Publiskai apspriešanai nodota Limbažu novada pašvaldības teritorijas (TP) plānojuma 2. redakcija. Iedzīvotāji viedokli var paust līdz 14. novembrim. To var darīt elektroniski portālā Ģeolatvija vai rakstot e-pastu. Tāpat var sūtīt vēstulē pa pastu vai iesniegt klātienē novada valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centros.
Aizvadītajā nedēļā notika TP publiskās apspriešanas sanāksmes Alojā, Salacgrīvā un Limbažos ar iespēju pieslēgties tām attālināti. Tajās dokumenta izstrādātāji – SIA Grupa93 – stāstīja, kādas izmaiņas veiktas plānojumā, uzklausīja iedzīvotāju ieteikumus un pēc tam cilvēkiem bija iespēja uzdot jautājumus. Par to, kas viņus interesēja visvairāk un kāds ir plānojuma izstrādes darba grupas (tostarp domes vadības) skatījums šajos jautājumos, runājām ar Limbažu novada domes priekšsēdētājas vietnieku Ģirtu VILCIŅU. Viņš no domes vadības puses uzņēmies atbildību par TP izstrādi. Atgādināsim, ka TP 1. redakcijas izstrādes laikā procesu pārraudzīja iepriekšējā sasaukuma domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Beļaunieks.
Iedzīvotāju ierosinājumi ir dažādi. Dažas ieteiktās izmaiņas ir veiktas bez iebildumiem no darba grupas puses, un prognozējams, ka arī citiem iedzīvotājiem pretenzijas neradīsies. Piemēram, neliela zemes platība ir izņemta no pilsētu teritorijas (Dārzciemā, Ozolainē un Alojā), jo īpašnieki norādījuši, ka tā ir lauksaimniecības zeme vai citādi spējuši pamatot vēlamo korekciju. Savulaik 1. jaunā TP redakcijā pilsētu teritorijas tika paplašinātas, iekļaujot teritorijas, kur no jauna izveidojusies apbūve. Viena no lielākajām izmaiņām ir Ozolaines iekļaušana Limbažu pilsētas teritorijā.
Vairāk jautājumu radušies par teritorijām, kur iecerēts mainīt zonējumu, paplašinot pieļautos apbūves veidus. Tas attiecas uz Mandegu ciemu Skultes pagastā. Tur iepriekš bija pieļaujama savrupmāju būvniecība, bet turpmāk būs jauktas centra apbūves teritorija. Ģ. Vilciņš skaidro, ka cilvēki sapratuši, – tur varēs būvēt ražošanas ēkas. Tā nebūšot. Zonējums pieļauj, teiksim, uzbūvēt rindu vai daudzdzīvokļu māju, kā arī dažāda veida darījumu ēkas. To veidu saraksts ir garš, bet lielākā daļa ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu – varētu veidot veikalu, sporta, izglītības apbūvi u.tml.
Ļaudis satrauc jauna rūpniecības teritorija
Tomēr Mandegās lielākas diskusijas izraisa divi zemes gabali, kuros īpašnieks vēlas mainīt zonējumu uz rūpnieciskās apbūves teritoriju. – Tā ir smagā rūpniecība, – precizē Ģ. Vilciņš. Kāda tieši, par to īpašnieks pašvaldību nav informējis. Ģ. Vilciņš gan atzīst – ja notiek sarunas ar investoru, kurš plāno konkrēta veida ražošanu, būtu labi to zināt. Tāpat vajadzētu saprast, kur iecerēts izvietot ēkas – varbūt tikai nelielā daļā zemes. – Šobrīd tā ir teritorijas rezervācija, kas var īstenoties vai neīstenoties. Ja tur tiks plānota kaut kāda būvniecība, būs publiskā apspriešana, vajadzēs sagatavot, piemēram, Valsts vides dienesta atzinumu. Valsts institūcijas šādu ideju var arī noraidīt, ja tā, teiksim, ir pārāk tuvu apdzīvotām teritorijām. Viņš piebilst, ka starp rūpniecisko un privātmāju teritoriju ir iezīmēta buferzona. Jau šobrīd redzams, ka normatīvi nepieļauj dažus smagās rūpniecības veidus, piemēram, ķīmisko.
Šķiet, ka Mandegu iedzīvotājiem šāds zonējums nepatīk, un viņi to jau pauduši publiski. – Jā, var nepatikt, bet mums jāsaprot, ka esam ekskluzīvā situācijā, jo blakus atrodas dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» trase, – teic Ģ. Vilciņš. Turpat, salīdzinoši netālu, atradīsies tās apkopes stacija. – No pašvaldības puses esam ļoti ieinteresēti, lai novadā ienāktu investīcijas. Ja iegūsim jaunas darbavietas, būtu neprātīgi visam pateikt “nē”, – spriež sarunbiedrs. Pašvaldībai neesot iemesla ierosinājumu nepieņemt, jo jāizskata visi priekšlikumi.
– No aktīvistu grupas «Mana Skulte» bija arī jautājums, kāpēc Aģes upei pieguļ publiskās apbūves teritorija, – pauda Ģ. Vilciņš. Viņš skaidro, ka teritoriju, kurā iekārtota atpūtas vieta, nevar nodalīt no pārējā zemes gabala, paredzot citu zonējumu. Turklāt zonējums paredz sporta laukumu, izglītības apbūvi, kā arī labiekārtotas ārtelpas – parku, dārzu un laukumu veidošanu iedzīvotāju rekreācijas aktivitātēm. Bijis vēl viens jautājums par Aģi – kāpēc no TP pazudušas applūstošās teritorijas. Ģ. Vilciņš norāda, ka šo informāciju sniedz Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kura atzinums TP izstrādātājiem ir jāievēro.
Cenšas ierobežot vēja parku būvniecību
– TP otrajā redakcijā esam ļoti ierobežojuši teritorijas, kurās atļauts būvēt vēja elektrostacijas, – uzsver Ģ. Vilciņš. Dažādu apsvērumu dēļ – tuvums apdzīvotām vietām, kultūras pieminekļi, vērtīgas ainavas utt. – 95% novada teritorijas noteiktas kā no ģeneratoriem brīva zona. Diezgan droši var apgalvot, ka vēja elektroenerģijas stacijas (VES) nebūs uz jūras pusi no Rail Baltica koridora, jo to paredz augstākstāvoši normatīvi. Tomēr ir nianses. Ģ. Vilciņš uzsver, ka pašvaldība šajā jautājumā ir darījusi, ko varējusi, bet paveiktais nesniedz garantiju, ka vēja parku būvniecību izdosies ierobežot tā, kā vēlas iedzīvotāji. Būtiski, ka pēc apstiprināšanas novada domē teritorijas plānojums būs jāiesniedz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kas to var arī neakceptēt. Turklāt jaunais TP šobrīd nav stājies spēkā, tāpēc pašlaik nav saistošs. Ja apstiprināšana iekavēsies, būs jāizstrādā trešā TP redakcija, un tad VES attīstītāji var apsteigt jaunos nosacījumus, kas viņus varētu ierobežot.
Lai ierobežotu vēja parku veidošanu, ārciemietis Raimonds Krieviņš ierosinājis iekļaut plānojumā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ekoloģiskajā plānā noteiktās kultūrainavu telpas. Tā nevarēs, jo izrādās, ka ekoloģiskais plāns ir pētījums, kas nav juridiski saistošs. Ir atrasta alternatīva – iekļaut norādi par kultūrainavām novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.
Saistībā ar Rail Baltica jaunajā TP (līdzīgi kā iepriekšējā) ir iezīmēts Salacgrīvas apvedceļš. Tas dotu iespēju piebraukt plānotajai reģionālajai stacijai Salacgrīva, apbraucot pilsētu. Kas zina, varbūt nākotnē vajadzēs šādu iespēju, lai samazinātu transporta, arī kravu, plūsmu cauri pilsētai. Pašvaldība būtu vēlējusies, lai informatīvam nolūkam TP būtu iezīmēts Rail Baltica zonējums, bet Satiksmes ministrija pieprasīja to no plānojuma izsvītrot, jo pašvaldības uzdevums neesot dublēt augstākstāvošus plānojumus.
Allaž aktuāla ir publiskā pieeja jūrai. Par to diskutēja gan Salacgrīvā, gan Limbažos. Iespējams, strīdīgākais jautājums pašlaik ir par publisko noeju nr. 59 Meleku līcī. Tur ar sarkanu līniju šobrīd iezīmētas divas atšķirīgas noejas versijas – tā, kura vēsturiski apstiprināta ar senāku domes lēmumu, un alternatīva versija, ko piedāvā Meleku kempinga zemju un uz tām uzbūvēto māju īpašnieku kopība. Tas satrauc apkārtējo zemju īpašniekus. Viņi nav vienisprātis par noejas atrašanās vietu. Ģ. Vilciņš vēlētos ļaudis nomierināt – plānojuma ietekmi šajā jautājumā nevajag pārvērtēt. Viņš norāda, ka noeju iezīmēšana neietekmēs to atrašanās vietu nākotnē, īpaši tādēļ, ka šobrīd par šo jautājumu notiek tiesas process.
Problēmas rodas, par tām runājot
Sanāksmē Limbažos piedalījās iedzīvotāji, kurus satrauc dabas taka no Lielezera pludmales uz Pukšām gar ezera malu. Izrādās, ka tā atrodas uz privātas zemes, ar ko īpašnieks var rīkoties pēc saviem ieskatiem. – Lūdzu ieinteresētos iedzīvotājus – tos, kurus satrauc takas nākotne, sagatavot priekšlikumu TP. Varbūt taku var iezīmēt kā teritoriju ar īpašiem izmantošanas nosacījumiem, – spriež Ģ. Vilciņš.
Apspriešanas procesā atzinumus izsaka arī dažādas institūcijas. Tās var neatbalstīt iedzīvotāju ierosinājumus. Ja iebildes būs būtiskas, tad, iespējams, nāksies izstrādāt 3. redakciju. Ģ. Vilciņš šādu variantu vērtē kā nevēlamu. – Veidojot katru redakciju, tiek apzināts jauns problēmu loks. TP var uzlabot nepārtraukti, bet mēs jau ļoti ilgi esam bez aktuāla plānojuma, kavējamies ar apstiprināšanu. Tas var radīt haosu un problēmas, – viņš skaidro. Nav īsti pareizi, ka vienā teritorijā ir vairāki atšķirīgi būvniecības nosacījumi. Labā ziņa ir tā, ka plānojums nav akmenī iekalts uz mūžīgiem laikiem. To var atvērt, lai veiktu izmaiņas, ja TP kopumā atzīts par pieņemamu. Sarunas par konkrētām vietām varētu turpināt.
Kāds īsti ir svars iedzīvotāju priekšlikumiem, kuri atspoguļo arī atšķirīgas intereses un vēlmes? Kā rīkojas darba grupa? Vienkārši to iezīmē TP? – Ja priekšlikums ir ienācis, darba grupā izvērtējam, vai varam to iekļaut TP. Šaubu gadījumā vienmēr var konsultēties. Pēc tam jāskatās, kā reaģēs atbildīgās institūcijas, – skaidro Ģ. Vilciņš. Lai gan par TP apstiprināšanu lems deputāti, vispirms tas jāpieņem VARAM. Darba grupa vērtē samērīgumu – to, vai nesanāk, ka viens zemes īpašnieks, piemēram, tiek nostādīts izdevīgākā situācijā nekā otrs turpat blakus.
Ģ. Vilciņš uzsver: – Par to visu var un vajag diskutēt. Ar šiem vārdiem priekšsēdētājas vietnieks aicina visus interesentus otrdien, 4. novembrī, piedalīties sapulcē Skultē, kurā plānots veltīt īpašu uzmanību Mandegu jautājumiem.
Linda TAURIŅA
