Konferences pirmajā daļā dalībniekiem bija jāveic arī dažādi uzdevumi. Tajās iesaistījušās arī lektores – Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētniece Ildze Čakāne (no kreisās) un Limbažu Valsts ģimnāzijas sociālā pedagoģe Elīna Līva Strazdiņa, tāpat viena no pasākuma rīkotājām, ģimnāzijas izglītības metodiķe Edīte Sarva
12. martā, kad skolēniem bija pavasara brīvlaiks, Limbažos notika starptautiska pedagogu konference Pašvadīta mācīšanās. To rīkoja Limbažu Valsts ģimnāzija, sadarbojoties ar kolēģiem no Draudzīgā Aicinājuma Cēsu un Siguldas Valsts ģimnāzijas. Pasākuma norisi atbalstīja novada pašvaldība, arī programmas Etwinning Latvia un Erasmus.
Pirmoreiz mūsu ģimnāzija šādu valsts mēroga pasākumu organizēja pirms diviem gadiem un tas bija veltīts tekstpratībai. Toreiz interesentu bija tik daudz, ka nākamajā reizē pērn, kad tika diskutēts par vērtēšanu, jau vajadzēja meklēt plašākas telpas, kur visiem tikties konferences pirmajā daļā. Limbažu kultūras nama lielā zālē bija cilvēku pilna. Tāpat kā šoreiz, kad iespēju apmeklēt pasākumu izmantoja vairāk nekā 300 skolotāju. Viskuplāk, protams, bija pārstāvētas pašu novada izglītības iestādes, taču ieradušies bija arī pedagogi ne tikai no kaimiņiem – Valmieras, Siguldas, Cēsu, Ādažu, Ropažu – novadiem, Rīgas, bet arī tālāki viesi no Rēzeknes, Līvāniem, Ludzas, Krāslavas… Daudzi jau bijuši šeit iepriekšējos gados un apņēmīgi – noteikti braukt šurp arī turpmāk. Turklāt šopavasar konference jau ieguvusi starptautisku mērogu – tās darbā piedalījās arī pārstāvji no trim Lietuvas skolām, ar kurām limbažniekus saista kopīgās Erasmus+ projekta Mācies gudri aktivitātes.
Konferenci atklāja Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce. Ar muzikālu sveicienu visus iepriecināja skolas jauktais koris (vadītājas Maija Tauriņa un Liena Vildere). Direktore pēc dziedātāju uzstāšanās pajautāja arī jauniešiem, ko, viņuprāt, nozīmē pašvadīta mācīšanās, kas palīdz un kas traucē pašam mācīties. Konferences dalībniekus apsveica arī Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, uzsverot, ka reizēm mēs, gribot sasniegt mērķi, redzam tikai vienu ceļu un sitamies ar pieri sienā. Tad svarīgi, lai kāds parādītu un paši aizdomātos, ka ir vēl citas iespējas – varbūt apiet sienu vai izrakties zem tās, bet varbūt vispār jādodas citā virzienā…
Konferences atklāšanā Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce un tikai daļa no lieliskā jauktā kora
Skolēnu pavasara brīvlaikā Limbažos notika starptautiska pedagogu konference Pašvadīta mācīšanās. To rīkoja Limbažu Valsts ģimnāzija kopā ar kolēģiem no Cēsīm un Siguldas. Ievadot saieta pirmo daļu, kas norisinājās kultūras namā, Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce par organizatorisko darbu pateicās savam kolektīvam, bet jo īpaši izglītības metodiķei Edītei Sarvai, bez kuras aizrautības, iespējams, šāds pasākums vispār nenotiktu. Paldies limbažniekiem par kopīgi paveikto un viesmīlīgo uzņemšanu sacīja Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. Viņš uzsvēra, ka saruna par pašvadītu mācīšanos, tātad arī emocionālo inteliģenci, mijiedarbību ar citiem un atbildību, ir stāsts par līderību. – Mūsu skolēni ir nākotnes līderi – vadītāji un darbinieki, – atgādināja R. Kalvāns. Savukārt Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Līga Pikše-Zvirbule, sveicot konferences dalībniekus, akcentēja, ka labu skolēnu raksturo motivācija un atbildība. Cēsniekiem jau ceturto gadu ir pat atsevišķs mācību priekšmets – pašvadītas mācīšanās prasmes. Īsi savas skolas pieredzi šajā jomā raksturoja arī Kauņas pedagoģe Kristina Grigaitė Bliūmienė, kura kopā ar citiem lietuviešu skolotājiem un skolēniem bija ieradusies Limbažos.
Konferences pirmajā daļā skolotājiem bija iespēja noklausīties trīs dažādus lektorus. Psiholoģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes pētniece un docente Liena Hačatrjana skaidroja, kas ir pašvadīta mācīšanās un iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem, kādas ir Latvijas skolēnu pašvadītas mācīšanās prasmes. Viņa uzsvēra, ka tās veidojas jau laikā, kad bērns vēl neiet skolā, un būtiski sākt ar maziem elementiem, attīstot šīs prasmes. Savukārt sākumskolas skolotāja, arī Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētniece Ildze Čakāne dalījās pieredzē, kā pašvadības prasmes attīstīt mācību stundās. Reizēm ir maldīgs priekšstats, ka pietiek skolēnam iedot darba lapas un lai nu pats tiek galā. Nē, atbildība par procesu tomēr ir skolotāja ziņā. Interesanti bija I. Čakānes uzdevumi konferences dalībniekiem, lai katrs mēģinātu izsekot tam, kas notiek mūsu galvās, kad domājam, kā tiekam galā ar kādu vingrinājumu, kādas stratēģijas izmantojam. Viņa arī nosauca vajadzības, kas motivē skolēnu (taču to var attiecināt arī uz pieaugušajiem) mācīties un darīt, – autonomija (mums dota izvēles brīvība), kompetence (mēs apzināmies, ka varam) un piederība (jūtamies droši savā darba vai mācību vidē). Limbažu Valsts ģimnāzijas sociālā pedagoģe Elīna Līva Strazdiņa runāja par emociju regulēšanas lomu, attīstot pašvadītas mācīšanās prasmes. Viņa akcentēja, ka sajūtas ir ļoti spēcīgs rīks jebkurai darbībai. Mēs drīkstam just, bet jāiemācās gan izprast, gan vadīt savas emocijas, turklāt nekaitējot ne sev, ne apkārtējiem.
Pēc pusdienu pārtraukuma konferences darbs turpinājās ģimnāzijā, kur pedagogi varēja aplūkot metodisko materiālu, arī skolēnu darbu izstādi un iesaistīties darbnīcās. Tās vadīja gan pirmās daļas lektori, gan Cēsu, Siguldas un pašas Limbažu Valsts ģimnāzijas pedagogi. Mājniekus pārstāvēja E. L. Strazdiņa (darbnīca Skolotāja loma skolēnu emociju vadībā), E. Sarva (Izglītības pētījumos balstītu mācīšanās stratēģiju apgūšana un lietošana mācībās), Indra Ābele (Impulsi interesei mācīties pašiem), Viktorija Rozenberga (Spēles sākumskolas mācību satura apguvei pašvadīti), G. Lāce un Juris Surnajevs (Atgriezeniskās saites nozīme, atbalstot skolēnu pašvadītu mācīšanos matemātikas stundās), Inta Somere (Interaktīvo mācību materiālu izmantošana skolēnu vārdu krājuma un valodas izjūtas veidošanā, apgūstot svešvalodu), Irēna Bērziņa un Inga Gaigale (Pašvadītas mācīšanās piemēri latviešu valodas stundās), Dzintars Students (Ieskats dizaina tehnoloģiju pasaulē), Dāvis Rudzītis (Miro un Genially pašvadītai mācīšanai: tehnoloģiju pieredzes apmaiņas stāsts Erasmus+ projektā Francijā). Vienu no darbnīcām – par mācīšanās stratēģijām – vadīja Limbažu Valsts ģimnāzijas un arī Lietuvas skolēni. Dienas izskaņā interesentiem vēl tika piedāvāta ekskursija pa Limbažiem kopā ar aizrautīgo un zinošo Irīnu Noriņu kā gidi.
E. Sarva dažas dienas pēc konferences sacīja, ka jūtas saviļņota par sirsnīgajām atsauksmēm un labajiem vārdiem, arī ieteikumiem. – Neesmu pieradusi pie tādas uzmanības. Ļoti lepojos ar mūsu skolotājiem, kuri bija gatavi plašā auditorijā dalīties ar pieredzi, rādīt labākos savas prakses piemērus, kas pārbaudīti darbā. Tas nebūt nav vienkārši, – sacīja ģimnāzijas izglītības metodiķe. – Taču, ja mēs esam Valsts ģimnāzija un metodiskais centrs, tad mūsu uzdevums ir atbalstīt vienam otru, citu skolu kolēģus, dalīties. Te nu jāprecizē, ka konference ir tikai viena no metodiskā darba norisēm visa mācību gada garumā, ikreiz pievēršoties kādai būtiskai tēmai. Tā parasti tiek izraudzīta jau iepriekšējā pavasarī, vasarā. Pēc tam tiek meklēti domubiedri – izglītības iestādes, ar kurām kopā rīkot plašākus pasākumus. Ierasts doties savstarpējās vizītēs, vērot mācību stundas. Par izvēlēto tēmu tiek diskutēts arī ģimnāzijas organizētajās, ļoti populārajās tiešsaistes sarunās Tasīte izglītības. Pedagogu izstrādātie metodiskie materiāli tiek apkopoti un pieejami interneta vidē.
Šobrīd jau izraudzīta nākamā tēma – mācību gada diferenciācija.
Lailas PAEGLES teksts un foto
Dažas no atsauksmēm par konferenci
- Fantastikas pieredze. Darbnīcas sagatavotas ļoti profesionāli, ļoti patika iespēja paraudzīties no skolēnu redzesloka. Daudzas īsti nesaprastās lietas pēc konferences kļuva skaidrākas, daudz kas tika salikts “pa plauktiņiem”, daudz noderīgu ideju, kā runāt ar skolotājiem par šo. Ļoti patika, ka ar QR kodu var piekļūt materiāliem. (Signe Jana Rubīna)
- Ļoti labs laika plānojums. Daudzveidīgs darbnīcu tēmu piedāvājums. Kora priekšnesumi – eliksīrs dvēselei un pozitīvs lādiņš visai dienai! Paldies Limbažu Valsts ģimnāzijas komandai par ieguldīto darbu! (Ilze Kapmale)
- Paldies par raitu, vienkārši saprotamu plūsmu un kārtību konferences laikā. Paldies Oskaram Kaulēnam un Edītei Sarvai par iedvesmu, saturu pilnajām darbnīcām. Esmu sasmēlusies enerģiju un idejas nākamajam darba cēlienam! Lai gūstat atpakaļ un ar uzviju tērēto enerģiju! (Una Dreiblate)
- Konferencē esmu otro reizi un vienmēr atrodu kādu «odziņu» līdzņemšanai. Ļoti novērtēju un priecājos, ka ir tik daudz kolēģu, kuri dalās savā pieredzē. (Jogita Griķe)
