Tiesību speciālistes Elīna Ūsiņa (no kreisās) un Ilona Ošaka
Ar nekārtībām un pārkāpumiem, kas medicīniskajās iestādēs radušies ārstniecības gaitā, pacientiem samierināties nevajadzētu. Ja viņu tiesības tiek aizskartas, nekādā gadījumā nedrīkst to paciest. Šādus ieteikumus pacienta tiesībām veltītā seminārā Limbažos sniedza Tiesībsarga biroja juridiskās padomnieces Elīna Ūsiņa un Ilona Ošaka. Tikšanos, kuras galvenais mērķis bija iedrošināt cilvēkus apzināties, ka viņiem ir tiesības arī, nokļūstot pacienta lomā, organizēja onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks.
Lai ilustrētu tēmu, speciālistes minēja konkrētus dzīves gadījumus, kas kļuvuši zināmi no pacientu sniegtajām ziņām. Parastie vārdi iesniegumos birojam, raksturojot mediķu rīcību, ir neiedziļinājās, neuzklausīja, neuztvēra nopietni, nesajuta, ignorēja, nepaskaidroja, nebrīdināja. Bet dažas epizodes liecinājušas par ārstu kliedzošu nevērību, nopietnām kļūdām ārstniecības procesā un ētikas pārkāpumiem.
Runājot par ētikas pārkāpumiem, juristes uzsvēra, ka tādi biežāk gadās ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri nespēj sevi aizstāvēt, kā arī ļaudīm ar īslaicīgiem funkcionēšanas ierobežojumiem. – Tas ir trīskārši smagi, jo cilvēks šādā gadījumā jau tā ir bezpalīdzīgs, bet vēl tiek pazemots. Ja uz to pieveram acis, tad diemžēl atbalstām šādu rīcību, – uzsvēra E. Ūsiņa. Ja ārstu rīcība ir neētiska, vajadzētu vērsties attiecīgo ārstniecības personu ētikas komisijā.
Savukārt daži pieredzes stāsti liecina par to, ka mediķu kļūdas var kļūt liktenīgas un iespaidot cilvēka dzīvi uz visu atlikušo mūžu. Kādā no Veselības inspekcijas (VI) materiāliem aprakstīts gadījums, kad sievietei pēc operācijas vēdera dobumā palikušas ķirurģiskās šķēres. Otrs kliedzošs incidents: kādam vīrietim pēc sēņu mērces baudīšanas parādījušās saindēšanās pazīmes un viņš nogādāts slimnīcā. Tur datortomogrāfijas gaitā atklāta cista galvā, kas izoperēta. Taču vīrietis piedzīvojis insultu, ticis izrakstīts no slimnīcas kā bezpalīdzīgs un kopjams 1. grupas invalīds. Ārstniecības riska fonds par šo gadījumu izmaksājis kompensāciju – teju 130 tūkstošus eiro. – Taču nekāda pasaules nauda nespēs viņam atdot veselību, – uzsvēra E. Ūsiņa.
Seminārā tika skaidrotas pacienta tiesības, kas izriet no Satversmes, starptautiskiem līgumiem un konvencijām. Viešņas uzsvēra, ka pacients, nokļūstot veselības aprūpes sistēmas koridoros, nav beztiesisks, viņam piemīt tiesību kopums, kā arī savi pienākumi. Tas detalizēti noteikts Pacientu tiesību likumā un Ārstniecības likumā.
Tiesību speciālistes centās ļaudis iedrošināt: – Vienmēr var vērsties Tiesībsarga birojā, kaut vai aizsūtot savu stāstu no e-pasta “zaķītis48” bez elektroniskā paraksta. Tas var būt vienkāršs jautājums, lūdzot padomu, kā rīkoties savā situācijā. Tomēr, ja ir vēlme konkrēto gadījumu analizēt pēc būtības, būtu jāraksta oficiāli, izmantojot elektronisko parakstu vai pasta starpniecību.
Juristes arī rekomendēja ierakstīt sarunas ar ārstu, izmantojot modernās tehnoloģijas. – Jūs savu tiesību aizsardzības nolūkā varat veikt ierakstus. Ja veicat atklātu ierakstu, tas jāsaskaņo ar ārstu. Taču ierakstu savu tiesību aizsardzībai var veikt, arī nebrīdinot. Ja to darāt, lai, piemēram, mājās vēlreiz noklausītos visu, ko satraukumā nesapratāt, ja ejat atkārtoti pie ārsta un viņš kārtējo reizi pauž necieņu, pazemo, varat ierakstīt, pat nesakot iepriekš. Pēc tam ierakstu var izmantot Veselības inspekcijā, tiesā, Tiesībsarga birojā, – viņas pamācīja.
Likumdevējs ir noteicis divu gadu termiņu kopš aizskāruma brīža. Pacienta tiesību aizskāruma gadījumā vajadzētu vērsties ētikas komisijā vai VI. Savukārt inspekcijas atzinumu var apstrīdēt Veselības ministrijā, vēlāk arī tiesā.
Medicīnas iestādes bieži meklē kompromisu, negrib problēmas vai zaudēt licenci. Piemēram, sieviete, kurai veikta operācija slavenā acu centrā, bet viņa zaudējusi vienu aci, panākusi vienošanos ar centru par atbalstu mūža ilgumā, jo organizācija nevēlas zaudēt savu reputāciju medicīnas tirgū. – Ir panākta vienošanās, ka viņa nesūdzēsies par to, – atklāja E. Ūsiņa.
Bez tam juristes ieteica nodrošināties ar savu medicīnisko dokumentu kopijām. – Esam ievērojuši, ka tad, kad sākas sūdzību process, medicīnas iestādēs tiek precizētas datubāzes. Svarīgi, lai jūsu pusē dokumenti un papīri būtu kārtībā. Jo E-veselība nesatur visus datus par jums! Ir trejdeviņas citas datubāzes, kas nav savstarpēji savienotas. Tas noder, arī izsaucot ātro palīdzību. Pacientu tiesību likumā noteikts, ka dokumentu norakstus vienu reizi var iegūt bez maksas no jebkuras ārstniecības iestādes, tālab var lūgt, lai izsniedz visu medicīnisko vēsturi gan elektroniski, gan papīra formātā. Tas iestādei jānodrošina trīs dienu laikā. Ja rodas domstarpības ar mediķiem un ir nodoms sūdzēties, dokumentāciju labāk iegūt pirms savas prasības iesniegšanas. Padomnieces mudināja ziņot arī par aplokšņu mājieniem un tekstiem alga ir par mazu, man šeit neko nemaksā. Par to vajadzētu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs.
Maza semināra sadaļa tika veltīta neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājumam. Juristes uzsvēra, ka gandrīz katrā seminārā cilvēki stāsta par t.s. bailēm no ātrajiem, jo sabiedrībā ir informācija, ka par izsaukumu būs jāmaksā, ja tas izrādīsies nepamatots. Tāpēc cilvēki Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu bieži vien nemaz nesauc. Tomēr šāda nostāja ir kļūdaina, jo dispečers, saņemot izsaukumu, uzdod detalizētus jautājumus. Turklāt uzlikto maksu (patlaban 91 eiro) var arī apstrīdēt, un tas dažkārt veiksmīgi darīts.
Edmunda IMŠAS teksts un foto
