Saruna ar Vidrižu doktorāta ambulatorā dienesta ārsta palīdzi Ilzi ŠULCU
Pēc zelta rudens parasti atnāk tumšais, aukstais un slapjais rudens. Cilvēku organisms pārkārtojas, bet reizēm reorganizācija nenotiek tik gludi, kā plānots. Ik gadu rudenī aktivizējas vīrusi, slimības un respiratorās kaites. Vidrižu doktorāta ambulatorā dienesta ārsta palīdze Ilze Šulca medicīnas jomā strādā jau 26. gadu, un tikmēr ir izaugusi jauna paaudze. Šodien saruna ar viņu par aktuālo.
– Kādas izmaiņas veselības aprūpes sistēmā notikušas pēdējā laikā?
– Ļoti palīdz e-piesaiste. Mūsdienās mediķis var izrakstīt elektroniskus nosūtījumus, receptes, E-veselības un Datamed datos var daudz ko atrast, tas ļoti palīdz. Atvieglo darbu tas, ka pacientiem doktorātā nav jāierodas fiziski. Pandēmijas laikā tika ieviestas telefona konsultācijas, šobrīd tās turpinām. Ļoti daudzas lietas – protams, ne visas – var atrisināt sarunā.
– Jums ir liela pieredze. Sakiet, vai agrāk cilvēki bija veselāki?
– Viņi bija slimāki. Šobrīd cilvēki vairāk domā par savu veselību un profilaksi. Vidrižu doktorātā strādā arī divas māsiņas, ir ārste Edīte Vītola un es, ārsta palīgs. Māsiņas tagad ļoti daudz laika velta profilaksei, arī pacienti ir ļoti atsaucīgi. Regulāri uz profilaktiskajām apskatēm tiek izsaukti bērni, viņiem pārbaudām redzi, stāju, asinsspiedienu. Arī svaru un garumu – tas ir pašsaprotami, jo šobrīd ir liekā svara tendence, kādas agrāk bija mazāk, tādēļ bieži runāju ar vecākiem par liekā svara problēmām. Cilvēka svara un garuma attiecība ir ļoti svarīga.
– Vai cilvēki biežāk nāk pie ārsta un atrādās, lai saprastu, ka viss ir kārtībā?
– Jā, profilaksē ietilpst arī analīzes, ko reizi gadā cilvēki var nodot bez maksas.
– Vai tiešām cilvēki ir veselāki, pat neraugoties uz alkohola lietošanas pieaugošo statistiku?
– Alkoholiķu tagad ir daudz, daudz mazāk. Kad beidzās kolhozu laiki, pirms 25–35 gadiem, bija daudz dzērāju. Šobrīd visi ir apmiruši, palicis viens vai divi. Laiki ir mainījušies, cilvēki strādā, kopj savas sētas, mājas un laukus. 90. gados varēja atnākt piedzēries cilvēks, izdāļāt replikas un pieprasīt nez kādas tiesības. Padomju laika mantojuma cilvēki arī pamazām aiziet. Tiesa, arī dzimstība pēdējā laikā ir samazinājusies. Šogad mūsu praksē reģistrēti divi jaundzimušie, mirušo ir vairāk. Iepriekšējos gados dzimstība bija ievērojami augstāka, pērn piedzima 10 bērni, aizpagājušajā gadā arī 10, 2022. gadā astoņi, 2021. – 12 bērni.
– Kādas slimības mūsdienās ir izplatītākās – sirds un asinsvadu?
– Situācija nemainās jau gadu desmitiem. Sirds un asinsvadu slimības ir pirmajā vietā, tad cukura diabēts un onkoloģija.
– Kāpēc tās ir visizplatītākās?
– Sirds un asinsvadu slimību cēlonis ir iedzimtība un dzīvesveids. Cilvēks var darīt visu iespējamo, bet, ja ir pārmantotība, viņam savas veselības uzlabošanai jādara vairāk. Arī holesterīna līmenis tiek nodots ar gēniem. Cilvēks var darīt visu iespējamo, būt tievs un smalks, bet, ja ir ģenētiskā predispozīcija, holesterīna līmenis ir augsts. Vairāk jādomā par ikdienas paradumiem. Cukura diabēts savukārt – tas ir dzīvesveids. Ir cilvēki, kuri lieto vairāk alkohola, aizkuņģa dziedzeris nolietojas, bet ir tādi, kuri vienkārši saslimst. Tā, piemēram, ir arī ar autoimūnām slimībām – organisms vienā brīdī izdomā pats sev uzbrukt. To nevar novērst, tā vienkārši notiek.
– Bet ar visiem tā taču nenotiek…
– Jā, protams, tikai ar tiem, kam liktenis tā lēmis. Par onkoloģiju gribētu teikt, ka šādu gadījumu ar katru gadu ir mazāk, vēlreiz ar labu vārdu jāmin profilakse. Tie ir plaušu rentgeni, mamogrāfija jeb ultrasonogrāfija krūtīm, sievietēm ginekoloģiskās onkocitoloģijas tests. Ir valsts programmas jeb testu uzaicinājumi sievietēm pēc 50 gadu vecuma. Visas to neizmanto, bet profilaktiskajās apskatēs esmu diezgan stingra un to iesaku. Jāuzslavē zarnu vēža skrīningi. Cilvēki tiem atsaucas, paraugi tiek sūtīti uz laboratoriju, esam uzgājuši zarnu vēža gadījumus, kas izārstēti.
– Teicāt, ka sirds un asinsvadu slimības ietekmē dzīvesveids. Kas jādara, lai neiedzīvotos šādās kaitēs?
– Nesmēķēt, būt fiziski aktīvam un kustēties. Aktivitāte nav ar lāpstu rakt zemi, lai gan tas ir labāk kā nedarīt neko. Fiziskās aktivitātes ir nūjot, doties pārgājienos dabā. Pēc darba aiziet mājās, pieēst pilnu vēderu, skatīties telefonā, atgulties nav labi. Ja ir iespējams, jābūt mājās ap septiņiem vakarā, mazliet jāieturas, jāiziet ārā izkustēties. Pastaigas ir visiem pieejamas un iespējamas, arī velosipēdi. Uzturs, protams, ir svarīgs. Tomēr daudzi ir atkarīgi no darba ritma. Ja tas ir no 9 līdz 17, tad savu dzīvi organizēt ir vieglāk, bet ja cilvēks mājās pārrodas vēlāk… Reizēm brīvdienās lieto alu, aug vēderi un, tiklīdz ir liekais svars, sākas visas pārējās problēmas. Faktiski viss sākas ar lieko svaru. Tas ietekmē gan sirdis un asinsvadus, gan diabētu, tāpat muskulatūru un kaulus.
– Pārtika ir dārga. Tad jau var domāt, ka dūšīgie ir bagāti?
– Nē, tas to nenozīmē. Cilvēkiem bieži grūti mainīt paradumus. Jāmaina iepirkšanās rituāls. Ja ir nosliece uz apaļīgumu, nevar pirkt baltmaizi, jāpērk graudu maize vai karaša. Protams, lauku cilvēks daudz lieto to, kas izaug dārzā, tas arī ir labākais, jo pats zini, ko esi izaudzējis. Es, piemēram, nevaru paēst septiņos vakarā un aiziet gulēt. Vajag izkustēties, lai viss sāk pārstrādāties. Diemžēl cilvēki, paradumus maina lēnām.
– Vai kovids ir aizgājis?
– Tas joprojām ir tepat, nedēļā ir vidēji divi gadījumi, vieglā formā. Šajos gadījumos cilvēki zina, ka uz doktorātu nevajadzētu nākt, testu var veikt mājās.
– Ar kādām zālēm ārstē kovidu?
– Nekādām. Pirmajās dienās ārstēšana nenotiek, ir tikai simptomātiska terapija, jādzer šķidrums un jāpazemina temperatūra, vajadzētu kaut ko lietot pret iesnām, ja tādas ir. Kovidu izguļ. Piektajā līdz sestajā diena, ja joprojām ir nepatīkamas sajūtas, var nākt pie mums. Tad skatāmies, vai vajadzīgas analīzes, vai ir trokšņi plaušās.
– Vai vīrusu laiks jau sācies? Kā ar sezonālajām svārstībām?
– Vēl vīrusu laiks nav klāt, bet, jā, katru gadu ir līdzīga situācija – tāds sezonālais cikls. Kovids gan atgādina par sevi cauru gadu. Novembrī, piemēram, sāksies gripa. Ziemā parasti ir arī saaukstēšanās, slēpošanas traumas. Tad ārstiem ir lielāka noslodze. Kādreiz pacientu vēršanās pie ārsta vasarā bija tikpat augstā līmenī, taču pēdējās divās vasarās, vismaz mūsu praksē, ir mazāk pacientu. Tomēr vasarā netrūkst traumu, kas rodas, braucot ar divriteņiem un skūteriem. Ir asfalta slimības – ļaudis krīt un nobrāžas. Peldēšanas lietas – cilvēks izpeldas jūrā, uzmetas augoņi, reizēm kāds savainojas. Karstā laikā novērojami saules dūrieni, pārkaršanas.
– Kā patlaban rit potēšanās?
– Pret gripu vakcinējas cītīgi. Pie mums ir pieejamas valsts iedalītās bezmaksas vakcīnas dažām personu grupām – vecākiem cilvēkiem, bērniem, sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem un mediķiem. Visas potes jau ir saplānotas un aizrunātas. Arī pret kovidu daudzi potējas un potēsies. Vakcinējas arī pret encefalītu, šogad ir iedalītas valsts kompensētas vakcīnas bērniem līdz 18 gadu vecumam, kopumā 97 šādas vakcīnas bērniem ir pasūtītas. Tika apzvanīti bērnu vecāki. Tas ir svarīgi: ja vakcīna izmaksā 30 eiro, tad izpotēt trīs bērnus ir diezgan ievērojami izdevumi. Valsts atbalsts ir vērtējams kā ļoti labs.
– Kā mediķu darbu ietekmēs mākslīgais intelekts?
– Mēs no tā neizvairīsimies, mediķiem vajadzēs ar to draudzēties. Mediķim, kad viņš iznāk no mācību iestādes, šķiet, ka viss ir apgūts. Bet tā nav. Viens ir teorija, bet prakse ir kaut kas cits. Es gan pati ar mākslīgo intelektu vēl neesmu konsultējusies. Tomēr izmantoju tīmekli – meklēju skaitļus vai nosaukumus. Tie ir nebūtiski jautājumi.
– Vai nākotnē sākotnējās diagnozes uzstādīšanas procesā ārsts būs vajadzīgs?
– To, cik lielā mērā mākslīgais intelekts palīdzēs ārstam un cik traucēs, to mēs vēl redzēsim. Iespējams, tas sakārtos medicīnas iestāžu darbu, lai visu optimizētu un uzlabotu. Taču nekad nebūs tā, ka ārsts sarunāsies tikai ar datoru un cilvēks sēdēs blakus kā mēbele. Pacientam ir vajadzīgs kontakts, saziņa. Reizēm pacients aiziet pie speciālista, samaksā 70–80 eiro par vizīti un pēc tam atnāk pie manis un saka: – Viņš ar mani nemaz neparunāja, skatījās tikai datorā. Cilvēkam ir svarīgi, lai ar viņu parunā. Ārstam būs jāsadarbojas ar mākslīgo intelektu, bet komunikācija ar cilvēku būs vajadzīga vienmēr. Problēma varētu būt tad, kad cilvēks konsultēsies ar šo intelektu un atnāks pie ārsta ar it kā jau zināmu diagnozi, ko centīsies mediķim uzspiest. Tā nevar! Vienmēr mācu cilvēkiem, ka pie ārsta nevar nākt ar jau gatavām atziņām par savu veselības stāvokli.
Edmunda IMŠAS teksts un foto
