Saruna ar limbažnieku Robertu VIZIŅU
Šonedēļ pirmās 100 dienas pašvaldības aģentūras LAUTA direktora amatā būs pavadījis limbažnieks Roberts VIZIŅŠ. 31. oktobrī noslēdzās trīs mēnešu pārbaudes laiks, pēc kura viņš atzīts par darbam atbilstošu, tālab līgums ar limbažnieku tiks slēgts uz pieciem gadiem. Šai atzīmei tuvojoties, oktobra domes sēdē R. Viziņš saņēma deputātu uzaicinājumu atskaitīties par paveikto. Izraisījās diskusija, kāpēc tāda īpaša interese, jo iepriekš šāda prasība citu iestāžu jaunajiem vadītājiem nav izvirzīta. Izskanēja pat pārmetums par iejaukšanos izpilddirektora darbā. Sēdes noslēgumā R. Viziņš piekrita atbildēt gan uz deputātu, gan vēlāk arī uz Ausekļa jautājumiem. Ja ticam deputātiem un arī sabiedrība pēc šī neilgā laika interesējas, ko dara amatpersona, nevaram to ignorēt. Direktors gan pats spriež, ka trīs mēnešos izdevies gūt ieskatu par tūrismā notiekošo Limbažu novadā un saviem darba pienākumiem, bet noteikti nevar apgalvot, ka kļuvis par jomas ekspertu. Vēl daudz jāmācās.
– Kā aizritēja pārrunas ar izpilddirektoru pārbaudes laika beigās?
– Izstāstīju par paveikto, savu redzējumu un jaunām idejām. Tās patika visiem klātesošajiem – izpilddirektoram Artim Ārgalim, Personāla vadības nodaļas vadītājai Sandrai Smiltniecei un domes priekšsēdētāja vietniekam Rūdolfam Pelēkajam. Mani atzina par darbam piemērotu, bet nenoliegšu, ka joprojām ir daudz izzināmā. Daudz runāju ar tūrisma jomā vairāk pieredzējušajiem kolēģiem, jo ticu, ka manas idejas ne vienmēr ir labākās. Viņu pienesums un vēlme strādāt, veltot tam pat brīvo laiku, ir apbrīnojams gan Limbažos, gan Salacgrīvā un Staicelē.
– Kāpēc vispār kandidēji uz šo amatu?
– Galveno lomu tajā nospēlēja mans lokālpatriotisms. Strādāt Rīgā noteikti ir ekonomiski izdevīgāk. Bet gribu, lai Limbaži aug un attīstās. Jau pirms pāris gadiem raudzījos uz tiem kā vietu, kur vēlos pavadīt atlikušo dzīvi. Ja citi nedara to, ko gribu redzēt es, jārīkojas pašam. Gribēju tikt pie tādas iespējas. Uzskatu, ka šobrīd novadam nav nekā svarīgāka par tūrisma un uzņēmējdarbības attīstību, un tie iet roku rokā.
– Vai LAUTA ir īstā vieta, kur to darīt? Tā jau kādu laiku vairs nepilda uzņēmējdarbības atbalsta funkciju.
– Man nav problēmu dalīties idejās ar kolēģiem, kuri par to ir atbildīgi. Pašvaldībā, manuprāt, ir svarīgi visiem darboties komandā. Katra nodaļa un darbinieks kaut kādā mērā ir atbildīgs par procesiem kopumā. Lai gan nevar būt tā, ka visi dara visu, un, kad rodas problēmas, neviens neuzņemas atbildību. Aģentūrā darbiniekiem pienākumus sadalīšu, lai katram pietiktu laika darīt to, kas viņam padodas labāk.
– Vai, nākot no privātās sfēras, spēj pieņemt, ka jāievēro noteikumi? Kā ar birokrātiju?
– Tas ir izaicinājums, jo esmu cilvēks, kuram patīk visu atrisināt ātri, bet to, ka darbs ar dokumentiem aizņem daudz laika sapratu, kad man uz galda nolika neskaitāmas pavadzīmes, kas jāparaksta. Tam veltāmo laiku nolēmu samazināt, ieviešot aģentūrā eParakstu. Iepriekš uz katras pavadzīmes vajadzēja vairāku cilvēku parakstus, turklāt tūrisma specifikas dēļ bieži bija kaut kur jābrauc tiem pakaļ. Ātrāka dokumentu aprite nodrošinās, ka mēs kā pakalpojuma ņēmējs ātrāk samaksāsim uzņēmējiem un neiekļūsim melnajā sarakstā.
– Vai esi izlasījis tūrisma attīstības plānu līdz 2030. gadam? Turēsies pie tā?
– Esmu ar to iepazinies. Noteikti šo to izmantošu ikdienā, bet neuzskatu, ka mūsdienās vajag cieši pieķerties plāniem, kas veidoti vairāk nekā gadiem diviem. Viss strauji mainās! Mēs redzējām, ko izdarīja kovids. Izņēmums ir gadījumi, kad iesaistīts liels finansējums, piemēram, infrastruktūras attīstības projekti. Tūrismā svarīgākais ir saprast tendences un ātri reaģēt.
– Kā skaties uz aģentūras darbu?
– Man patīk, ka varu rīkoties, nevis izteikties. Šobrīd man top skaidrāks, kāpēc pašvaldībā nereti daudz kas nenotiek uzreiz. Viens no iemesliem ir birokrātija. Zem tā slēpjas arī aģentūras budžets – ja izmaksas nav paredzētas gada plānā, naudas piesaiste var aizņemt ilgāku laiku.
Es Limbažu novada popularizēšanā savā ziņā darbojos jau ilgi, arī pirms sāku strādāt pašvaldībā. To darīju, rīkojot erudīcijas spēles, piedaloties disku golfa parka izveidē Limbažos. Šo mēnešu laikā apliecinājās jau manis iepriekš pieņemtā hipotēze, ka par tūrismu jādomā ikvienam novada iedzīvotājam. Piemēram, gribētos, lai cilvēks paceļ nokritušo papīru, nevis raksta sociālajos medijos, ka tas nav savākts. Ar pavisam nelielām ikviena cilvēka darbībām mēs varam sasniegt lielus rezultātus.
Neuzklausu tos, kuri pasaka viss ir slikti, neliekot pretī pamatojumu un priekšlikumus. Tomēr vēlos uzklausīt arī kritiku. Ja visi domātu vienādi, būtu garlaicīgi. Man nepatīk medus, jo Limbaži nav liela pilsēta, pēc tam tāpat uzzinu, ka cilvēks domā citādi.
Esmu saņēmis komentārus, ka aģentūras uzdevums ir reklamēt, nevis rīkot pasākumus. Bet tūrisma jomā strādā radoši ļaudis! Piemēram, pagājušajā nedēļā Halovīna pasākumā Burtnieku kvartālā redzēju, kā kolēģiem deg acis, viņi vēlas to darīt. Laikapstākļi nebija veiksmīgākie, bet tāpat visa vakara garumā ieradās daudz cilvēku. Tas iedvesmo un motivē turpināt iesākto. Iesaistījās arī atsaucīgi uzņēmēji, tāpēc tas bija labs piemērs, kā varam rīkot pasākumus kopā. Mēs Limbažos esam patriotiski, bet noteikti varam vēl labāk. Ceru, ka izdosies Burtnieku kvartālā sarīkot kopīgu hokeja skatīšanos. Vēlos, lai tas un arī Lielezera pludmale būtu vieta, kur regulāri notiek pasākumi. Pagaidām neviens cits nav pieteicies tos rīkot. Protams, neaizmirsīšu arī par aktivitātēm cituviet novadā.
– Kā redzi turpmāko darbu?
– Gatavoju finansējuma pieprasījumu novada bukletu izgatavošanai. Pagājušajā gadā tie diemžēl netika sagatavoti. Iemeslu nemācēšu pateikt. Mums drīz beigsies krājumi. Buklets ir lieliska investīcija. Tā izmaksas pēc manām aplēsēm šobrīd ir aptuveni 5–15 centi. Ja cilvēks, pateicoties bukletam, atbrauc pie mums uz Limbažu novadu ar ģimeni, dodas ieturēt maltīti un izcilā gadījumā paliek pie mums nakšņot – tā ir lieliska investīcija.
Varam būt konkurētspējīgi ar dabas un aktīvā tūrisma piedāvājumu. Novada pērles ir piejūra, kā arī Lielezers un Salaca. Jādomā, kā šos tūrisma objektus vēl veiksmīgāk izmantot. Mums ir daudz ļoti piesaistošu objektu, ko uztveram kā pašsaprotamus, nenovērtējot potenciālu.
– Pārsteidz Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas liecina, ka Limbažu novads ir top 5 valstī gan pēc izmitināto ārzemju, gan Latvijas viesu.
– Domāju, ka tas ir galvenokārt piejūras popularitātes dēļ. Runājot par naktsmītnēm, mums nepieciešamas tādas, kurās var uzņemt lielas – 50–60 cilvēku grupas. Tad Limbažu novads tūrismā būs galapunkts, nevis pietura. Bet lai šādu piedāvājumu izveidotu, nepieciešama sadarbība ar tūrisma uzņēmējiem. Plānoju rīkot tūrisma forumu, lai aicinātu visus iesaistītos uz sarunu par to, kā attīstīt šo jomu, dalīties ar idejām un reāliem risinājumiem.
– Domes sēdē izskanēja jautājumi par jaunāko informatīvo materiālu ar rudens tūrisma piedāvājumu, tika spriests, kas tajā ir, kā nav. Dzirdēts, ka uzņēmēji, pat uzrunāti vairākkārt, ne vienmēr atsaucas aģentūras aicinājumiem sniegt informāciju iekļaušanai bukletos. Vai turpmāk mums būs kā citos novados, kur nevienu necenšas pierunāt reklamēties?
– Domāju, ka ikviens, kurš noklausījās šo domes sēdi vai aplūkoja bukletu mājaslapā, saprata, ka ar rudens tūrisma piedāvājumu viss ir kārtībā. Par atsaucību – jā, darbinieki ir saņēmuši pārmetumus, ka viņi traucē tūrisma uzņēmējiem strādāt un pelnīt naudu. Aicināšu nākotnē uzņēmējus būt saprotošākiem. Sadarbībai jābūt abpusējai. Esam gatavi uzņemties atbildību par tūrisma objektu un pakalpojumu reklamēšanu, taču mums vajadzīga aktuālākā informācija ar ko strādāt.
Vēlos, lai LAUTA kļūtu par Limbažu novada tūrisma atbalsta centru, kurā mēs palīdzētu uzņēmējiem atrast viņu problēmu risinājumus. Neuzņemos apgalvot, ka tas tūlīt izdosies, bet, liekot vairākas galvas kopā, rezultāts neizpaliks. Nesen mums pievienojās projektu vadītāja, kura palīdzēs meklēt iespējas piesaistīt finansējumu gan aģentūrai, gan tūrisma uzņēmējiem.
– Kāds varētu būt iemesls tam, ka Tevi aicināja ziņot par pirmajiem darba mēnešiem? Politika? Nav noslēpums, ka esi saistīts ar Latvijas Reģionu apvienību, kam šobrīd domē ir pārsvars.
– Noteikti tā arī ir. Trīs mēneši, manuprāt, nav laiks, kurā var gāzt kalnus, tāpēc pārmetumi, ka neesmu kaut ko izdarījis, man šķiet lieki. Domāju, ka cilvēki jūtas apdraudēti, bet labākā aizsardzība ir uzbrukums. Man jaudas pietiks, nepadošos, lai runā darbi. Es esmu Latvijas Reģionu apvienības biedrs kopš 2021. gada, un, ja partijas biedri uzskatīs, ka man nākamgad jākandidē pašvaldību vēlēšanās, to arī darīšu.
Lindas TAURIŅAS teksts un foto
