Ausekļa pirmsvēlēšanu diskusijā piedalījās Limbažu novada domes deputātu kandidāti Aigars Legzdiņš (Zaļo un Zemnieku savienība), Jānis Atis Krūmiņš (Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»–«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»), Diāna Zaļupe (Jaunā Vienotība), Dagnis Straubergs (politiskā partija Latvijas Reģionu apvienība), Jānis Bakmanis (Latvijas Zaļā partija), Jānis Dzepuks (Suverēnā vara. Apvienība Jaunlatvieši) un Andris Garklāvs (Vidzemes partija). Vieta, kurā iemūžināta tikšanās, ir zīmīga – Baumaņu Kārļa laukums Limbažos, kura sakārtošanu gaida daudz pilsētnieku
Šomēnes redakcijā tikāmies ar sešiem kungiem un dāmu, kuri pārstāvēja septiņus Limbažu novada domes deputātu kandidātu sarakstus. Aicinājumam piedalīties pirmsvēlēšanu diskusijā piekrita visi. Lielākā daļa uz sarunu atsūtīja pārstāvi, kurš sarakstā kandidēs ar 1. numuru. Tie bija Jānis Atis Krūmiņš no saraksta Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»–«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», Dagnis Straubergs no politiskās partijas Latvijas Reģionu apvienība, Jānis Dzepuks no Suverēnās varas. Apvienības Jaunlatvieši, Aigars Legzdiņš no Zaļo un Zemnieku savienības, Diāna Zaļupe no Jaunās Vienotības. Latvijas Zaļo partiju pārstāvēja trešais numurs Jānis Bakmanis un Vidzemes partiju sarakstā otrais – Andris Garklāvs.
Lielākajai daļai sanākušo šis nebija pirmais iznāciens uz novada (agrākā rajona) politiskās skatuves un pat ne pirmās pašvaldības vēlēšanas. Viņiem gadījies ne tikai roku spiest, bet pie viena galda sēdēt gan kā partneriem, gan oponentiem. D. Straubergs, A. Legzdiņš, J. Bakmanis un A. Garklāvs kopā darbojušies arī šajā domes sastāvā. Sarunu laikā valdīja draudzīga noskaņa. Tiešāka kritika konkurentiem izskanēja tikai no Vidzemes partijas un Reģionu apvienības pārstāvjiem, kuri atgriezās pie domstarpībām – tēmas, kas ar zināmu regularitāti tiek apspriesta katrā nesenākajā domes sēdē. Šī iemesla dēļ, nedaudz atkāpjoties no formāta, devām iespēju D. Straubergam atbildēt uz viņam veltīto kritiku. Klātesošie neiebilda.
Pirmajā sarunas daļā jautājām deputātu kandidātiem par tiem viņu programmā ierakstītajiem punktiem, kas pārsteidza, nešķita līdz galam pamatoti, radīja bažas, vai solījumus var īstenot. Otrajā sarunas daļā centāmies uzdot jautājumus, kuri viņiem varētu nešķist gluži ērti un patīkami, lai gan viss atkarīgs no uztveres.
Pirmais cēliens – jautājumi par programmām
Latvijas Zaļā partija
– Solāt nodrošināt piekļuvi veselības aprūpei ikvienam iedzīvotājam, īpaši senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Kā plānojat to panākt? Ārstu trūkst visā Latvijā, arī turīgākās pašvaldībās, kas var piedāvāt dažāda veida atbalstu. Limbažos šobrīd trūkst dzīvesvietu. Var, protams, piesaistīt speciālistus, kuri atbrauc konsultēt no citas vietas. Bet vai zināt, kādas būs jūsu iniciatīvu kopējās izmaksas?
Atbild Jānis Bakmanis, pensionārs.
– Šeit nav runa tikai par medicīnas darbiniekiem, bet arī to, kā cilvēks var nokļūt pie ārsta. Staiceles pusē ir sociālais darbinieks, kurš apkopo pieteikumu informāciju un cilvēkam palīdz nokļūt līdz Limbažiem. Medicīnas darbinieki ir liela problēma visā novadā, dažās apdzīvotās vietās dakteru nav, konkrēti – Staicelē, bet ir vienošanās ar aptiekas vadītāju, kura bija pretimnākoša un izbūvēja telpas doktorātam. Speciālistu, ne tikai medicīnas darbinieku, došanos no galvaspilsētas uz provinci nevar panākt pašvaldība viena pati. Bez Saeimas un valdības šādus jautājumu neatrisināt, bet pašvaldībai jābūt iniciatoram. Jābūt sadarbībai ar ministrijām, kā gadījumā ar Salacgrīvas tiltu.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
– Jūsu programmā rakstīts “esam par graustu nojaukšanu”. Kurš gan to neatbalsta! Vai esat apzinājuši, cik nojaucamu graustu ir Limbažu novadā? Cik no tiem ir pašvaldības īpašums, cik privātais? Kādas ir nojaukšanas izmaksas? Vai uzskatāt, ka varēs nojaukt un piedzīt izmaksas? Var sekot tiesvedība…
Jānis Atis Krūmiņš, skolotājs.
– Esmu no Liepupes. Mums stāv viens grausts uz pašvaldības īpašuma, ir rakstītas entās vēstules pašvaldībai ar lūgumu novākt, nav skaidrības, kāpēc tas netiek darīts. Mēs, iedzīvotāji, nevaram darboties uz pašvaldības zemes. Ir vajadzīga lielāka sazobe pašvaldības vadībai ar iedzīvotājiem, ir vairāk jāpaļaujas uz iedzīvotājiem. Viņi ir gatavi darboties, ziedot laiku un pat līdzekļus, bet viņi grib pašvaldības pretimnākšanu. Liepupes centrā, būvējot ceļu, ir sabrucināta māja, īpašnieks gribēja to tūlīt saremontēt, bet tas nav tik vienkārši, jo tā ir kultūras piemineklis, jāsagatavo dokumenti, lai varētu ar šo ēku kaut ko darīt. Tā nu viss stāv, cilvēki iet garām uz veikalu un redz, ka tā arī var dzīvot. Pašvaldībai vajadzētu nākt palīgā dokumentāciju sakārtot.
Politiskā partija Latvijas Reģionu apvienība
– Jūsu programmā rakstīts: – Dzīvesvietu trūkums novadā ir problēma, kam varam piedāvāt risinājumu. Pirmie soļi jau ir sperti. Iepriekš esat paudis, ka pašvaldība nevar atļauties būvēt dzīvokļus. Ja tas tiks darīts, izmaksas būs tik augstas, ka cilvēki tos nevarēs iegādāties. Vai ir reāls plāns, kā tikt pie daudzdzīvokļu mājas nākamo četru gadu laikā. Kur būvēsiet? Un kā ar mājām gandrīz avārijas stāvoklī? Cik zināms, tajās gana daudz dzīvokļu ir pašvaldības īpašums.
Dagnis Straubergs, Limbažu novada domes priekšsēdētājs.
– Reiz jau bija programma, kurā mēģinājām skatīties, cik liela ir iespēja. Jaunas daudzdzīvokļu mājas privātais nav gatavs būvēt, bet valsts dotācija ir ārkārtīgi zema. Vajadzētu optimizēt pašreizējās platības. Ir, piemēram, vientuļi cilvēki, kuri dzīvo trīs līdz četru istabu dzīvoklī, bet tajā pašā laikā ģimene ar vairākiem bērniem dzīvo vienas vai divu istabu dzīvoklī. Jāmēģina attīstīt apmaiņas programmu, iespējams, aicinot cilvēkus veidot datubāzi. Latvijā gan tā nav ierasta prakse. Arī Jūras iela Limbažos ir fantastiska vieta, kur var nākt jauni cilvēki dzīvot: vecpilsēta, fantastiska vide. Mums ir plāns, kā to stimulēt.
– Vai kādu jaunu māju varētu uzcelt nākamajā sasaukumā?
– Samērā aktīvi notiek privātmāju būvniecība jūras piekrastē, to veic privātais sektors. Ir projekti par 40–50 mājām. Daudzdzīvokļu māju mēs varētu būvēt tajā gadījumā, ja pašvaldība saņem labvēlīgu grantu.
– Vai pašvaldība būtu gatava ieguldīt savus līdzekļus?
– Limbažos pie ūdenstorņa, pašvaldība pārdeva zemi daudzdzīvokļu mājas būvniecībai ar atpakaļpirkuma tiesībām. Uzņēmējs neuzbūvēja. Ir notikusi ļoti interesanta lieta – atpakaļpirkuma tiesības pirkumam ir pazudušas. Mājas jābūvē, skatoties, kur pēc tām ir lielāks pieprasījums. Droši vien tā ir Tūja, jo šobrīd attīstība pamazām izstaro no Pierīgas uz mūsu pusi, tur ir cilvēku pieplūdums. Protams, arī Limbažos, centrā.
– Ir ļoti daudz pašvaldības koka māju avārijas stāvoklī. Kā risināt situāciju?
– Esam gatavi ieguldīt. Nevienam neesam atteikuši līdzekļus remontam un renovācijai, pat ja tas ir kopīgs īpašums ar privātajiem. Tomēr mums jābūt taisnīgiem pret citiem nodokļu maksātājiem, jo reizēm cilvēki grib, lai pašvaldība izdara visu privātā dzīvoklī.
Suverēnā vara. Apvienība Jaunlatvieši
– Jūsu programmā ir liels uzsvars uz atklātības nodrošināšanu no pašvaldības puses. Kāda informācija, Jūsuprāt, šobrīd netiek sniegta? Sēdes var noskatīties internetā. Dome atļauj komentēt tās sniegto informāciju sociālajos medijos. Par dažādiem jautājumiem rīkotas sabiedriskās apspriedes, kurās, starp citu, nereti piedalās viens vai divi interesenti.
Jānis Dzepuks, uzņēmējs.
– Prieks, ka jūs atbalstāt šībrīža domi. Esmu skatījies arī pašvaldības mājaslapā, tur viss diezgan smuki sakārtots, bet vizuālais tēls ir tikai viena daļa. Pamanīju, ka bija izsludināts konkurss reemigrantu atbalstam, lai viņi atgrieztos Latvijā un veidotu uzņēmumus. Pirmajā konkursā vispār neviens nepiedalījās, otrajā tikai viens uzņēmējs, kurš arī vinnēja. Ja ir tik maza atsaucība, tad konkurss netiek pietiekami popularizēts. Vajadzētu vairāk sadarboties un iepazīties ar uzņēmējiem.
– Vai Jums kā uzņēmējam ir saikne ar pašvaldību?
– Es dzīvoju Skultē, bet strādāju Rīgā. Man ir liela uzņēmējdarbība.
– Vai nodokļus maksājat Rīgā?
– Jā, tieši tā. Atceros, Skultes pagastā bija viens uzņēmēja palīgāsauciens – viņš nevarēja atvērt stāvlaukumu smagajām mašīnām pie Tallinas šosejas. Viņam vajadzēja dažādas atļaujas no pašvaldības, Latvijas valsts ceļiem, Valsts vides dienesta. Process ilga vairāk nekā pusgadu. Viņš ilgi cīnījās. Iespējams, uzņēmēji ir arī kūtri, bet minētais piemērs pierāda, ka kaut kur saikne ar viņiem ir pārtrūkusi.
Uzņēmējdarbība ir valsts asinsrite, bez tās nevar iedomāties nevienu pašvaldību. Es vairāk strādāju Rīgā, tāpēc tādi piemēri… Man daži uzņēmēji teikuši, ka nav atbalsta, kas saistīts ar ezeru apsaimniekošanu, nevar reizēm aizklauvēties līdz tām durvīm, lai viņus saklausītu.
Vidzemes partija
– Jūs pasludināt, ka piesaistīsiet ģimenes un speciālistus, veicinot īres namu būvniecību. Kā to darīsiet?
Andris Garklāvs, Limbažu novada domes deputāts.
– Diezgan liela problēma ir banku un arī valsts atbalsta politika. Programmas Altum priekšrocības tendenciozi tiek piemērotas teritorijām, kas skaitās ekonomiski aktīvas. Privātie vai individuālie uzņēmēji, arī īpašnieki, kuri vēlas būvēt sev mājas, vāji tiek atbalstīti ar kredītiem un līdzekļiem. Ir divu veidu iespējas. Viena ir nodot privātuzņēmējiem sabiedriskās vai pašvaldības ēkas, kas zaudējušas savu nozīmi. Varētu radīt iespējas līdzekļu piesaistei. Otra lieta – jāaicina būvnieki. Iepriekšējā sasaukumā izrādīju iniciatīvu, un braucām pieredzes apmaiņā uz Valmieras īres namiem. Saskatījām pietiekami daudz iespēju. Tas gan neguva atbalstu pašvaldībā.
Vēl vajadzīga pašvaldības pretimnākšana attiecībā uz dokumentiem un zemes [izmantošanas] iespējām. Tāpat nepieciešama privātu investoru piesaiste. Tā atkarīga no valstiskām programmām. Paraudzīsimies uz Smilteni, Cēsīm, Siguldu, Valmieru – viss notiek. Mums ir duāla situācija: it kā cilvēku skaits samazinās, bet jauniem speciālistiem, kādi vajadzīgi daudzās nozarēs, īsti nav, kur dzīvot. Būvēt kaut ko jaunu šobrīd ir diezgan neiespējami, banku inertās attieksmes, kreditēšanas politikas dēļ.
– Vai varam salīdzināt Limbažu novadu ar Siguldu, Cēsīm un Valmieru? Kā pašvaldības var mainīt valsts un banku politiku?
– Nav tā, ka Sigulda, Cēsis un Valmiera ir atšķirīgas. Valmierā būvēt īres namus sākotnēji šķita neiespējami, bet bija pašvaldības pretimnākšana un interese šo jautājumu kārtot. [Valmieras] namsaimniekam tika piešķirtas pilnvaras rīkoties ar iniciatīvām ēku būvniecībā. Tur tika būvēts bez valsts atbalsta. Siguldas Būvmeistars nāca ar iniciatīvu un saņēma pašvaldības atbalstu par zemēm, kurās būvēt, ceļu izveidi. Pašvaldība tiešā veidā nav būvnieks, nav attīstītājs. Ja valstij ir tāda attieksme un pašvaldība nav ieinteresēta, tad ir sarežģīti. Cik notiks ar privātām iniciatīvām, tik arī būs. Un tas arī parādās – kas tad iepriekšējā periodā mums te ir uzbūvēts?
Zaļo un Zemnieku savienība
– Jūs iedzīvotāju drošības palielināšanai piedāvājat apzināt nepieciešamās patvertņu izbūves vietas un tās veidot. Vai esat rēķinājuši, cik patvertnes nepieciešamas Limbažu novadā? Kādas būs izmaksas un naudas avots? Ēkas, zem kurām atrodas kādreizējās patvertnes, ir ne tikai pašvaldības, bet arī privātīpašums, kurā pašvaldība ieguldīt nedrīkst.
Aigars Legzdiņš, Limbažu novada domes deputāts.
– Manuprāt, mums bija citādāk rakstīts, bet mēģināšu pakomentēt. Cilvēki vienkārši nezina, kur patvertnes atrodas, to vajadzētu atgādināt. Viņiem ir bažas, neviens arī nesaprot, kas jādara tajā brīdī, kad kaut kas notiktu. Vajadzētu informēt par esošo. Par būvniecību vairāk domāts tā: ja cilvēki ceļ jaunas ēkas, būtu vajadzīgas idejas, risinājumi, kas tajās nepieciešams, lai iekārtotu patvertnes, piemēram, pagrabos. Pašvaldībai jāiesaistās, jāapzina pielāgojamās vietas, jānodod informācija iedzīvotājiem. Kaut kādas investīcijas jāiegulda. Noteikti nebija domāts, ka visus Limbažus pārvērtīsim par patvertni, bet vajag, lai cilvēki zina, kur viņiem doties X stundā, piestrādāt pie šī jautājuma.
Jaunā Vienotība
– Arī jūs esat par īres dzīvokļu būvniecību. Patiešām aktuāls jautājums, cilvēkus tas interesē. Kā to panākt?
Diāna Zaļupe, Limbažu novada Sporta skolas direktore.
– Protams, pašvaldības iniciatīvai jābūt lielākai, jo neviens uz paplātes neko klāt nepienesīs. Mēs nevaram salīdzināties ar Valmieras novada ekonomiku, tā ir daudz jaudīgāka. Valmiera jau ir atvēzējusies otrajai kārtai īres dzīvokļu celtniecībā. Tas ir apburtais loks: ja mums nebūs dzīvokļu, ko piedāvāt speciālistiem, viņiem nebūs, kur dzīvot, un tad mums arī nebūs attīstības. Šis jautājums ir jāatrisina. Tā varētu būt ar infrastruktūru (ceļi, kanalizācija un ūdens, apgaismojums) aprīkotu zemes gabalu piedāvāšana privātmāju celtniecībai. Neesmu sapratusi, kāpēc mūsu pašvaldība nepiedalījās konkursā, kurā 14 pašvaldības valstī ir pieteikušās atbalstam daudzdzīvokļu māju izbūvei, bet Limbažu novads nav pieteicies. Ir jāapzinās, ko pašvaldība var darīt jau esošajās dzīvojamajās ēkās, lai vismaz speciālistiem sākumā varētu piedāvāt īres dzīvokļus, kamēr viņi var iegādāties savu īpašumu.
Otrais cēliens – neērtais jautājums
– Latvijas Zaļās partijas sarakstā ir daudz kandidātu, kuri ir saistīti ar Alojas un Staiceles pusi. Jūs vienmēr esat īpaši aizstāvējis Staiceles intereses. Vai vēlētājam nav pamats bažām, ka vilksiet deķi uz stārķu pilsētas pusi?
J. Bakmanis: – No 1997. līdz 2005. gadam biju Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs. Neatceros, ka būtu vilcis naudas maku uz Staiceles pusi. Šī sasaukuma domē, kurā es trīs gadus strādāju, vadot izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju, nebija gandrīz neviena ar Staiceli saistīta jautājuma, un tā neko īpašu vairāk par citiem nav saņēmusi. Alojai šī sasaukuma laikā ir veiksmes stāsts – ja nebūtu valsts programmas, kurā piešķir finansējumu saistībā ar vidusskolas slēgšanu, tā nekad nedabūtu vareno atbalstu Baltās skolas sakārtošanai. Jautājums par skolu tīklu ir ļoti sarežģīts. Uzskatu, ka skolas maksimāli jāsaglabā. Viļķenes pamatskolas gadījumā slēgšana bija garš process, nebija tā, ka šī dome atnāca un viss tika slēgts. Jau iepriekšējā novada dome bija pie tā nonākusi.
– Jūs Nacionālās apvienības sarakstā pārstāvat piejūru, bet puse tā kandidātu ir tā vai citādi saistīti ar Alojas un Staiceles pusi. Starp tiem ir domes deputāts Arvīds Ozols un Andrejs Vaičuks, kuri aktīvi iestājas par Alojas apvienības interesēm un pauduši, ka Alojas apvienība saņem mazāk naudas, lai gan skaitļi rāda pretējo. Tas atgādina par kādreizējo Alojas novada domes darbu, ko raksturoja strīdi par to, kam tiks vairāk – Alojai vai Staicelei.
J. A. Krūmiņš: – Vajadzētu priecāties par patriotiem, kuri rūpējās par savu novadu. Es Liepupē arī cenšos tāds būt, daudz ziedoju sevi Liepupes labā, un tam ir labi rezultāti. Protams, esot deputāta kārtā, nevar darīt pāri visam pārējam novadam. Būsim visi patrioti savos pagastos un strādāsim kopīgi par mūsu novadu. Tādēļ, lai lokālpatriotismu izlīdzinātu, lai mēs vairāk strādātu komandā, šeit sēžu es, nevis Arvīds Ozols.
– Latvijas Reģionu apvienībai tiek pārmesta pašvaldības resursu izmantošana priekšvēlēšanu reklāmai. Tiek pieļauts, ka tās sagatavošanā tiek iesaistīti arī domes darbinieki. Piemēram, pašvaldības izdotajās Limbažu Novada Ziņās aprīlī nav ne vārda par domes pieņemtajiem lēmumiem. Tur varētu būt informācija par iepirkumiem, cenu aptaujām, izpilddirektora ziņojums un cita lietišķa informācija. Vairāk ir ziņu ar bildēm par notikušiem pasākumiem.
D. Straubergs: – Administratīvo resursu izmantošana ir likuma pārkāpums. Oponenti mums ne reizi vien to ir pārmetuši. Vienmēr esmu viņus aicinājis vērsties attiecīgajās iestādēs. Saprotu, ka ir arī bijuši dažādi iesniegumi, bet nekas nav apstiprinājies. Opozīcijai vienmēr jāsaka kaut kas slikts, to pieņemu. Runājot par Novada Ziņu pēdējo numuru – ir mainījusies Sabiedrisko attiecību nodaļas vadība, ir jauns koncepts. Es personīgi nejaucos šī izdevuma tapšanā. Normatīvie akti paredz, ka pašvaldībai ir jāinformē par to, kas tajā notiek. Mēs informējam par izdarīto. Nav neviena vārda par konkrētu politisko partiju. Es aģitāciju nesaskatu.
– Vai ir lietderīgi tērēt 55 000 eiro bez PVN Novada Ziņu izdošanai?
– Šobrīd to darām, lai informētu iespējami vairāk novada iedzīvotāju. Izdevums nav vienīgais veids, ir arī līgums ar televīzijas kanālu ReTV. Tas nav slikti. Sižetos reklamējam dažādus pasākumus. Tūristus mums vajag.
– Kāds ir Sabiedrisko attiecību nodaļas budžets?
– No galvas uzreiz nepateikšu.
– Suverēnā vara. Apvienība Jaunlatvieši ir paudusi apņēmību kandidēt visās pašvaldībās. Vai tā ir pareizā motivācija? Rodas aizdomas, ka saraksts izveidots tāpēc, ka vajag. Tās pastiprina fakts, ka jūsu saraksts ar 10 kandidātiem ir visīsākais.
J. Dzepuks: – Mēs strādājam tikai trīs gadus. Lielākajai daļai manu oponentu politikā ir 20 un vairāk gadu pieredze. Neviena partija šeit nav jaunāka par 10 gadiem. Ir strādāts pie biedru skaita. Suverēnajai varai ir nepilni trīs gadi, esmu viens no tās veidotājiem un paspēju kandidēt iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
Eju politikā kā uzņēmējs, kuram ir četri bērni. Kādu dienu sēdējām pie galda un dēls man teica: – Mēs Latvijā neredzam perspektīvu. Visdrīzākais brauksim projām. Tad man sažņaudzās sirds. Kas notiek? Ko es atstāju jaunajai paaudzei? Mēs te nepārtraukti lamājam visus par to, ko viņi izdarījuši, bet neviens neko nedara. Latvieši ir kūtri. Mans galvenais iemesls iet politikā, iestāties partijā, ir, lai būtu ne tikai vārdi.
– Jūsu partijai pārmet populismu, to, ka nosodāt, bet risinājumus nepiedāvājat.
– Man šeit ir lapa, kurā uzskaitīti 30 labie darbi, ko esam trīs gados paveikuši. Es zinu – esam jauniņie, tāpēc mums ir cīņa ar spēcīgiem oponentiem. Tas ir skaidrs. Jā, bet nu mēs darīsim visu, ko iespējams.
– Vidzemes partijai jājautā par tā sauktajām sarkanajām līnijām. Jūsu saraksta galvgalī, starp līderiem ir tādi, kuri pauduši asu kritiku šībrīža domes koalīcijai. Ir kādreizējie koalīcijas sabiedrotie, kuri no darba pašvaldībā aizgājuši, aizcērtot durvis. Vai tas nenozīmē, ka ir partijas, ar ko neesat gatavi sadarboties? Vai nav risks, ka atkal paliksiet opozīcijā un nevarēsiet piepildīt vēlētājiem solīto?
A. Garklāvs: – Sarkanās līnijas veido konkrēti cilvēki – personālijas. Atkarībā no sistēmas personai ir lielāka vai mazāka ietekme. Strauberga kungs pauž, ka opozīcija saka viss ir slikti. Opozīcija lielākoties uzdod jautājumus. Ja kāds uztver to kā nopēlumu, tā ir personīga problēma. Sarkano līniju mums nav, tās, visticamāk, netiks novilktas. Viss ir atkarīgs no tā, kādas personālijas ar kādām ambīcijām satiksies nākamajās dienās pēc vēlēšanām.
Sēdes vadītājam jāvada sapulce, nevis jāaizvaino tās dalībnieki. Dagņa Strauberga sēžu vadīšana ir ārkārtīgi nekorekta. Ja pa vidu pārkāpta procedūra, nav īsti pareizi, ja vairākums nobalso par lēmuma projektu un tas iegūst likumīgu spēku.
– Vai diskusijas par procedūras ievērošanu neattālina no mērķa – iedzīvotājiem svarīgu lēmumu pieņemšanas?
– Katrs lēmums kādu skar personīgi vai sabiedriski, viņš to izjūt, jā. Lietas, kas konkrētu cilvēku neinteresē, viņam šķiet notērēts laiks, Strauberga kungs to regulāri uzsver. Tās ir muļķības, ka mērķis ir pieņemt korektu lēmumu.
– Tātad Strauberga kungs sēdes vada nekorekti, bet Jūs neizslēdzat, ka nākamajā domē varētu sadarboties?
– Tās ir pilnīgi dažādas lietas. Tās, kuras man ir principiāli nepieņemamas, par tādām vienmēr saukšu. Tas, ka vispārīgi varētu būt kaut kāda sadarbība turpmāk, nav izslēgts. Ar partiju lielākoties man nav problēmu, tas, ka viņi atbalsta priekšsēdētāja izvirzītos lēmumus un kadru iznīdēšanas politiku…
– Vajadzētu dot iespēju Strauberga kungam atbildēt?
– Dodiet, man nav nekas pretī.
D. Straubergs: – Mums koncepts principā pilnībā atšķiras. Mūsu uzdevums un galvenais mērķis ir panākt lēmumu pieņemšanu, lai varam sakārtot lietas Alojā, Staicelē, Salacgrīvā, Limbažos, – lai tās iet uz priekšu. Domes sēdēs galvenokārt runā Garklāva kungs. Saskaņā ar reglamentu vispirms deputātam ir jāuzdod jautājums un pēc tam sākas debates. Viņš manipulatīvi sākumā pasaka viss ir ļoti slikti un tikai tad uzdod jautājumu. Protams, neviena speciālista atbilde viņu neapmierina. Mans uzdevums ir šo manipulāciju novest līdz kaut kādam rezultātam. Vienmēr esmu teicis – ja ir nelikumības, kāpēc VARAM tās nav apturējusi? Padomājiet paši. Ja Vidzemes partija maina savu nostāju, pievēršas praktiskam darbam, kāpēc lai mēs nesastrādātos!
– Arī Zaļo un Zemnieku savienībai jautāsim par sarkanajām līnijām. Esat gana daudz iebilduši pret šībrīža koalīcijas lēmumiem. Jūsu sarakstā ir cilvēki, kuri aizgājuši no darba pašvaldībā, jo bija nesaskaņas ar domes vadību. Vai apsverat iespēju sadarboties ar tiem, kuri ir pašvaldības vadībā šobrīd?
A. Legzdiņš: – To cilvēku vārdā, kuri aizgājuši no darba pašvaldībā kaut kādu iemeslu dēļ, droši vien nevarēšu atbildēt. Ja sarkanās līnijas novelk, tad pavisam muļķīga ir situācija, kad kādā brīdī nākas tās pārkāpt. Skatīsimies, kas tad beigu beigās domē tiks ievēlēts. Mēs jau viens otru vairāk vai mazāk pazīstamam. Pašvaldības domē ir salīdzinoši mazāk lielās politikas, jārisina saimnieciski jautājumi. Manuprāt, sadarboties ir iespējams visiem. Jā, tas atkarīgs no personībām. Mēs apmēram zinām, kurš ko pārstāv, ko ir darījis. Mums svarīgi, lai novadā būtu attīstība. Ja domas nesakritīs, droši vien nesadarbosimies.
– Jaunās Vienotības sarakstā no 15 kandidātiem 11 ir saistīti ar pedagoģiju – ir skolotāji, treneri. Vai nav pārāk daudz vienas jomas pārstāvju? Varēsiet pārstāvēt arī citas sabiedrības grupas?
D. Zaļupe: – Mums ir vienkārši ideāls saraksts. Skolotājs ir katrā no mums, un pat vairāki. Tas, kādi cilvēki esam kļuvuši, lielā mērā bijis atkarīgs no skolotājiem, kuri mums bijuši. Ja mūsu sarakstā ir labi skolotāji, viņi var dot pienesumu sabiedrībai. Konkrēti man ir ne tikai pedagoģiskā izglītība, bet ir arī vidējā ekonomiskā. Esmu bijusi vadītāja arī saimnieciskās lietās, piemēram, Olimpiskajā centrā Limbaži. Turklāt es politikā esmu un gan valsts, gan pašvaldības norisēm sekoju 30 gadus. Arī citi mūsu saraksta pedagogi ir mazie un individuālie uzņēmēji.
– Vai Jaunā Vienotība ir partija, kas sekmīgi pārvalda valsti?
– Valsti nepārvalda tikai Jaunā Vienotība, bet Ministru kabinets un Saeima, nevis Evika Siliņa un pāris ministru. Valdībā ir trīs partijas. Tas ir komandas darbs. Ja Jaunajai Vienotībai būtu 51 balss Saeimā, valstij varbūt būtu labāk.
– Vai Jums, iekļūstot novada domē, būtu kāda priekšrocība no ciešajām saitēm ar partiju, kura pārstāvēta valdībā?
– Sadarbība ir fantastiska. Es personīgi piedalos gandrīz katrā valdes sēdē. Ja ir kāda konkrēta vajadzība, varu ierasties jebkurā valdes sēdē. Varbūt personīgi pazīstu pat vairāk ministru nekā viens otrs no citiem sarakstiem. Varu vakarā pazvanīt finanšu ministram. Premjere uzreiz nepacels klausuli, bet, ja jautājums būs svarīgs…
Publikāciju sagatavoja Linda TAURIŅA un Edmunds IMŠA
Politiskās sacensības rezultātu prognozes – piesardzīgas
– Cik vietu cerat iegūt novada domē?
- J. Bakmanis: – Neesmu zīlnieks, mēs būtu pateicīgi, ja iedzīvotāji mūs novērtētu ar divām vietām.
- J. A. Krūmiņš: – Iepriekšējā sasaukumā mūsu sarakstam bija viena vieta, šajā gribam vismaz divas.
- D. Straubergs: – Mēs arī gribam izaugsmi. Cik vietas, neteikšu. Neskatīsimies atpakaļ, iesim uz priekšu!
- J. Dzepuks: – Tā kā neesam piedalījušies nevienās pašvaldību vēlēšanās, esam jauna partija, mēs gribam maksimāli tik vietu, cik iespējams. Viss atkarīgs no mūsu vēlētājiem.
- A. Garklāvs: – Man kā reiz tiek piedēvētas gaišreģa spējas – no Strauberga puses… Grūti prognozēt, bet mēs arī ejam ar domu par progresu. Piecas, sešas vietas vajadzētu.
- A. Legzdiņš: – Vispirms ceram, ka domē ievēlēs arī kādu no mūsu saraksta. Domāju – ja atkārtosim iepriekšējo vēlēšanu rezultātu, tas būs pietiekami labi, ņemot vērā izmaiņas mūsu sarakstā.
- D. Zaļupe: – Bieži dzirdu cilvēkus sakām, ka viņi jau neko nevar ietekmēt. Lai iegūtu mandātu šajā sasaukumā, mums pietrūka 12 vēlētāju balsu, tāpēc mans lielākais aicinājums iedzīvotājiem būtu atnākt uz vēlēšanām. Katra balss ir svarīga. Ceru, ka cilvēki novērtēs mūsu pienesumu un iegūsim pārstāvniecību domē.
