Saruna ar limbažnieci Madaru GREIZI-KAPZEMU
Limbažniece Madara Greize-Kapzema ir viena no labākajām vīna pazinējām Latvijā. Pērn Madara uzvarēja Latvijas vīnziņu čempionātā. Viņas ceļš līdz labākā vīnziņa titulam ir bruģēts ar neatlaidību un drosmi.
– Pastāstiet, lūdzu, par savu bērnību!
– Esmu dzimusi, augusi Limbažos, pabeidzu 3. vidusskolu. Man ir trīs meitas, vecākā mācās Limbažu ģimnāzijas 2. klasē, jaunākās apmeklē 2. pirmsskolas izglītības iestādi Kāpēcītis – iet mammas pēdās. No skolas gadiem labi atceros komerczinību un ekonomikas skolotāju Laimrotu Sursku, viņas vadībā ar klasesbiedriem izveidojām veiksmīgu un pat pelnošu mācību uzņēmumu. Tolaik reklāmdrukas firmu Limbažos nebija, bet mēs ar gludekli printējām tekstus uz T krekliem, piedalījāmies gadatirgū. Skolā nodarbojos ar vieglatlētiku, biju barjerskrējēja, trenējos pie Aivara Rolmaņa.
– Kā tālāk ritēja Jūsu mācību un profesionālā dzīve?
– Pēc vidusskolas iestājos Banku augstskolā, jo sākotnēji plānoju strādāt tēva uzņēmumā, interesējos par finanšu jomu, bet dzīve ieviesa savas korekcijas. Man vienmēr patikusi vīnzinība, esmu daudz lasījusi un interesējusies par šo tēmu, draugu lokā bieži esmu bijusi padomdevēja – vienmēr varēju ieteikt labāko vīnu. Liktenīgais pagrieziens notika 2022. gadā ar nejauši pamanītu Latvijas Vīnziņu čempionāta reklāmu. Draugi teica: – Piesakies! Īsti pat nezināju, ko nozīmē šis pasākums, taču startēju. Vēlāk uzzināju, ka tas bija industrijas profesionāļu konkurss, bet es togad ieguvu titulu Labākā debija. Panākums iedvesmoja, tālab devos studēt vīnzinību Londonas vīna skolas programmā Wine and Spirit Education Trust (WSET). Tur saņēmu starptautiskos WSET2 un WSET3 sertifikātus, kas apliecina vīnzinības līmeni. 2024. gadā ieguvu pirmo vietu Latvijas vīnziņu čempionātā, bet šogad Baltijas čempionātā ierindojos starp četriem labākajiem vīnziņiem.
Esmu bijusi vīnzine Rīgas restorānos Whitehouse un Barents. Nesen pieņēmu jaunu izaicinājumu un kopš novembra esmu galvenā vīnzine Michelin zvaigzni saņēmušajā Rīgas restorānā John Chef’s Hall. Zināšanas turpinu padziļināt, studējot Austrijas vīna akadēmijā, lai iegūtu DipWSET4 sertifikātu.
– Kādas īpašības vajadzīgas vīnzinim?
– Labam vīnzinim jāprot nolasīt cilvēku, jāsaprot viņa vēlmes. Jābūt komunikablam un mērķtiecīgam. Bez tam jābūt lielai zināšanu bāzei, lai varētu noteikt vīna identitāti. Jāpārzina dažādi klimati, ģeogrāfija, ģeoloģija un bioloģija, vīndarīšanas tehnika un metodes.
– Kāpēc cilvēki dzer vīnu?
– Tas ir baudas un prieka moments. Cilvēki, baudot vīnu, izjūt garšas, tas palīdz raisīties sarunām un piešķir patīkamu atmosfēru.
– Vai vīnziņi dzer vīnu, to garšojot?
– Vīnziņa uzdevums nav vīnu dzert, bet garšot. Vīna degustācija nozīmē to, ka mēs dzērienu nenorijam. Garšojot vīnzinis nosaka vīna kvalitāti, raksturo un analizē to.
– Kā noteikt, vai vīns ir labs?
– Jāraugās, vai tas ir sabalansēts, vai, piemēram, nav pārāk skābs, salkans, pliekans, vai tanīni labi iekļaujas garšā. Svarīga ir vīna struktūra, garšu intensitāte un pēcgarša.
– Kā pareizi uzglabāt vīnu?
– Bieži vien cilvēki saņem pudeli vīna kā dāvanu, piemēram, jubilejā. Reizēm šī dārgā dāvana tiek nepareizi glabāta, teiksim, blakus cepeškrāsnij vai saules staros. Tā vīns var sabojāties jau gada laikā. To vajadzētu uzglabāt guļus tumšā un vēsā vietā, piemēram, ledusskapī. Nepieciešama vienmērīga, vēsa temperatūra, baltvīniem tie ir 7–11 grādi, sarkanvīniem – 16 grādi.
– Vai vīns ir veselīgs?
– Manuprāt, mērenās devās vīns nav kaitīgs. Cilvēki mēdz pārspīlēt ar visu, pat ar uzturu un sporta nodarbībām. Domāju, ka glāze vai divas vakariņu laikā organismam ļaunumu nenodara. Pārmērības nav labas, visam jābūt mēra un saprāta robežās.
– Vai Latvijā ir iespējams izaudzēt labas vīnogas vīndarīšanai?
– Latvijā klimats ir izaicinošs, bet ir vīndari, kas to dara. Mums nav daudz saulaino dienu, kas palīdzētu vīnogām labāk nogatavoties. Tādēļ Latvijā audzē pārsvarā hibrīda vīnogu šķirnes, kas ir Ziemeļamerikas un Eiropas vīnogu sugu krustojumi. Tās ir izturīgākas pret kaitēkļiem, puvēm, salnām un klimata svārstībām. Latvijā ir vīna darītava Abava, Kužums, Kaimiņmuiža un daudzas citas. Arī Limbažu novadam ir savs vīndaris Džons Brauns. Aktīvi darbojas Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība, kas palīdz nozarei attīstīties.
– Kāpēc Latvijas vīniem veikalos ir tik augstas cenas?
– Mazajam vīndarim vīna darīšana izmaksā dārgāk nekā, piemēram, lielam ražotājam Itālijā. Šis princips attiecas ne tikai uz Latviju, bet visu pasauli – jo mazāki produkcijas apjomi, jo lielākas izmaksas uz vienu vienību.
– Kas ir ābolu un bumbieru vīni, vai tas ir kvalitatīvs produkts?
– Jā, šie vīni ir kvalitatīvs produkts, taču arī gaumes lieta. Esmu garšojusi labus ogu vīnus, tie ir patiešām baudāmi, labas kvalitātes un sabalansēti. Piemēram, Tērvetes dzirkstošais ābolu vīns garšoja izcili. Zinu, ka Latvijas ogu vīnus ir iecienījuši tūristi.
– Kādi ir Jūsu ieteikumi vīna baudīšanai?
– Vīnam ir ļoti svarīga temperatūra. Ja to pasniedz nepareizā temperatūrā, var sabojāt garšu pieredzi. Sarkanvīnam piemēroti 18 grādi, jo siltāks rada iespaidu, ka dzērienā ir augstāks alkohola līmenis. Savukārt pārāk vēss sarkanvīns, teiksim, baltvīna temperatūrā – 10 grādos – neatvērsies un neatklās garšas buķeti. Pilnmiesīgu sarkanvīnu ieteicams atkorķēt pusstundu vai pat stundu iepriekš vai pārliet karafē, lai atvērtos aromātu un garšu buķete.
– Šogad piedalījāties Pasaules aklās degustācijas čempionātā. Kāda ir sacensību norise?
– Šajā čempionātā piedalījās komandas no 43 pasaules valstīm. Žūrija pasniedz glāzes ar nezināmu vīnu, un komandām ir 10 minūtes, lai noteiktu vīnogu šķirni, ražas gadu, reģionu un valsti. Komanda dod vienu kopīgu atbildi, tādēļ tās biedriem jārod vienprātība. Latvijas komanda šogad ieguva 29. vietu. Pagājušajā gadā ar Japānu dalījām 3./4. vietu. Aklā degustācija nav viegls uzdevums, te vajadzīgs augsts profesionalitātes līmenis un padziļinātas zināšanas. Bieži var identificēt vīnogu šķirni, tomēr zaudēt punktus, nenosakot pareizo reģionu.
– Kādu vīnu varat ieteikt Ausekļa lasītājiem?
– Tā noteikti nav kāda konkrēta šķirne. Viss atkarīgs no cilvēka gaumes un garšu izjūtas. Ja jums garšo kāds vīns, tad jūs esat uz īstā ceļa. Pareiza un nepareiza vīna izvēle – tādu nemaz nav. Mans kā vīnziņa pienākums ir ieteikt cilvēkam vīnu pēc viņa garšas vēlmēm, lai tas sagādātu prieku un baudu. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties dzērienu, kas garšo. Eksperimentējiet un atrodiet īsto!
Edmunds IMŠA
Madaras GREIZES-KAPZEMAS albuma foto
