Pirmais nopietnais lēmums, ko limbažnieki Baiba Bojane-Balode un Einārs Balodis (priekšplānā) pieņēma kā laulāts pāris, bija – par ko balsot pašvaldību vēlēšanās. Kopā ar viņiem izvēli izdarīja arī vedēji Andrejs Tjurikovs un Irina Bērziņa-Tjurikova. Par visu vairāk – avīzes atvērumā!
Sestdien Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas. Kaut valsts institūcijām ar moderno sistēmu izmantošanu balsu skaitīšanā nevedās, balsotāji savu darbu paveica apzinīgi un gluži aktīvi. Visā Latvijā vēlēšanās piedalījās 46,97% no balsstiesīgajiem (pirms četriem gadiem bija vien 34,01%). Arī Limbažu novada vēlētāji bija itin rosīgi – savu izvēli izdarīja 10 304 iedzīvotāji jeb 44,8%. Savukārt 2021. gadā, kad notika pirmās vēlēšanas apvienotajā Limbažu novadā pēc administratīvi teritoriālās reformas, balsot devās 8376 jeb 34,85%. Pētot skaitļus, gan nevar nepamanīt kādu nepatīkamu tendenci. Pirms četriem gadiem novadā bija 24 035 balsstiesīgie iedzīvotāji, tagad viņu skaits sarucis – 23 001.
Jaunums šajās vēlēšanās bija iespēja pagājušās nedēļas darbdienās visos savas pašvaldības vēlēšanu iecirkņos doties uz iepriekšēju balsošanu. Latvijā kopumā laikā pirms 7. jūnija jau nobalsoja 16,12%, savukārt mūsu novadā to izdarīja vairāk nekā trešdaļa no visiem, kuri vispār nobalsoja, – 3730.
Novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Andra Luste atzina, ka balsošana aizritējusi veiksmīgi. Neskaidrie jautājumi operatīvi atrisināti. Protams, iecirkņu komisijām – kā visā Latvijā – bija satraukums pēc iecirkņu slēgšanas par balsu skaitīšanu. Kā rīkoties? – Pieņēmām šo situāciju tādu, kāda tā valstī izveidojās, ka tomēr nāksies skaitīt manuāli. Milzu paldies visu mūsu novada iecirkņu vēlēšanu komisiju darbiniekiem par atbildīgi, precīzi paveikto darbu, par atsaucību un kompetenci, – A. Luste ir pateicīga savai komandai. Īpašs paldies visu komisiju priekšsēdētājiem un sekretāriem par spēju saglabāt mieru jebkurā situācijā un lietišķi turpināt strādāt.
Laila PAEGLE
Mūsu novadā deputātu mandātus iegūst politiķi no pieciem sarakstiem
Limbažu novadā uz 15 deputātu vietām kandidēja 114 pretendentu no septiņiem sarakstiem. Liktenīgo 5% barjeru pārvarējušas piecas partijas vai to apvienības. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotajiem rezultātiem vislielākais atbalsts ticis Latvijas Reģionu apvienībai – 43,295%, kas dod septiņas domnieku vietas. Arī šajā sasaukumā viņiem bija septiņi deputāti. 2021. gadā par šo politisko partiju nobalsoja 44,58%. Otrs labākais rezultāts ir Vidzemes partijai – 25,187% un četri deputāti. Iepriekšējā reizē viņiem bija 9,6% un divi domnieki. Zaļo un zemnieku savienība saņēmusi 10,768% vēlētāju atbalstu un šoreiz tikusi pie diviem deputātiem. Pirms četriem gadiem bija 22,64% un četras vietas. Pa vienai deputāta vietai šajā domē būs Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Jaunajai Vienotībai. Par Nacionālo apvienību šoreiz nobalsoja 8,719%, arī šajā sasaukumā viņiem bija viens pārstāvis. Toreiz par viņiem savas balsis atdeva 7,3%. Jauno Vienotību šogad izvēlējās 5,098% balsotāju, šajā domē viņiem deputātu nebija, jo pirms četriem gadiem šo sarakstu izraudzījās 4,8%. Līdz izšķirošajiem 5% pietrūka padsmit balsu, kas parāda, ka tiešām svarīgs ir katrs vēlētājs. Un situāciju ļoti var ietekmēt arī balsotāju par vai pret, kas spēj kandidātus gan nobīdīt sarakstā uz leju, gan pacelt augšup. Vēl kandidēja Latvijas Zaļā partija, par ko nobalsoja 3,544% un Suverēnā vara. Apvienība «Jaunlatvieši», kas ieguva 2,612%. Šo partiju pārstāvji novada domē neiekļūst.
Pēc CVK publiskotajiem datiem no Latvijas Reģionu apvienības ievēlēts līdzšinējais domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (2544 vēlētāju atzīmes par un 446 pret), deputāts, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas departamenta direktora vietnieks Dāvis Melnalksnis (725 par un 233 pret), kurš no saraksta septītās vietas pacēlās uz otro. Ievēlēts arī pašreizējais deputāts, Limbažu vidusskolas direktors Ziedonis Rubezis (755 par un 285 pret), domes priekšsēdētāja vietnieks Rūdolfs Pelēkais (833 par un 373 pret) un deputāts, pašvaldības aģentūras LAUTA publisko ūdeņu apsaimniekošanas nodaļas ALDA vadītājs Jānis Remess (493 par un 258 pret). Par deputātu kļuvis arī TDA Katvari vadītājs Edžus Arums (624 par un 401 pret). Viņu ievēlēja arī iepriekšējā domē, taču vēlāk viņš mandātu nolika. Vienīgais no Reģionu apvienības domnieku septītnieka, kurš iepriekš nav bijis deputāts, ir LAUTA direktors Roberts Viziņš (695 par un 319 pret). Viņš kandidātu sarakstā bija 16., bet balsotāji R. Viziņu pacēla uz piekto pozīciju.
No Vidzemes partijas ievēlēta viņu saraksta līdere – Valsts izglītības attīstības aģentūras Mācību atbalsta un iekļaujošās izglītības departamenta direktore Sigita Upmale (1126 par un 212 pret), pašreizējie deputāti – pensionārs Andris Garklāvs (892 par un 274 pret) un SIA Limbažu ceļi valdes priekšsēdētājs Andis Zaļaiskalns (470 par un 278 pret), kurš savā sarakstā bija 17., bet vēlētāji viņu uzcēla uz 4. pozīciju. Mandātu ieguvis arī SIA Metrum Valmieras biroja vadītājs Ģirts Vilciņš (546 par un 167 pret).
No Zaļo un zemnieku savienības par deputātiem kļuvuši pašreizējie domnieki – LLKC Limbažu konsultāciju biroja vadītājs Aigars Legzdiņš (509 par un 51 pret) un SIA FS Serviss valdes priekšsēdētājs Edmunds Zeidmanis (307 par un 53 pret). No Nacionālās apvienības saraksta mandātu iegūs alojiete, SIA Mieriņš valdes locekle Baiba Siktāre (222 par un 68 pret). Viņu no 7. pozīcijas vēlētāji pārcēla uz pirmo. Jaunajai Vienotībai mandātu ieguvusi saraksta pirmā persona – novada sporta skolas direktore Diāna Zaļupe (185 par un 51 pret).
Kā redzams, no 15 domniekiem ir tikai trīs sievietes. CVK statistikas dati liecina, ka ievēlēto deputātu vidējais vecums ir 49,6 gadi (amplitūda no 27 līdz 68 gadiem), 12 deputātiem ir augstākā izglītība, trim – vidējā. CVK mājaslapā var atrast arī informāciju, cik iedzīvotāju kurā no novada vēlēšanu iecirkņiem nobalsojuši par katru no partijām. Piemēram, Alojā vispopulārākais bijis Nacionālās apvienības saraksts, bet Umurgā, Viļķenē, Pālē, Lādezerā, arī iecirknī Limbažu pagasta pakalpojumu sniegšanas centrā – Vidzemes partija. Citviet līderos Reģionu apvienība.
Novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Andra Luste pastāstīja, ka 19. jūnijā vēl uz pēdējo sēdi sanāks iepriekšējā sasaukuma domnieki, bet pēc Jāņiem uz pirmo sēdi tiks aicināti jaunievēlētie deputāti. Viņiem priekšā būs atbildīgais uzdevums – izraudzīties domes priekšsēdētāju.
Laila PAEGLE
Uz pašvaldības vēlēšanām – ar pienākuma apziņu un cerībām
Tik daudz ļaužu un mašīnu, cik aizvadītajā sestdienā, Limbažos sen nebija redzēts. Notika airēšanas sacensības Sudraba airi, uzveduma Dziesma dejo, deja skan kopmēģinājums, ģimnāzijas izlaidums bet, pēc rezultātiem spriežot, starp kņadas vaininiekiem bija arī pašvaldības vēlēšanu dalībnieki.
Gandrīz vai varētu teikt, ka deputātu kandidāti jau izpildījuši vienu pilsētnieku vēlmi – lai Limbažos ir vairāk cilvēku, lai ir dzīvība. Atliek vien cerēt, ka pieredzētais ļaužu pieplūdums bija laba zīme no augšas, kas liecina, ka jaunā dome spēs ar viediem lēmumiem kaut ko līdzīgu panākt arī ikdienā, ne tikai saulainajā vasaras sezonā. Starp uzrunātajiem vēlētājiem netrūka tādu, kuri teica, ka uz iecirkni dodas ar pacilātām sajūtām un cerību, ka izdarījuši labu izvēli.
Par cerībām uz labāku nākotni mudināja aizdomāties visskaistākie vēlētāji, kuri todien ienāca Limbažu kultūras nama iecirknī, – limbažnieki Baiba Bojane-Balode un Einārs Balodis. Viņi balsot devās tūlīt pēc laulību ceremonijas kopā ar vedējiem Andreju Tjurikovu un Irinu Bērziņu-Tjurikovu. Kāzu datums bija nolikts, jau pirms pāris uzzināja, ka 7. jūnijā būs vēlēšanas. Vedēji tūdaļ nosprieda, ka šis būs labs uzdevums jaunajai ģimenei. Jaunlaulātie limbažnieki vēlēšanās piedalījušies vienmēr, arī kandidāti ir labi zināmi, tomēr abi teica, ka lēmumu pieņemt neesot viegli. Jautāti, ko viņi gaida no jaunās domes, Einārs atbildēja lakoniski: – Lai deputāti būtu ar sirdsapziņu. Lai ir miers un saticība. Atliek vien to pašu novēlēt arī jaunajam pārim!
Visvairāk apmeklētajā novada vēlēšanu iecirknī Limbažu kultūras namā lielākā rosība bija rīta pusē – no pulksten 8 līdz 12. Vēlāk pēcpusdienā plūsma bija mazāka, bet nepārtraukta. Pie iecirkņa varēja sastapt dažādus cilvēkus, pat vienu no kandidātiem, kurš uz jautājumu, par ko tad balsos, atbildēja īsi un pašsaprotami: – Par sevi! Citi sastaptie arī šķita pozitīvi noskaņoti un labprāt dalījās iespaidos.
– Pirmo reizi 20 gadu laikā esmu vēlējis, bet jāatzīst – zem zināma spiediena, – atklāja Jānis, kurš bija ieradies balsot kopā ar ģimeni. – Vietējai politikai ikdienā līdzi izsekot nevaru. Iepriekš dzīvoju Jelgavā, ikdienā strādāju Valmierā, Limbažos redzu tikai apvedceļu un mājas. Līdz ar to viņš atbalstīja sievas Evitas izvēli, kura ar pārliecību piebilda, ka vēlēšanās noteikti jāpiedalās. Lai rādītu piemēru, pāris ņēma līdzi arī meitas. Vai vienai balsij ir svars? – Noteikti! – pauda Evita.
Turpat uz soliņa pie Limbažu kultūras nama iecirkņa varēja sastapt pensionāres Dzidru Jirgensoni un Zintu Vavilovu. Dzidra, kurai ir 85 gadi, nav izlaidusi nevienas vēlēšanas. Uz jautājumu, vai abas atceras savas pirmās, Zinta atbildēja: – Atceros varbūt ne pašas, bet vienas no pirmajām. Lādē, tautas namā, uz vēlēšanām bija siltas sardeles. Neatceros, vai deva par brīvu vai par maksu, bet tas sīkums, jo sardeles nekur nevarēja dabūt. Vēlāk brālis ne reizi vien smējis: – Nav jau vērts iet, siltās sardeles neviens nedod! Abas sprieda, ka seniori priecātos, ja darbotos vēlēšanu bufete. Par cienastu samaksātu paši, bet pēc balsošanas būtu jauki apsēsties, atpūsties un parunāties. Abas cer, ka tie, par kuriem viņas balsoja, iegūs pēc iespējas vairāk vietu domē, jo gribētu redzēt pārmaiņas. Dzidra bilda, ka viņai iespaidu par šībrīža domi sabojāja personīgā pieredze ar vienu no tās iestādēm, kurai uzdeva jautājumu, bet skaidru atbildi tā arī nesaņēma.
Varēja satikt arī pretēja viedokļa pārstāvjus. – Lai turpina darīt tie, kuri dara, un tie, kuri sēž krūmos, tur arī paliek! Man nav iebildumu pret šībrīža domi, – sacīja Dace. – Kādas pārmaiņas vajadzīgas? Nesaprotu, kā novada domē var būt opozīcija. Viņasprāt, vietvarai jākoncentrējas uz saimniecisku jautājumu risināšanu, un kašķēšanās to neveicina. Skatoties priekšvēlēšanu debates Latvijas Televīzijā un sekojot domes darbam ikdienā, viņā nostiprinājusies pārliecība, ka dažs nemāk pamatot, kas tad tieši netiek darīts labi un pareizi, kā arī pietrūkst priekšlikumu. Savukārt viņas vīrs Valdis vēlētos zināt, kurš policijā sūdzējās par 191 m garās karoga lentes izmantošanu 4. maija pasākumā.
Trīsdesmitgadnieks, kādreizējais limbažnieks, tagad rīdzinieks Miks pie urnas devās ar pienākuma sajūtu un pārliecību, ka vēlēšanās ir jāpiedalās. Tomēr viņam nedaudz žēl, ka nepaspēja laikus pārdeklarēties uz šībrīža faktisko dzīvesvietu, Rīgu, lai balsotu par galvaspilsētas domi. Tur par varu cīnās politiskie spēki, kuriem nu nemaz negribētu uzticēt pilsētas atslēgas. – Šķiet, ka Limbažos ir mazāk intrigu. Ja godīgi, par ko balsot, es pajautāju brālim, kurš strādā Limbažos un aptuveni zina, kas notiek domē, – sacīja Miks.
Dažs vietējais sprieda – nez vai dziedātāji un dejotāji, iebraucēji, kuri 7. jūnijā pulcējās Limbažos, nepalaiž garām vēlēšanas? Visus apjautāt nevarējām, bet pie kultūras nama sastaptā Ilze un Gustavs (abi 24 gadus veci) sacīja, ka pilsoņa pienākums izpildīts jau iepriekšējā dienā. Jautāta par sajūtām, Ilze atklāja, ka noskaņa esot interesanta. Daudz viņiem pazīstamu rīdzinieku ir sašutuši par Alekseja Rosļikova uzstāšanos Saeimas tribīnē. – Runājām ar kora biedriem, visi ir bijuši balsot, – sacīja Ilze. – Mēs ietu jebkurā gadījumā, bet Saeimā notikušais mudināja vairāk aicināt piedalīties arī citus, draugus un paziņas, – bilda Gustavs. Abi sprieda, ka skaidra bija izvēle, par ko nekādā gadījumā nedrīkst balsot. Ko atbalstīt – tur jau vairāki varianti, starp kuriem izvēlēties.
Linda TAURIŅA
Liepupē un Viļķenē piektdien aktivitātes netrūka
Vēlēšanu iecirknī Nr. 615 Liepupes pamatskolā dienu pirms galvenās balsošanas dienas biļetenus glabāšanā nodeva nedaudz vairāk kā 100 cilvēku. Tur strādājošā komisija atzina, ka pirmie balsotgribētāji ieradušies jau pirmdienas rītā, vedot bērnus uz turpat esošo pirmsskolas izglītības iestādi. Nedēļas garumā nākuši arī skolotāji un citi interesenti. No malas izskatījās, ka vēlētāji par savu izvēli ir pārliecināti, jo balsošanas kabīnēs ilgi neuzkavējās. Protams, netrūka pa kādam nepārliecinātam skatienam, bet to bijis salīdzinoši maz. Par jaunajiem biļeteniem ļaudis bija zinoši, savukārt nezinātājiem vai nepārliecinātajiem atgādināts, ka šoreiz tajos nekas nav jāsvītro, bet atzīme jāveic tam atvēlētajā laukumā.
Pie vēlēšanu iecirkņa sastaptais vietējais iedzīvotājs Jānis atzina, ka dalība vēlēšanās būtu jāuztver kā pašsaprotama. – Vienmēr piedalos vēlēšanās. Uzskatu, ka tas ir katra pilsoņa pienākums. Ikvienam balsstiesīgajam vajadzētu mērot pāris metru vai kilometru līdz tuvākajam vēlēšanu iecirknim un piedalīties labākas nākotnes izveidē. Nevar pēc tam sūdzēties par vadību, ja pats neko neesi darījis, lai to mainītu. Šoreiz skatījos, kurš sola vairāk darīt laukos, jo redzams, ka visvairāk atbalsta tiek pilsētām, kamēr mums te pamazām viss izzūd. Manuprāt, šogad varam prognozēt lielāku vēlētāju aktivitāti, jo ne tikai mūsu novadā, bet visā Latvijā ir daudz neapmierināto ar līdzšinējo varu, – viņš ir pārliecināts. Vislielāko uzmanību vajadzētu pievērst esošajiem novada iedzīvotājiem, bet nevajadzētu aizmirst par tiem, kuri šeit potenciāli varētu pārvākties. Tālab būtu vērtīgi atrisināt dzīvesvietu trūkuma jautājumu, kā arī jāsaglabā skolas, jo izglītībai jābūt pieejamai ikvienam ne vairāk kā 20 km attālumā no mājām. Jāņaprāt, bērni ir mūsu nākotne. Ja parūpēsimies par viņu labklājību, viņi parūpēsies par mums.
Arī vēlēšanu iecirknī Nr. 623 Viļķenes kultūras namā piektdien bija nobalsojuši aptuveni 100 interesenti. Viņi nākuši aktīvi, pārsvarā grupās – kopā ar ģimeni vai draugiem. Vislielākā aktivitāte bijusi no rītiem, bet arī pusdienlaikā un vēlāk netrūcis aktīvistu. Raugoties no malas, šķitis, ka izvēles iepriekš rūpīgi pārdomātas – biļeteni netika ilgi pārskatīti. Turklāt kandidātu sarakstos netrūka pa kādam Viļķenes pagasta iedzīvotājam, un vietējie mēdz atbalstīt savējos.
Fanija ROMEIKO
Vidrižos un Skultē vēlēšanas bez starpgadījumiem
Vidrižu un Skultes pagastā balsošana noritēja raiti, vēlēšanu iecirkņos valdīja miers un uzrunātie vēlētāji bija nopietni padomājuši par savu izvēli.
Skaidras vēlētāju prioritātes un prasības
Vidrižu sporta un kultūras centrā, kur tradicionāli atrodas vēlēšanu iecirknis, vēlētāju kustība bija vienmērīga. Komisijas vadītāja Arta Rubeze stāstīja, ka sestdien līdz pusdienlaikam nobalsojuši jau 94 cilvēki, diena aizvadīta mierīgi un bez starpgadījumiem, ja neskaita pāris iemaldījušos balsotgribošos no kaimiņu novadiem. – Trīs cilvēki šodien balso mājās, jo nevar atnākt uz iecirkni, bet kopumā esam gatavi aptuveni 300–400 vēlētājiem. Redzams, ka vēlētāji ir noskaņoti pozitīvi. Iepriekšējo dienu balsošanā piedalījās 106 cilvēki, un viss ir noticis gludi, izņemot visiem zināmos īslaicīgos traucējumus elektroniskajā sistēmā valsts mērogā, – viņa norādīja.
Skultes kultūras centra vēlēšanu iecirknī Mandegās situācija bija līdzīga – līdz pulksten 15 jau bija nobalsojuši aptuveni 600 cilvēku (pieskaitot iepriekšējo balsošanu). Iecirkņa sekretāre Dzintra Svikle uzsvēra, ka viss rit kā iecerēts, un, lai gan iepriekš bijušas nelielas tehniskas problēmas, tās ātri novērstas. – Redzēsim, kā strādās elektroniskā balsošanas sistēma un vai cilvēki būs sapratuši, kā jāatzīmē kandidāti, – savu redzējumu pravietiski sniedza iecirkņa komisijas loceklis Vilnis Liepiņš, kurš šogad piedalās vēlēšanu organizēšanā pirmo reizi. Viņš ikdienā strādā uzņēmumā Skultes kartons, bet brīvprātīgi nolēmis pievienoties komisijai, lai izjustu, kā rit demokrātiskais process no iekšienes.
Elīna Dimanta sniedz personisku piemēru jaunajai vēlētāju paaudzei
Nepieklājīgais žests mobilizējis latviešu vēlētājus
Uzrunāto vēlētāju motivācija atklāja interesantu sabiedrības noskaņojuma spektru – no konkrētām personībām un lokālām interesēm līdz politiskiem un simboliskiem apsvērumiem. Rīgā dzīvojošā, bet Limbažu novadā deklarētā Elīna Dimanta uz Mandegām bija atbraukusi kopā ar meitu. Kas motivēja doties balsot? – Pēdējā Saeimas sēde, kurā attiecīgais deputāts izcēlās. Tad bija skaidrs, ka ir noteikti jābalso. Manī šis izgājiens atmodināja patriotismu. Atceraties referendumu par krievu kā otru valsts valodu? Šīs vēlēšanas ir līdzīgas. Toreiz Rīgā bija kolosāla sajūta – šī ir Latvija. Es šodien balsoju par personīgi pazīstamu cilvēku, kurš nāk no Pāles pagasta, kur esmu augusi, mācījusies, – stāstīja E. Dimanta. Viņa uzsvēra, ka paņēmusi līdz meitu, lai bērns saprot, kas ir vēlēšanas, un mācās tajās piedalīties. Lai arī mūspusē balsotāja nepavada pārāk daudz laika, viņai ir konkrēts viedoklis par līdzšinējo novada vadītāju: – Viņš pārāk daudz novirza tikai atsevišķām teritorijām.
Pie iecirkņa uzrunātais latviešu vēlētājs Tālis savas izvēles motivāciju formulēja skarbi un lakoniski: – Nobalsoju, lai nav kaut kāda krievu partija domē. Zinu, ka pašvaldība karā neies, bet tas tomēr ir svarīgi.
Skultiete Ligita, kurai vēlēšanu diena ir nozīmīgs sabiedrisks notikums, akcentēja vēlētāju atbildību: – Mana balss nepieder šābrīža tukšmuldētājiem. Es izvēlos tos, kurus esmu redzējusi rīcībā, nevis solījumos. Viņa arī ir pārliecināta, ka vajadzētu anulēt vēlēšanu rezultātus, ja cilvēki nedodas balsot. – Domāju, ja vēlēšanās piedalās mazāk par 75%, tās jāuzskata par nenotikušām. Tā nevar būt, ka neliela daļa izlemj par visiem.
Skultieša Andra teiktais savukārt apliecināja, ka vēlētāji ļoti konkrēti seko vietējās varas darbiem un lemj par nākamo domi, vadoties no padarītā. Viņš bija ļoti praktisks, pamatojot savu un dzīvesbiedres izvēli: – Pašreizējai domei vajadzēja ceļus nogreiderēt pirms vēlēšanām. Tas arī ietekmēja manu izvēli – par viņiem nebalsojām.
Rudīte un Kaspars Rudzīši priecājas par nodokļa atlaidi viņu zemnieku saimniecībai
Lokālās intereses – no bioloģiskās lauksaimniecības līdz ceļu stāvoklim
Vēlētāju sarunās izskanēja arī ekonomiskas un saimnieciskas rūpes. Tā, piemēram, Vidrižos sastaptie Kaijciema zemnieki Rudīte un Kaspars Rudzīši bija atdevuši savas balsis Latvijas Reģionu apvienībai. – Mums kā bioloģiskajiem zemniekiem šī partija sniegusi reālu atbalstu – nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Tā nav tikai tukša runāšana, mēs to esam jutuši uz savas ādas. Tāpēc arī atbalstām viņus, – atklāja Kaspars.
Edmunda IMŠAS teksts un foto
