Aizvadītajā nedēļā Limbažu novadā viesojās veselības ministrs Hosams Abu Meri. Viņš apmeklēja Limbažu slimnīcu un poliklīniku, devās uz sociālās aprūpes centru Pērle Umurgā, tikās ar novada pašvaldības vadību un iedzīvotājiem. Vizītes mērķis bija novērtēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību novadā, informēt par politiķu iecerēto šajā jomā un uzklausīt vietējos ļaudis. Vizītes noslēgumā, runājot ar limbažniekiem, ministrs secināja, ka salīdzinājumā ar dažām vietām Latvijā, ko H. Abu Meri apmeklējis ministrēšanas laikā, medicīniskajā aprūpē situācija Limbažos ir laba. Tas gan neizslēdz problēmas, kas aktuālas visā Latvijā – ir speciālistu trūkums, kvotas, rindas –, bet nav kritisku vai steidzami risināmu jautājumu. Ministrs sarunās ar mediķiem saklausījis vēlmi strādāt un attīstīties stabilā vidē, spējot prognozēt nākotni.
Viens no šobrīd aktuālajiem jautājumiem ir plānotā reforma, pārejot uz trīs līmeņu modeli – daudzprofilu, reģionālajām un lokālajām slimnīcām. Rezultātā Limbažos varētu būt trešā līmeņa slimnīca. Ministrs norādīja, ka praktiski tas neko neietekmēs, paredzēts arī turpmāk piedāvāt tādus pašus pakalpojumus kā šobrīd. Izmaiņas vairāk skars tās slimnīcas, kurās ir dzemdību, traumatoloģijas, bērnu vai citas specifiskas nodaļas, kurās dažviet trūkst ne vien darbinieku, bet arī pacientu.
Par Limbažiem ministram labu iespaidu radījusi SIA Limbažu slimnīca valdes locekle Liene Česle. Viņa viesim izrādīja, kā tiek atjaunota infrastruktūra un demonstrēja dažādu izmeklējumu veikšanai sagādāto aprīkojumu. H. Abu Meri pauda gandarījumu par Limbažos redzēto un norādīja, ka šobrīd daudzviet Latvijā speciālisti eksistē uz papīra. Kad pacientu iestādē nogādā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) vai viņš pats vēršas pēc palīdzības, izrādās, ka konkrēto pakalpojumu nevar saņemt. Tiek tērēts laiks, meklējot citu iestādi. – Jums ir daudz labāka situācija nekā daudzviet Latvijā. Pieejami ļoti dažādi speciālisti, – vērtēja ministrs, vienlaikus solot pievērst uzmanību tam, lai speciālistu trūkums novadā tiktu kompensēts. – Piemēram, ja gastroenterologa nav Limbažos, tad tādam ir jābūt Valmierā, – ieceri skaidro H. Abu Meri. Viņaprāt, viens risinājums speciālistu pieejamības problēmai varētu būt digitālās medicīnas attīstība. Piemēram, cilvēku kabinetā pieņemtu apmācīts zemākas kvalifikācijas mediķis, kurš nolasītu kardiogrammu un ievāktu citus nepieciešamos datus. Pēc tam šī informācija nonāktu pie ārsta, kurš varētu novērtēt pacienta stāvokli, neatrodoties viņam blakus.
H. Abu Meri, uzsvēra, ka nav svarīga tikai pakalpojuma esamība, bet tam noteikti jābūt kvalitatīvam. Šī iemesla dēļ vietām nepieciešamas izmaiņas. Pakalpojums nevar būt kvalitatīvs, ja ārsts attiecīgo manipulāciju veic reti. Tāpēc vajag specializēties – nevar būt tā, ka visur ir dzemdību un citas specifiskas nodaļas. Reformējot slimnīcas, protams, tikšot ņemts vērā, ka novadi ir dažādi, jo atšķiras gan iedzīvotāju skaits, gan attālums līdz tuvākajai medicīnas iestādei, tāpēc visas attiecīgā līmeņa slimnīcas nebūs identiskas.
Runājot par speciālistiem, ministrs aicināja pieņemt realitāti – skaidri jāapzinās viņu skaits. – Piemēram, mums ir 36 reimatologi visā Latvijā, kurā ir 42 pašvaldības. Līdzīgi ir ar gastroenterologiem. Nevaram panākt, lai tādi būt katrā novadā. Mēs šobrīd gatavojam vairāk speciālistu. Agrāk valsts apmaksāja 200 rezidentūras gadā, tagad maksājam par 300. Bet apmācība ir ilga, šie mediķi varēs sākt strādāt pēc pieciem, sešiem vai pat 10 gadiem.
Limbažu novadā gan esot viena priekšrocība – salīdzinoši vairāk NMPD brigāžu nekā citur. Ministrs uzskata, ka tās vajadzētu saglabāt, bet to apsolīt nebija gatavs. Situācija šajā jomā Latvijā kopumā vēl tiekot pētīta un vērtēta.
Dažu partiju kandidāti nupat pirms pašvaldības vēlēšanām solīja uzlabot arī medicīnas pakalpojumu pieejamību, lai gan lielāka ietekme šajā jautājumā ir valstij. Ko var gaidīt un prasīt no vietējiem deputātiem? – Saprotu, ka pašvaldības cenšas piedāvāt dzīvokļus mediķiem, atbalsta speciālistu apmācību, lai viņi varētu veikt papildu manipulācijas, – atbildēja sarunbiedrs.
Pēc sarunas ar medijiem ministrs devās uz tikšanos ar iedzīvotājiem. Neskaitot pašvaldības pārstāvjus, tajā klātienē piedalījās padsmit cilvēku, bet sarunas video tiešsaistē pašvaldības profilā sociālajā medijā YouTube ir aptuveni 400 skatījumu. Video joprojām ir pieejams interesentiem.
Klātesošie ministram pārsvarā uzdeva jautājumus, kas balstīti viņu personīgajā pieredzē. Saruna sākās pozitīvi. Kāda kundze godīgi atzinās, ka ir Limbažu slimnīcas paciente, kura no tās uz brīdi aizmukusi, lai apmeklētu tikšanos ar ministru. Viņai bija daudz laba, ko teikt par medicīnas iestādi, kā arī daži ieteikumi par to, kas vēl būtu nepieciešams, lai atvieglotu darbinieku ikdienu. Sieviete mudināja maksāt lielākas algas māsu palīgiem un papildināt inventāru ar ierīci pacientu pārcelšanai. L. Česle kundzi iepriecināja – šo ierīci paredzēts iegādāties jau nākamgad.
Cilvēki runāja arī par būtiskām problēmām, būdami neizpratnē par to, ka onkoloģijas pacientam ļoti ilgi jāgaida nepieciešamais izmeklējums, interesējās par zāļu un zobārstniecības pakalpojumu augstajām cenām un citām problēmām. Ministrs nesolīja tās visas drīzumā atrisināt, bet runāja par dažām iniciatīvām, kas situāciju varētu uzlabot. H. Abu Meri ir pārliecināts, ka izdosies panākt, lai speciālisti būtu pieejamāki, ieviešot vienotā pieraksta sistēmu. Tā novērsīs iespēju vienam pacientam pieteikties rindā pie vairākiem speciālistiem un apmeklēt vienu, bet uz pārējām vizītēm vienkārši neierasties.
Pasākumā klāt bija novadpētniece Irīna Noriņa, kura ar sanākušajiem dalījās gan personīgajā pieredzē, gan atgādināja, ka Limbažu slimnīcas ēka tika uzcelta 1936. gadā. Un jau tad tika teikts, ka pilsētai šāda slimnīca ir par lielu… Savukārt L. Česle atminējās 2008.–2009. gadu, kad slimnīcas pastāvēšana bija apdraudēta. Toreiz trīs dienu laikā tika savākti 10 000 parakstu par tās saglabāšanu, kurus viņa ņēmusi līdzi, dodoties uz sarunu pie Valsts prezidenta. L. Česle teica paldies visiem, kuru atbalsts Limbažu slimnīcai ir jūtams. Iestādes vadītāja solīja uzklausīt klientus un veikt nepieciešamās izmaiņas, ja vien tās nebūs saistītas ar valsts finansējumu un pretrunā likumiem. – Mēs cenšamies būt jums tuvu klāt un palīdzēt pēc labākās sirdsapziņas. Cenšamies piesaistīt jaunos ārstus. Slimnīcā pašlaik jūtam paaudžu nomaiņu, – sacīja sarunbiedre. Šobrīd pensijā dodas speciālisti, kuri slimnīcai veltījuši visu mūžu, bet viņu vietā stājas jauni, kuri pamazām iegūst pacientu uzticību.
Lindas TAURIŅAS teksts un foto
