīķei no Bauskas puses šī bija atgriešanās Limbažos pēc ilgāka pārtraukuma. Viņa savulaik ļoti aktīvi darbojās LLSA. – Kad uzzināju par tikšanos, uzreiz vēlējos te būt. Sak – varbūt kaut ko varam atdzīvināt, rodas jauna ideja kopdarbībai, – spriež sarunbiedre. Iepriekšējā dienā Bauskā piedzīvota pamatīga vētra – nopostīts pilskalns, Korfu dārzs, stadionam norauta puse jumta. Mairas kundzei paticis, kā pēc tam reaģēja cilvēki. Proti, jauniešu kompānijas sākušas atbrīvot ielas no gāztajiem kokiem. – Tobrīd visi saliedējās. Arī ikdienā tā vajadzētu. Mums, lauku sievietēm, ir jātiekas. Žēl, ka tagad esam tik maz. Kādreiz apvienībā darbojāmies tik daudzas. Ir vajadzīgs līderis, kurš ap sevi pulcina, bet patlaban neviens īsti nevēlas to uzņemties, – viņa teic, cerot, ka izdosies situāciju mainīt. Viņa vada rokdarbu studiju jaunizveidotajā Bauskas kopienas centrā. Tajā gaidīti visi, kuri vien vēlas nākt un darboties. Mairas kundze uzsver, ka šādas sanākšanas ir nepieciešamas.
Pēc Limbažu apskates LLSA vecbiedres atgriezās Stūrīšos, kur viņas gaidīja radošās darbnīcas. Sandra Avotiņa stāstīja un rādīja, kā pagatavot destilātus un krēmus no augiem, bet Ilze Zaķe ierādīja skrapbukingu. I. Zaķe šādas darbnīcas vada, īstenojot Limbažu novada pašvaldības nevalstisko organizāciju projektu konkursā atbalstīto viņas pārstāvētās biedrības Lietussargs aktivitāti Radošo darbnīcu cikls «Radīt skaisto!». Nākamajā dienā kompānija devās uz Saulkrastiem pie mākslinieces Sandras Delgalves aplūkot viņas kolekciju par meksikāņu gleznotāju Frīdu Kalo, kuras daiļrade un dzīvesstāsts, izrādījās, jau agrāk interesējis vairākas satikšanās dalībnieces.
– Lielisks pasākums! – atskatoties uz tikšanos, teic viena no tā organizatorēm J. Legzdiņa. Daudzas dalībnieces nebija tikušās ilgāku laiku, pat desmit gadu, tādēļ šī sanākšana izvērtās īpaši sirsnīga un ģimeniska. Caurskatījušas foto no agrākajiem pasākumiem, kavējušās atmiņās un vienkārši no sirds izrunājušās. Protams, visas nonāca pie kopsaucēja, ka ir jātiekas, jāatrod līderis, kurš spētu atkal vienot un virzīt uz priekšu, turklāt skaļāk jārunā un jāiestājas par lauku cilvēkiem un lauku sievietēm aktuālām tēmām un problēmām. Vienojušās nākamgad kopā sabraukt Tukuma novada Lapmežciemā.
Vairāk attēlu no tikšanās Limbažos – Ausekļa mājaslapā, sadaļā Galerijas.
Līgas LIEPIŅAS teksts un foto
