Šobrīd Limbažu novadā notiek divu svarīgu dokumentu publiskā apspriešana. Tai nodota novada teritorijas plānojuma (TP) 1. redakcija un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums. Līdz 4. martam ikvienam ir iespēja izteikt viedokli, kā arī uzdot jautājumus. Jau nākamnedēļ notiks pirmā klātienes publiskā apspriešana Alojā, kurai sekos sanāksmes Salacgrīvā un Limbažos. Tām varēs pieslēgties arī attālināti. Lai sagatavotos, runājām ar dokumentu izstrādātājiem SIA Grupa93 projektu vadītāju, pilsētplānotāju Sarmīti LESIŅU un vides eksperti Maritu NIKMANI.
Dokuments noteiks toni nākamos 20 gadus
Nav nekāds noslēpums, ka publiskās apspriešanas nav tautā populārākais brīvā laika pavadīšanas veids. Tas ir saprotami. Arī izdzirdot terminu teritorijas plānojums, ne vienam vien pirmā doma būs, ka nav jēgas to pat vērt vaļā, jo ko nu tur daudz sapratīšu… Tomēr, iepazīstoties ar plānojuma dokumentiem (pat ja to šķiet daudz un tēma liekas sarežģīta), rodas gan jautājumi, gan atziņas.
Un plānotāji arī mudina iedziļināties. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kuriem pieder kāds nekustamais īpašums. Viņiem noteikti vērts ieskatīties plānojumā, kas diktē noteikumus attiecībā uz to, kā varēs ar savu mantu rīkoties līdz pat 2046. gadam. Daļa noteikumu nav kā akmenī cirsti, ir iespējamas izmaiņas, lai gan ērtāk būtu jautājumu atrisināt jau laikus. Tomēr ir arī tādi, ko diktē augstākstāvoši valsts normatīvi, un tos nevarēs mainīt, vēršoties pašvaldībā. Tāpat var gadīties uzzināt kādu interesantu sīkumu, piemēram, atklāt, ka jūsu īpašumā ir parādījies dižkoks, par kura eksistenci nenojautāt. Svarīgi varētu būt iepazīt arī kaimiņus. Turklāt ieteicams pievērst uzmanību, vai blakus jūsu īpašumam nav ieplānota jauna teritorija rūpnieciskai apbūvei. Priekšstats, ka šajā ziņā izmaiņu nav, var izrādīties maldīgs.
Piedevām plānojuma dokumenti ir informācijas avots par Limbažu novadu. Piemēram, Paskaidrojuma rakstā ir sadaļa Novada portrets, kurā apkopota visdažādākā pamatinformācija. Tur var uzzināt par teritorijas demogrāfiskajām un uzņēmējdarbības tendencēm, uzmeklēt kultūras pieminekļu sarakstu un statistiku, kas raksturo tieši jūsu apdzīvoto vietu. Interesi piesaistoša informācija ir arī sadaļā, kas attiecas uz īpašuma tirgu novadā. Savukārt ar vides aspektiem (piemēram, uzzināt, kur novadā atrodas piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas u.tml.) visdetalizētāk var iepazīties stratēģiskā ietekmes uz vidi vides pārskata projektā.
Ieteicams sākt ar svarīgākajām daļām
Grupa93 pārstāve S. Lesiņa plānojumā ieinteresētajiem iesaka sākt ar Paskaidrojuma rakstu. Tajā detalizēti paskaidrots, kāds ir teritorijas funkcionālā zonējuma (piemēram, rūpniecības, savrupmāju, lauksaimniecības, mežu teritorijas utt.) un teritoriju ar īpašiem noteikumiem izveides pamatojums, kur un kādiem mērķiem tās ir noteiktas. Tāpat tur aprakstīti aizsargjoslu un citu aprobežojumu veidi.
Būtiskākā dokumentu daļa ir Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un kartes (grafiskā daļa), kas jāskata līdztekus. Plānotāja iesaka atšķirt sava pagasta vai pilsētas karti pdf formātā vai Ģeolatvijā pieejamo interaktīvās kartes versiju un apbūves noteikumos meklēt atbildi uz to, ko drīkst vai nedrīkst darīt attiecīgā zonējuma teritorijā. S. Lesiņa uzsver – lai redzētu pilnu ainu, jāpievērš uzmanība ne tikai tam, kāds ir konkrētās vietas zonējums, bet arī nosacījumiem, kas apbūves noteikumos iekļauti vispārīgo prasību nodaļās un attiecas uz visu novada teritoriju. Tāpat, iespējams, jāieskatās kādā specifiskā likumā (piemēram, Salacas dabas parka vai dabas lieguma Vidzemes akmeņainā jūrmala individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos).
Galvenie jautājumi, ko risina, apstiprinot TP, ir ne tikai funkcionālais zonējums un aizsargjoslas, bet apdzīvoto vietu robežas, kā arī publiskās piekļuves jūrai. Izstrādājot Limbažu novada TP, pamatprincips ir neuzlikt jaunus ierobežojumus, kas varētu bremzēt attīstību, bet ļaut cilvēkiem primāri izmantot zemi tā, kā tas bija norādīts līdzšinējos, spēkā esošajos Alojas, Limbažu, Salacgrīvas novadu teritoriju plānojumos, ja vien tas ir iespējams. Tomēr jāievēro augstākstāvoši likumi, kas, laikam ritot, ir mainījušies.
Nākas ņemt vērā dabas aizsardzības intereses
Vērā ņemams jaunums ir izmaiņas krasta kāpu aizsargjoslu noteikšanas metodikā un tajā, kā tiek noteiktas publiskās pieejas jūrai. Tām pašlaik jābūt ik pa 500 m apdzīvotā un ik pa 1 km neapdzīvotā vietā. Limbažu novadā plānotas 97 noejas. Tās uz jauno dokumentu nav mehāniski pārceltas no iepriekšējiem, jo plānotāji rūpīgi analizēja situāciju. Ir noejas, kas atzīmētas ar burtiem a un b. Tas nozīmē, ka ir piedāvātas noeju alternatīvas, un lēmums par galīgo izvēli pieņemams pēc publiskās apspriešanas. Noeju sarakstu un citu informāciju meklējiet TP pielikumu mapē! Jāatceras, ka turpmākais – kad un kādā risinājumā noejas tiks ierīkotas dabā, būs atkarīgs no pašvaldības, vides institūciju un zemes īpašnieku savstarpējās vienošanās.
Runājot par īpaši aizsargātajām vietām, jāatgādina, ka vairāku gadu garumā Latvijā notika biotopu kartēšana jeb dabas skaitīšana. Rezultātā ir konstatēti jauni aizsargājami biotopi, ar ko plānotājiem un zemes īpašniekiem jārēķinās. M. Nikmane iesaka situāciju savā zemes gabalā izzināt, atverot dabas datu pārvaldības sistēmu Ozols un meklējot īpašumu pēc kadastra numura. Apspriešanā plānotāji būs gatavi atbildēt uz konkrētiem jautājumiem par šo tēmu. (Jau saņemts viens jautājums par to, vai aizsargjosla noteikta korekti.)
Plānojums pievēršas arī sensitīvajai vēja elektrostaciju (VES) parku tēmai. Lai gūtu ieskatu tajā, kādi ir plānotie ierobežojumi VES attīstīšanai, var ieteikt Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (TIAN) izlasīt punktu 3.2.7. un Vides pārskatā uzmeklēt 13. attēlu. Šajā kartē iezīmētas normatīvo aktu un TIAN aprobežojumu teritorijas, kurās VES aizliegts izvietot lauksaimniecības teritorijā un mežu teritorijā. Kopumā Limbažu novadā VES būvi ietekmē biosfēras rezervāta noteikumi, līdz ar to provizoriski šāda darbība būs liegta 55–60% teritorijas.
Plānotājas brīdina, ka TP nav galvenais noteicējs VES jautājumā, jo ir specifiski, augstākstāvoši normatīvi. Piemēram, plānojumā ierakstītais neattieksies uz tiem projektiem, kas jau iesākti un šobrīd nodoti publiskai apspriešanai. Piemēram, tādi ir vēja parki Limbaži un Aloja. Bet vai iedzīvotājs var pieprasīt ierobežojumus VES izveidei savā īpašumā? M. Nikmane paskaidro, ka var rosināt noteikt papildu aizliegumus, bet aicinājums tos izteikt kā principu vai vienotu kritēriju (piemēram, līdzīgi kā šobrīd jau noteikts spēkā esošajos normatīvos, ka VES nedrīkst atrasties par 800 m tuvāk viensētām (nevis konkrētai viensētai)).
Būtiska tēma – ciemi un pilsētas
Tēma par apdzīvotu vietu (ciemu un pilsētu) robežām ir būtiska, jo ar to cieši saistītas funkcionālo zonu, apbūves teritoriju veidu un zemes vienību sadales iespējas. Likums Latvijā paredz, ka, piemēram, ārpus ciemiem un pilsētām nav pieļaujama īpašumu sadale īpašumos, kas ir mazāki par 2 ha. Arī atļautos funkcionālo zonu veidus diktē Ministru kabineta noteikumi (līdz 2013. gadam pašvaldības tās varēja noteikt brīvāk). Piemēram, ārpus apdzīvotu vietu robežām nav iespējams noteikt zonējumu Savrupmāju apbūve, tas iespējams tikai pilsētās un ciemos.
Šajā jomā lielākās izmaiņas ir Limbažos, kur pilsētas teritorijai pievienots Dārzciems, Robežu ielas apkārtne un Ozolaine. Tas bija iespējams, ņemot vērā reālo situāciju – teritorijas faktiski saplūdušas ar pilsētu, iedzīvotāji vēlas būvēt mājas pastāvīgai dzīvošanai. Iekļaujot dārziņu rajonus pilsētas teritorijā, pašvaldībai būs lielākas iespējas piesaistīt investīcijas infrastruktūras uzlabošanai utt. Ar tādu pašu pamatojumu ciemu statuss piešķirts netālu no Limbažiem esošajiem Mežciemam un Lidlauka ciemam. Tas nepieciešams, jo vairs nepastāv līdzšinējais Vasarnīcu apbūves zonējums, kāds bija iepriekš, tādēļ šiem kādreizējiem dārziņu rajoniem tas tiek mainīts.
Plānotāji ļoti uzmanīgi runā par piekrastes ciemiem, jo to gadījumā ir gan lielāki ierobežojumi, gan vēlme būvēt. Būtiska ir vides institūciju nostāja. Tās ļoti kritiski raugās uz būvniecību, līdztekus nenodrošinot atbilstošu infrastruktūru. Tāpat netiek atbalstīta jaunu ciemu statusa noteikšana krasta kāpu aizsargjoslā. Teritorijas plānojumā nav samazināta neviena no esošo piekrastes ciemu līdzšinējām robežām. Tomēr jautājums nav slēgts, jo par šo (un ne tikai) savu viedokli paudīs ne tikai vides institūcijas, bet arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Kopumā plānojuma izstrādē iesaistītās 40 institūcijas. Sagaidāmas diskusijas, piemēram, gan par esošajām Vārzu ciema robežām, gan salīdzinoši nebūtisku robežu paplašināšanu Lembužu un Lāņu ciemos.
S. Lesiņa spriež, ka cilvēkiem pārsvarā interesē tas, kas attiecas uz viņu zemes gabaliem, bet jāatceras, ka nevar būt tā, ka aiz koka neredzam mežu. TP ir plānošanas dokuments, kura veidotāji cenšas parādīt pēc iespējas pilnīgāku ainu – kopskatu uz Limbažu novada teritoriju pēc 2021. g. teritoriālās reformas nospraustajās robežās, nosakot vienotus principus teritorijas izmantošanai un apbūves iespējām vismaz turpmākajiem 20 gadiem. Līdz ar to nevar gaidīt, ka plānojums visos gadījumos apmierinās katra iedzīvotāja individuālās vēlmes. Bet ja nepajautāsi, vai tas ir iespējams, tā arī to neuzzināsi.
Pēc sarunas par TP šķiet, ka nianšu un ar to saistīto tēmu ir ļoti daudz. Galu galā – mūsu novadā ir vairāk nekā 33 000 zemes vienību. Iztaujāt plānotājus par katru nav iespējams, kur nu vēl uzrakstīt, lai informētu Ausekļa lasītājus. Bet speciālistes ir ļoti zinošas un spēj sniegt atbildes. Tādēļ izmantojiet iespēju un uzdodiet viņām savus jautājumus!
Linda TAURIŅA
Kur meklēt plānojumu?
Ar apspriežamajiem dokumentiem papīra formātā var iepazīties pakalpojumu sniegšanas centros Ainažos, Staicelē, Skultē un Liepupē, kā arī Alojas un Salacgrīvas apvienības pārvaldē un novada pašvaldības administratīvajā ēkā Limbažos.
Elektroniskā formātā dokumenti skatāmi https://geolatvija.lv vai tā izstrādātāju – SIA Grupa93 – tīmekļvietnes www.g93.lv sadaļā Jaunumi. Saites, lai tos uzietu, atradīsiet pašvaldības mājaslapā.
Katrai vietnei ir savas priekšrocības. Ģeolatvija piedāvā apskatīt tiešsaistes karti, kas atspoguļo gan teritorijas plānojuma informāciju, gan turpat ērti pārslēgties uz Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas portālu. Pietiek ar diviem peles klikšķiem uz jums interesējošā īpašuma kartes slānī, kurā atspoguļoti teritorijas izmantošanas noteikumi, lai uzzinātu, kāds ir teritorijas funkcionālais zonējums un apgrūtinājumi. Identicējoties Ģeolatvijā, elektroniski var iesniegt konkrētu priekšlikumu vai viedokli par apspriešanā nodoto plānojuma redakciju. Vienīgi Ģeolatviju varētu būt grūtāk izmantot, ja ir lēnāks interneta pieslēgums.
Savukārt SIA Grupa93 tīmekļvietnē dokumenti apkopoti ļoti pārskatāmā veidā, tos ērti lejupielādēt datorā. Tā var gūt skaidru priekšstatu par to, kādas daļas un informācija veido plānojumu, un būs maza iespēja kaut ko palaist garām.
